Lugas “Ganu zēns un jods” apraksts

Autors: Uldis Siliņš.

Žanrs: pasaku luga.

Auditorija: bērniem.                                                       

Luga uzrakstīta: 1958.g. Autora pirmā luga.

Uzvesta:1959.g.

Norises laiks un vieta: nav saistīta ar zināmu vietuun laiku.

Lomu skaits: 20 aktieri, 22 statisti.

Sižets: pasaku luga ar dramatisku kāpinājumu, galveno tēlu caurvijumu visā lugā un mājās atgriešanās vadmotīvu, apbrīnojami veiklu fabulu, valodā izdarībās raksturotiem zvēriem, deju un dziesmu iepīšanu un norišu straujumu luga patiks maziem un lieliem. Viss dziļi sakņojas latviešu gara pasaulē. (Zariņš A. Satriec joda varu, AL 1959.g.dec.)

Lugas teksts nav pagaidām pieejams. Iespējams, ka manuskripts atrodas kādā Sidnejas latviešu teātra inventāra skapī, autora kontaktinformācija – uldis.silins@optusnet.com.au

Vēres: Paklausot recenzenta un literāta Kārļa Freimaņa padomam, luga pirms uzvešanas pārrakstīta.

Lugas „Kamīnā klūsu dzied vējš…” apraksts

Autors: Harijs Gulbis.

Žanrs: drāma.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: 62 grāmatas lpp.

Lomu skaits: 3 lomas: 2 sievietes, 1 vīrietis.

Norises vieta un laiks: mājas halle, 20.gs. 70.gadi.

Sižets: Armīns iet bojā nelaimes gadījumā, bet atgriežas, lai risinātu attiecības  ar divām sievietēm, ar kurām dzīvojis zem viena jumta.

Luga uzrakstīta: 1976.g.

Luga iestudēta: Nacionālajā teātrī 1977.g., J.Ziemeļnieka Strenču Tautas teātrī 2010.g., Tērvetes novada kultūras nama amatierteātrī „Trīne” , Sanfrancisko Mazajā teātrī  u.c.

Luga pieejama: H.Gulbja lugu krājumā „Lugas par mājām”, Liesma, 1986.g., H.Gulbja rakstu 2.sējumā, izd. Mansards, 2019.g.

Recenzija: https://jaunagaita.net/jg166/JG166_gramatas_Vavere.htm

Autortiesības: H.Gulbis ir AKKA/LAA pārstāvēts autors – vairāk šeit- http://www.akka-laa.lv/lv/autoru-darbu-lietotajiem/teatris/ievads/

Lugas “Viss šķērsām” apraksts

Ja radinieks nomirst, tas atstāj mantojumu, kuru pēc tam mantinieki savā starpā sadala. Šoreiz notiek savādāk – nelaiķis mantojumu sadala pats pēc saviem ieskatiem.

Autors: Māra Horna.

Apjoms: 20 lpp, A4 izmēra lapa, šrifts Time New Roman, burtu lielums 12, rindu intervāls 1,5. Viencēliens 8 ainās. Iespējamais izrādes ilgums 1 – 1,2 stundas.

Žanrs: komēdija.

Auditorija: visi.

Lomu skaits: kopējais lugas personāžu skaits – 7. No tiem 4 sievietes (1 jauna, 1 vidējos gados, 2 pensionāres) un 3 vīrieši (1 jauns, 2 vidējos gados). Vienu vīrieša lomu var spēlēt arī sieviete (notāra vietā var būt arī notāre).

Tēma: dzīve un darbs Latvijas laukos.

Sižets: pamatdarbība notiek lauku mājās ar zirgaudzētavu. Par to spiestā kārtā jārūpējas jauniem cilvēkiem, kuri līdz šim ar zirgiem bijuši uz “jūs”. Kāds atrod savu aicinājumu, kāds piepilda sen lolotu sapni, vēl kāds nodarbošanos pēc aiziešanas pensijā.

