Dramaturģija

Biedrības “Dramaturgu asociācija” pieteikums guva atbalstu ESF projektā „Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001, kas deva iespēja atrast nodarbināt bezdarbnieku 2 mēnešus, maksājot par to nelielu stipendiju. Pieteicās bezdarbniece Aija no Balvu novada. Darbs bija attālināts un interesants – lugu lasīšana un to aprakstu veidošana.

Aijas pārdomas par lugu lasīšanu:

“Divi mēneši aizsteigušies tik ātri… Lugu lasīšanai un aprakstu veidošanai vajadzēja būt kā darbam, bet man tas bija vaļasprieks. Ne dienu nepiezagās sajūta, ka strādāju. Interesanti un viegli iegrimu kārtējā lugā, kas atklāja citu pasauli, autora domas, redzējumu, dažkārt arī – sāpi un ilgas.
Ikdienā, izvēloties lasāmvielu, parasti priekšroku dodu prozai. Protams, romāni aizrauj vairāk, bet dažkārt izlasu arī kādu stāstu krājumu (pēdējā bija novadnieces Vijas Laganovskas grāmata “Pirms un pēc”). Lugas lielākoties lasīju, kad mācījos (vēlāk – strādāju) skolā un studēju augstskolā. Ja kāds autors ieinteresēja, piemēram, Rūdolfs Blaumanis, tad izlasīju visas pieejamās lugas. Brīžiem lasīju un smējos, brīžiem pārdzīvoju un jutu līdzi darbu varoņiem. Un iedomājos, kā šie varoņi izskatītos un darbotos uz skatuves. Lugās, salīdzinot ar prozu, izpaliek garie apraksti, lielāku uzmanību var pievērst dialogiem. Lai izvēlētos lasīt lugas, nevis romānus, lugām vajadzētu būt garākām, lai ilgāku laiku varētu pavadīt kopā ar izvēlēto darbu un tā varoņiem. Protams, sava burvība ir arī īsām lugām, bet, ja izvēlētos grāmatu ar īsām lugām, lasīšana būtu sadrumstalota, beigās reti kuru lugu vairs atcerētos. Ja runājam par dzeju, tad ikdienā to nelasu. Dzejas grāmatās ieskatos vien tad, kad vajadzīgs dzejolis kādam svinīgam pasākumam. Dzejā, šķiet, nepārspējama palikusi Ārija Elksne, patīk arī Annas Rancānes darbi.
Vai lugas bija interesanti lasīt? Jā, protams! Pat radās pārsteigums – kā, mums ir tik daudz dramaturgu, tik daudz darbu! No šiem autoriem, kuru darbus saņēmu, bija zināmi tikai daži – Monika Zīle un Lelde Stumbre. Par dramaturgiem Hermani Paukšu, Āriju Geikinu (zināju kā aktieri) un Andri Zeibotu vien jāsaka, ka viņu vārdus biju dzirdējusi. Kurš autors uzrunāja vairāk? Pat grūti pateikt. Viegli un ar interesi lasījās Monikas Zīles darbi, kur jūtams humors, latgaliskā pieskaņa. Nedomāju, ka aizraus vēsturiskās lugas, bet iepatikās, pēc to izlasīšanas vēl internetā meklēju kādu papildus informāciju, lai būtu lielāka apjausma gan par mītiem, gan vēsturiskiem notikumiem. Tās lugas, īpaši Hermaņa Paukša un Ārija Geikina, atstāja zināmu piegaršu vēl uz pāris dienām pēc izlasīšanas, domas atgriezās pie lugu varoņiem, meklēja izskaidrojumu viņu rīcībai. Garastāvokli uzlaboja komēdijas, piemēram, Hermaņa Paukša “Vai mana cūka pie jums nav bijusi?”, “Bizness”.
Lugas, protams, atspoguļo laikmetu, kurā rakstītas, un autorus, kuri tās radījuši. Dažkārt, kā pārliecinājos, mūsdienu aktualitātes spilgti un asprātīgi var pateikt pasakā pieaugušajiem, piemēram, veiksmīgi to izdarījis Egīls Ermansons lugā “Zivs un Pele”, kas vēsta par integrāciju. Tomēr jāsaka, ka katram savs – gan autoram, gan lasītājam. Grūti iedomāties, ka, piemēram, Monika Zīle uzrakstītu kaut ko līdzīgu Andra Zeibota lugai “Viesnīca Belladonna”. Lai arī lasīju dažādas lugas, joprojām priekšroku dodu tām, kur veidotas reālistiskas situācijas, tādas, kur ikviens var saskatīt sevi un apkārtējos, savu un citu cilvēku dzīvi. Mazāk uzrunāja fantastika, absurds, sapņu un realitātes sajaukums.
Ļoti gribētu vēl turpināt darboties šajā projektā, vismaz kādreiz… Tāda sajūta, ka šķiros no tuva drauga, kas laika gaitā kļuvis tuvs un dārgs. Paldies, ka bija dota iespēja uzzināt, iepazīt un veldzēties bagātajā dramaturģijas pasaulē!”

Aijas atsūtītie apraksti mums ļāva papildināt lugas.lv lugu aprakstu skaitu, jo ne visiem mūsu biedrības autoriem ikdienas aizņemtībā ir laiks pašiem tos uzrakstīt un atsūtīt. Citu autoru apraksti noderēs topošajā digitālajā dramaturģijas kolekcijā, ko “Dramaturgu asociācija” veido sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.

Paldies Nodarbinātības Valsts aģentūrai par iespēju piedalīties šādā projektā. Cerams, šādi projekti būs vēl un vēl.