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: dekorācijas vienkāršas – galdi, krēsli, soliņi, viesistabas mēbeles, mūsdienu apģērbs).

Darbības vietas: istabas, laukumiņš ar soliņu.  

Norises laiks: mūsdienas.

Stils/virziens: reālisms.

Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: var spēlēt arī brīvā dabā vai estrādē.

Luga uzrakstīta: 2019. gadā.

Kā iegūt lugas tekstu: autores e-pasts ama36@inbox.lv.  Interesentiem var izsūtīt pilnu tekstu. Luga nav publicēta.

Iestudēšanas nosacījumi: maksāt paredzēto summu AKKA/LAA un autorei par to paziņot.

Lugas „Cīrulīši” apraksts

Luga tikusi dēvēta par padomju Indrāniem.  Lai arī luga attēlo 20.gs.70.gadu realitāti, kad daudzi pārcēlās dzīvot uz pilsētām, tēma aktuāla joprojām. Tāpat kā paaudžu attiecības un attiecības starp laulātajiem.

Autors: Harijs Gulbis

Žanrs: drāma.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: 59 grāmatas lpp. 4 ainas un 1 starpbrīdis.

Lomu skaits: 6 sieviešu lomas, 3 vīriešu lomas.

Norises vieta un laiks: pie „Cīrulīšu”mājām, 20.gs. 70.gadi.

Sižets: Zelma visu mūžu nodzīvojusi savās lauku mājās “Cīrulīši”. Nu viņai jāpārvācās uz citu dzīvesvietu pie viena no saviem bērniem, kuri ierodas viņai pakaļ. Katram no viņiem ir savas problēmas un nav skaidrs, pie kura no bērniem Zelma brauks un vai vispār pametīs laukus…

Luga uzrakstīta: 1974.g.

Luga iestudēta: pirmizrāde Drāmas teātrī 1975. g., Madonas R.Blaumaņa tautas teātrī 2010.g., Dailes teātrī 2011.g., Nacionālajā teātrī 2018.g. , Strazdumuižas drāmas un dzejas teātrī 2019.g., Kokneses amatieru teātrī 2019.g. u.c. 1980.g. pēc lugas motīviem uzņemta filma „Cīrulīši”.

Luga pieejama: H.Gulbja lugu krājumā „Lugas par mājām”, Liesma, 1986.g., H.Gulbja rakstu 2.sējumā, izd. Mansards, 2019.g.

Recenzija: https://jaunagaita.net/jg166/JG166_gramatas_Vavere.htm

Filma:

Autortiesības: H.Gulbis ir AKKA/LAA pārstāvēts autors – vairāk šeit- http://www.akka-laa.lv/lv/autoru-darbu-lietotajiem/teatris/ievads/

Lugas “Durnā merga” apraksts

Autors: Mārtiņš Zīverts.

Apjoms: 11 A4 lapas.

Žanrs: nopietna komēdija.

Lomu skaits: 2 vīriešu lomas, 5 sieviešu lomas un 1 papagailis.

Darbība norisinās: Jelgavā, 20.gs. 30.gadu sākumā.

Luga iestudēta: Minsteres Latviešu ģimnāzijas teātrī 1965. gadā.

Luga pieejama: lugu krājumā ” Rīga dimd un citas lugas” (2005) un 1965.g. publicēta Sidnejā, Salas apgāds.

Autortiesības: M.Zīverts ir AKKA/LAA pārstāvēts autors.

Diskusija par lugu kā literāru tekstu un oriģināldramaturģijas publicēšanu

Šī gada 16. augustā, Dubultos, “Zaļās atmodas muzejā”, notika publiska diskusija, ko rīkoja “Dramaturgu asociācija”. Diskusijas tēma bija – par lugu kā literāru tekstu un oriģināldramaturģijas publicēšanu. Mērķis bija ieinteresēt izdevējus atsākt izdot oriģināllugas un iezīmēt šī brīža
situāciju dramaturģijā.
Uz sarunu bija uzaicināti grāmatizdevēji, diemžēl, viņu nebija, bet literatūrzinātniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās pētniecības attīstības projekta vadītāja, Anda Baklāne bija, un viņas teiktais ir noskaņojis mūs darboties. Paldies!
Vairāk kā divas stundu garā diskusija bija spraiga, emocionāla, būtībā, tā bija mūs – dramaturgu, satraucošu jautājumu ieskicēšana, reizē parādot, cik mums ir dažādi uzskati par doto tēmu. Vienam svarīga recenzija par lugu, otrs domā, ka lugas vērtētājs ir tikai režisors. Vieni domā, ka ir lugas amatierteātriem un lugas profesionālajiem teātriem, citi – lugas šādi nav dalāmas. Vienam svarīgi sasniedzami mērķi, citam svarīgi tālesoši mērķi. Vienam svarīgas režisora attiecības ar dramaturgu, citam svarīgi, vai lasītājs ir ieinteresēts būt lasītājs.

Foto no lugas.lv arhīva- dramaturgu diskusija 16.08.2019.

Tomēr bija jautājumi, kurus pārrunājām vienprātīgi. Kā viens no tiem- par kulturālu savstarpējo attieksmi – dramaturgs un lugas iestudētājs (amatierteātris, skolu teātris). Kā sakārtot šo sistēmu, lai autors, pēc lūguma, aizsūtīt lugu, saņemtu arī atbildi – vai luga tiek uzvesta vai, nē. Ja luga publiski pieejama un to iestudē, par to obligāti jāinformē dramaturgs.
Kas attiecas, par lugu publicēsanu, tad ar nožēlu secinājām, ka kādreiz lugas publicēja žurnāls “Teātra vēstnesis” un vietne www.kroders.lv, bet tagad to nedara neviens literatūras kultūras izdevums, ne “Domuzīme”, ne
“Punctum”. Kāpēc? Tas joprojām ir atklāts jautājums. Vai tā ir lugu kvalitāte? Varbūt neērtais lugas formāts? Tomēr tā ir zīlēšana kafijas biezumos!

Te gan jāprecizē, ka Rakstnieku Savienības literatūras laikraksts “ konTEKSTS” no janvāra mēneša ir gatavs publicēt dramaturģiju. Kā arī  atjaunot sadaļu „Teātris”,  kurā būtu arī lugas, solīja trimdas latviešu literārais žurnāls “ Jaunā gaita”. Paldies. 

Izdevniecības argumentē, ka lugas ir finansiāli neizdevīgi izdod, tomēr mēs aicinājām apmeklēt šo diskusiju. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača atsūtīja vēstuli:“Jā, dramaturģija tiešām ir īpašs žanrs, ko izdevēji nav sevišķi lutinājuši prozaisku iemeslu dēļ – tās pašas finanses, ar kurām nevar nerēķināties. Mūsu sabiedrībā lugu lasīšana nav sevišķi populāra, tādēļ mazajām tirāžām apgriezti proporcionāli cena nesanāk maza. Nebūtu pareizi visu atbildību par lugu izdošanu likt izdevēju plecos. Lugas izdot, protams, vajaga, bet kopīgi vajadzētu domāt par kādu programmu vai ko tamlīdzīgu, lai situāciju vērstu par labu.” Savukārt izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Evija Veide uzrakstīja: “ Mēs rēķināmies ar savām spējām un prasmēm. Dramaturģijas publicēšana un realizācija prasa iemaņas, kuru mums pagaidām nav, tādēļ diemžēl nevaram iekļaut lugu izdošanu savā plānā. Kas zina, varbūt kādreiz sadūšosimies.”
Šīs atbildes savā būtībā ir pozitīvas, mūs atbalstošas, kā arī literaturzinātnieces Andas Baklānes teiktais, ka “Lugas ir niecīgs procents no visas grāmatu produkcijas. Uz divu roku pirkstiem var
saskaitīt dramaturgus, kuriem Latvijas Nacionālās bibliotēkas katalogā ir lugu izlase vai lugas. Strādājot lasītavā, saskāros ar to, ka cilvēki, ir sevišķi jauni cilvēki, prasa lugas, viņi tās neatrod. Lugas vajag vairāk laist apgrozībā, drukāt vai elektroniski publicēt. Runājot par iemesliem,
kāpēc lugas netiek augsti vērtētas, ir svarīgi saprast, kas tieši patīk, kas nepatīk, un kāpēc nepatīk; ir vajadzīga šāda saruna. Ir īstais laiks , lai atkal runātu par lugām, lai lasītu lugas, lai atkal aktualizētu lugas. Jo ir mutvārdu kultūras uzplaukuma laikmets, visu var lasīt
”.
Īstas gan sajūsmas par iniciatīvu izdot lugas drukātā veidā no dramaturgu puses nav. Tam pamatā ir neticība, ka kāds uzņemsies organizēt izdošanas procesu, un vai atradīsies izdevniecība, kurai būs interese to darīt, jo, iespējams, ir negatīva iepriekšējā pieredze lugu izdošanā vai nav nepieciešamības (luga uzvesta, un ar to pietiek). Vai tā ir attieksme pret savām lugām. Lugām jābūt kvalitatīvām. Galvenais priekšnoteikums. Kritēriji!? Par lugu vērtēšanas kritērijiem drīkst pasmaidīt! Un tomēr lugai jābūt Laikmetīgai (kaut par akmens laikmetu, bet virsuzdevums ir mūsdienu aktualitāte) ar valodas atbilstību stilam, konflikta uzstādījumu un risinājumu, kompozīciju.
Kā viens no kvalitātes virzītajspēkiem ir recenzijas. Recenzija ir instruments dramaturga attīstībai. Bet jābūt nopublicētam tekstam, lai to varētu vērtēt. Atkal – nopublicēts teksts. Aplis.
Bez publikācijām, bez izdotām grāmatām nav arī balvu. Redz ko sagribēja, balvas! Bet šīs balvas literātam ir svarīgas, jo tās ir nozīmīgs mārketinga elements. Lasītājs skatās, kas apbalvots, to ņemšu un lasīšu. Kultūras ministrijas pārstāve, kura arī piedalījās šajā diskusijā, izteicās, ka ministrijai būtu interesanti zināt, kur dramaturgi sevi vairāk redz, vai pie Literatūras gada balvas, vai pie Spēlmaņu nakts balvas. Abas īsti iegūt nevar, tas esot dubults darbs. Un droši vien, tie dramaturgi, kuru lugas ir uzvestas uz profesionālo teātru skatuves, gribēs sevi redzēt Spēlmaņu
nakts nominācijā, bet tie, dramaturgi, kuri grib publicēt savas lugas, redzēt drukātā veidā, ir par Literatūras balvu. Bet ar Literatūras balvu nav tik vienkārši. Pēc Andas Baklānes vārdiem, “Jābūt regularitātei, ja trīs gadus pēc kārtas izdos, tad var būt jauna nominācija. Jābūt pašiem iekšējiem spēkiem, kas organizē, kas iet un stāsta, mums vajag un mums ir vesels pulks, un mēs esam gatavi, mēs gribam”. Mums nebija balsošanas, kurš grib balvas, kurš – nē! Bet kā jebkuras profesijas pārstāvis arī dramaturgs vēlas, lai viņš tiktu ievērots.
Pēc Kultūra ministrijas pārstāve Zanes Beinares teiktā – “dramaturģija pieder gan pie teātra nozares, gan literatūras nozares”. Kultūrkapitāla fondā lugas ir aizvirzītas uz Teātra mākslas nozari. Literatūrzinātnē nevērtē lugas vispār. Var domāt (vismaz spriežot no publikācijām), ka Latvijas Kultūras akadēmijā cirkulē viedoklis, ka dramaturģija nav literatūra, un jaunie dramaturgi pievienojas Latvijas Teātra darbinieku savienībai. Tajā pašā laikā dramaturgus uzņem Rakstnieku Savienībā (arī dramaturģijas bezmaksas konsultācijas ir RS pārziņā), Labklājības ministrijas profesiju kalsifikatorā dramaturgs ir grupā pie rakstniekiem, nevis teātra darbiniekiem. Tiec, nu, gudrs!
LALIGABAs nominācija par mūža ieguldījumu ir arī dramaturgiem, vienīgā nominācija dramaturģiem, bet jānodzivo vismaz līdz 90 un tad var cerēt. Bet P.Pētersons dramaturgiju uzskatīja par augstāko literatūras formu. Bez komentāriem. Pastāv literatūras vēsture.
Pēc diskusijas nemetāmies viens otram ap kaklu un nezvērējām mūžīgu draudzību, bet darbības virzieni ir iezīmēti, kaut vai ideja par lugu vērtēšanu/ recenzēšanu, ar domu, lai lugas būtu kvalitatīvākas. Šis projekts jau ir sācies, Andris Zeibots, nebūdams “ Dramaturgu asociācijas”
biedrs, piekrita būt viens no brīvprātīgajiem vērtētājiem, jau vērtē. Jāapdomā Andas Baklānes sniegtā informācija, ka Nacionālajā bibliotēkā ir studija, un tur tiek īstenoti audiogrāmatu projekti. Iespēja noklausīties lugu kā informāciju, ar mazu devu interpretācijas. Pēc literaturzinātnieces
vārdiem : “Vērtību sistēmas nemainās, bet tās estētiskās sistēmas, kādā tērpā šī vērtība atnāk, tas ir ārkartīgi svarīgi. Grāmatas robežas ir izplūdušas, bet kodols tomēr ir. Atslēgas vārds – vārda māksla. Gan lasāms teksts, gan klausāms teksts”.
Pēc diskusijas virtuves sarunā ar dramaturģi Leldi Stumbri dzima ideja par lugu krājumiem ilgtermiņā. Šīs ieceres mērķis ir akcentēt un parādīt, ka dramaturģija ir laikmetīgās kultūras daļa un lugas ir patstāvīgs, pilnvērtīgs mākslas darbs. Darbs ir sācies.

Biruta Zujāne, “Dramaturgu asociācijas” biedre, 25.10.2019.

Lugas “Telefongrāmata” apraksts

Mēdz teikt, ka talantīgs režisors spēs  aizraujoši iestudēt pat telefongrāmatu. Vai arī – talantīgs aktieris spēj nospēlēt pat telefongrāmatu…

Autore: Kristiāna Štrāle Dreika.

Žanrs: drāma.

Auditorija: pieaugušie, jaunieši.

Apjoms: 32  lpp A4.

Lomu skaits: 11 (6 sieviešu un 5 vīriešu ).Minimāli nepieciešamais aktieru skaits: 6: vismaz 3 sievietes un 3 vīrieši.

Norises laiks: viena diena mūsdienās.

Norises vieta: skolas pagalms vai gaitenis, sievietes mājas, pārējo personāžu atrašanās vietas. Ņemot vērā lugas specifiku (sarunu veids galvenokārt telefoniski, nevis klātienē), darbība risinās vienlaikus vismaz 2 dažādās skatuves (vai spēles telpas) vietās.

Tēma: lugas  galvenais varonis ir cilvēks, kas tā arī uz skatuves neparādās. Jo viņš ir… Nē, viņa drīzāk nav. Varbūt mūsdienu pazudušais dēls? Cilvēks, no kura esamības vai neesamības šajā pasaulē nemainās pilnīgi nekas. Tik pelēks, cik vien pelēks var būt. Viņam ir kontakti. Bet nav draugu. Visapkārt ir cilvēki, bet neviens nezina, kas ar viņu patiesībā notiek… Bet pienāk brīdis, kad par viņu uzzina visi, reizē neuzzinot neko.

Vēl viena lugas tēma ir arī apstākļu nozīme mūsu dzīvē. Vai tas, kādā ģimenē katrs izaug, kādā vārdā katrs nosaukts, nosaka viņa tālāko likteni? Bet varbūt cilvēks spēj neņemt vērā savu pagātni un noteikt nākotni pats? Cik liela nozīme ir tam, vai jaunam cilvēkam dzīvē ir mērķis.

Kā mēs uztveram cits citu, cik lielā mērā vadāmies pēc noteiktiem stereotipiem… Aiz katra vārda telefongrāmatā ir dzīvesstāsts, liktenis.

Luga uzrakstīta: 2011.-2014.g.

Luga pieejama:  jāsazinās ar autori, e-pasts: kkrrii@inbox.lv

Par tēmu: http://www.guardian.co.uk/stage/theatreblog/2009/mar/02/telephone-book

Lugas dalība lugu konkursos: Jauno dramaturgu lugu konkursā 2012.g. 2014.g. luga kļuva par 2.labāko lugu Latvijas Radioteātra lugu konkursā.

Luga iestudēta: Bērvircavas amatierteātrī 2016.g. Izrādīta maijā un 27.novembrī Bērvircavas tautas namā, Zaļenieku kultūras namā 2017.g., Kandavas internātvidusskolas pulciņā ” Teātra darbnīca” – izrāde 2019.g. 24.aprīlī Kandavas kultūras namā.

Piezīmes: luga rakstīta raidlugas formā, taču piemērojama arī spēlēšanai uz skatuves, filmēšanai u.tml.

Lugas “ Puķainais peldkostīms” apraksts

Autors:   Rūta Žeina (Biruta Zujāne).

Žanrs:   drāma.

Apjoms:   18 lpp.

Auditorija:   pieaugušie.

Lomu skaits:   4 ( 2 sieviešu, 2 vīriešu) un Radio diktora balss.

Tēma: laukos paliek tikai vecie ļaudis, pārtrūkst paaudžu saikne. Nodevībai vienmēr ir kāds “pareizs” attaisnojums.

Sižets: dziļos laukos ezera krastā ir divi pamesti ciemi.  Vienā krastā dzīvo Rozālija (86 gadi), viņa šajā ciemā ir ieprecējusies. Viņa palikusi viena savā mājā ar vecu ābeļu dārzu, dārgāko piemiņu no mirušā vīra, un kaimiņienes Dusjas dāvāto kazu. Tiesa, māja gan “norakstīta” mazdēlam. Otrā krastā dzīvo Dusja (82 gadi). Viņa ir izbijusi zootehniķe,  iebraucēja šajā pusē, iedzīvojusies un kļuvusi par savējo. Palikusi ciemā viena ar savu āzi. Mežā starp abiem ciemiem, vecās mežsarga mājās dzīvo Juoņs (85 gadi), kurš, pusaudzis būdams, strādājis par izsūtāmo puisi mazpilsētiņā pie ebreja veikaliņā, tagad dzer un nevar aizmirst pagātni.  Viņi trīs turas kopā. Viņi klausās radio. Tieši tagad translē jaunu humoristisku stāstu par pilsētnieku nedienām.

Mazdēls Gusts (25 gadi) audzis laukos pie vecmammas, bet vēlāk aizbraucis pie mātes uz pilsētu, kur tik daudz iespēju.  Pēc daudziem gadiem Gusts beidzot ir atbraucis uz laukiem un visādi cenšas pierunāt vecmammu pārbraukt dzīvot uz pilsētu.

Gusts apciemo Juoni. “ Dzīve tev taču sākās tikai, kad aizbēgi no šejienes… Lielā dzīve. Krutoi! Pilsētnieks. Ko tu atbrauci, ko tev te vajag? Māte mirdama teica – pat, ja aiziesi, atstāj māju, kur atgriezties! Lai jumts netek. Neaizslēdz durvis!  Tu aizbēgi. Pat naktī caur silu nebija bail skriet… Tagad domā, ka metīšos ap kaklu? Gustiņš atgriezies!”   Gusts satiek arī Dusju. Krutas džinsenes, visu pasūtīšana “vienu māju tālāk” – Gust, tas ir normāli. Bet tas jau nemaina tavu būtību. Tas bija laiks, kad hormoni trako.   Tavam ”es” vajag spēku. Un tavs spēks jau ir te. Te! Šite!  Kad mūsu vairs nebūs, mājas sabruks, bet šī vieta paliks tevī. Tu atbrauci satikt pats sevi. (Pauze). Nē, Gust, mēs nemelojam. Mēs te dzīvojam. Dzīvojam! Tu melo. Tu! Rozālija nekur nebrauks. Tu gribi, lai viņa brauc. Tev vajag, lai viņa brauc. Tev vajag. Viņai nevajag! Un viņa nebrauks. Velti centies viņu pierunāt. Velti. No savas mājas viņu tikai iznesīs.“ Gusts vēl neatlaidīgāk mēģina pierunāt Rozāliju braukt uz pilsētu.
Bet kā tad zeme, ābeļdārzs?  Tavs “vectēvs savu pēdējo pavasari dārzā vien nosēdēja. Pats balts, un ābeles baltas. Necērt ābeles! Nebūs cilvēku, kam ēst ābolus, zvēri noēdīs. Dažām jau vidi izpuvuši, bet necirtīšu. Nokaltīs vai nolūzīs, mūžs būs nodzīvots. Cik varu, tik kopju. Zāli pati izpļauju, kritušos ābolus kaudzē sagrābju…. Parunājos. Padziedu. Man patīk, kā vējš trako ziedošās ābelēs”.   Bet mazdēls ir izdomājis savādāk. Un ne tikai izdomājis…. Bet puķainais peldkostīms? ja nu sāks atgriezties ļaudis pamestajos ciemos – pa pliko peldēties nevarēs….

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: sarežģīta.

Darbības vieta:   lauki.

Norises laiks:   mūsdienas.

Stils/virziens:   reālisms.

Teātra veids:  drāmas teātris, radioteātris.

Luga uzrakstīta :   2015. gads.

Apbalvojumi: lugas ieguva veicināšanas prēmiju Latvijas Nacionālā teātra konkursā, 2016. gadā.

 Kā iegūt lugas tekstu: biruta.zujane@gmail.com

Iestudēšanas noteikumi:  ir saistības ar AKKA/LAA. Lūgums paziņot autorei, ja luga tiks iestudēta.

Lugas “Nūra” apraksts

Luga ieguva Atzinību un Veicināšanas prēmiju Dailes teātra pilna apjoma lugu konkursa “Austrumi ienāk Latvijā”.

Autors: Rodžers de Kūrs.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: 50 lpp.

Žanrs: skatuves trilleris.

Lomu skaits: 4 vīr, 4-7 siev. un kaķis.

Sižets: Gregs, Gambijas izcelsmes vīrietis, kas cieš no azartspēļu atkarības meklē savu dzīves misiju, kad Londonas sociālās mājas, kur viņš uzturas iemītnieku ikdienu izmaina jaunas mājas vecākās, latviešu izcelsmes sievietes, kas pieņēmusi islāmu un tiesāta par nežēlīgu slepkavību, ierašanās. Gandrīz trillerim cienīgā notikumu virknē vēl piedalās ne īsti latviešu, ne īsti lietuviešu izcelsmes alkoholiķis, poļu izcelsmes invalīds, sadistisks pakistānietis, divas vietējās varas pārstāves, kaķis un pistole.

Luga uzrakstīta: 2017.g.

Lugu var izlasīt: jāraksta autoram, kontaktinformācija –   http://www.rogerdecour.com/rakstnieciba/

Luga “Ceļojums no Liepājas uz Embūti”

Gandrīz monoluga. Dzīves vētru rūdīta sieviete, kas māk tikt galā ar problēmu kalniem, dodas negaidītā darba braucienā uz Embūti. Viņa nepalaidīs garām iespējams sava mūža lielāko iespēju.

 Autors: Rodžers De Kūrs.

Apjoms:  25 lpp. 2 daļas. Pilna apjoma versija –  47 lpp. 2 cēlieni.

 Žanrs: komēdija.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: 1 sievietes loma + vismaz 1 sievietes un vismaz 1 vīrieša balss. Vai arī 1 siev., 3 vīr. + vairākas balsis.

Tēma: nauda, attiecības, ceļojumi.

Sižets: Inesei ir interesants ģimenes bizness. Viņa ar vīru Jāni piegādā ārzemēs mirušu tautiešu bērēm zemi no to dzimtajām mājām. Vīra alkoholiskās intoksikācijas dēļ Inesei pašai jādodas darba braucienā uz Embūti, kāda tikko miruša Kanādas latvieša tēva mājām. Brauciena laikā no telefona sarunām uzzinām gan par Ineses sapni – salu Grieķijā, gan problēmām -strīdu ar pašas mīļāko, pārtvertu zvanu no vīra mīļākās, dēla Ērika arestu par cigarešu kontrabandu, meitas Zanes apzagto dzīvokli. Piedevām bandīti grib pārņemt Ineses un viņas vīra kustamos un nekustamos īpašumus un uzņēmumus, jo Jānis ir parakstījis līgumu par kādu darījumu ar ekskavatoriem, kuru viņam nemaz nav, un šie blēži sagādājuši šķīrējtiesas lēmumu par līguma nepildīšanu. Brīdi, kad Inesei liekas, ka viņu nupat panāks tiesu izpildītāji, viņas auto uzsprāgst riepa. Tomēr Inese izmantojot telefonu, atrod sabiedrotos, kas palīdz tikt galā ar problēmām, izglābt no nepatikšanām savus tuvākos un sabiedrotos, kā arī realizēt pārdrošu plānu, kura rezultātā visi sliktie tiek arestēti, bet viņa pati izmanto tikai vienreiz dzīvē doto iespēju piepildīt savu sapni un doties uz savu salu Grieķijā.

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: prasa vidējas sarežģītības scenogrāfijas elementus – auto ar vismaz vienu riepu, kurai ātri nolaižams gaiss, dūmu iekārtu, lāpstu, velosipēdu…

Darbības vietas: automašīna ceļā, dažādas vietas netālu no automašīnas.

Norises laiks: mūsdienas.

Stils/virziens: reālistiskais humors un satīra.

 Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: der izrādēm brīvā dabā, autošovā, IT prezentācijā u.c. Der iestudēšanai radioteātrī.

Luga uzrakstīta: 2014.gadā.

Lugas saņemtie apbalvojumi/godalgas: izvirzīta  2. praktiskās teātra tekstu izstrādes darbnīcu lugu konkursa “36 stundas” finālam 2014.g., bet tā kā autors neatradās Latvijā, tās vietā tika „izķidāts” cita autora teksts.

 Kā iegūt lugas tekstu un autora kontakti:   http://www.rogerdecour.com/rakstnieciba/

Facebook profils – https://www.facebook.com/rodzersdekurs/

Iestudēšanas nosacījumi: atļauja jāpieprasa e-pastā. Autors nav saistīts ar AKKA/LAA.