Lugas “Nūra” apraksts

Luga ieguva Atzinību un Veicināšanas prēmiju Dailes teātra pilna apjoma lugu konkursa “Austrumi ienāk Latvijā”.

Autors: Rodžers de Kūrs.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: 50 lpp.

Žanrs: skatuves trilleris.

Lomu skaits: 4 vīr, 4-7 siev. un kaķis.

Sižets: Gregs, Gambijas izcelsmes vīrietis, kas cieš no azartspēļu atkarības meklē savu dzīves misiju, kad Londonas sociālās mājas, kur viņš uzturas iemītnieku ikdienu izmaina jaunas mājas vecākās, latviešu izcelsmes sievietes, kas pieņēmusi islāmu un tiesāta par nežēlīgu slepkavību, ierašanās. Gandrīz trillerim cienīgā notikumu virknē vēl piedalās ne īsti latviešu, ne īsti lietuviešu izcelsmes alkoholiķis, poļu izcelsmes invalīds, sadistisks pakistānietis, divas vietējās varas pārstāves, kaķis un pistole.

Luga uzrakstīta: 2017.g.

Lugu var izlasīt: jāraksta autoram, kontaktinformācija –   http://www.rogerdecour.com/rakstnieciba/

Luga “Ceļojums no Liepājas uz Embūti”

Gandrīz monoluga. Dzīves vētru rūdīta sieviete, kas māk tikt galā ar problēmu kalniem, dodas negaidītā darba braucienā uz Embūti. Viņa nepalaidīs garām iespējams sava mūža lielāko iespēju.

 Autors: Rodžers De Kūrs.

Apjoms:  25 lpp. 2 daļas. Pilna apjoma versija –  47 lpp. 2 cēlieni.

 Žanrs: komēdija.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: 1 sievietes loma + vismaz 1 sievietes un vismaz 1 vīrieša balss. Vai arī 1 siev., 3 vīr. + vairākas balsis.

Tēma: nauda, attiecības, ceļojumi.

Sižets: Inesei ir interesants ģimenes bizness. Viņa ar vīru Jāni piegādā ārzemēs mirušu tautiešu bērēm zemi no to dzimtajām mājām. Vīra alkoholiskās intoksikācijas dēļ Inesei pašai jādodas darba braucienā uz Embūti, kāda tikko miruša Kanādas latvieša tēva mājām. Brauciena laikā no telefona sarunām uzzinām gan par Ineses sapni – salu Grieķijā, gan problēmām -strīdu ar pašas mīļāko, pārtvertu zvanu no vīra mīļākās, dēla Ērika arestu par cigarešu kontrabandu, meitas Zanes apzagto dzīvokli. Piedevām bandīti grib pārņemt Ineses un viņas vīra kustamos un nekustamos īpašumus un uzņēmumus, jo Jānis ir parakstījis līgumu par kādu darījumu ar ekskavatoriem, kuru viņam nemaz nav, un šie blēži sagādājuši šķīrējtiesas lēmumu par līguma nepildīšanu. Brīdi, kad Inesei liekas, ka viņu nupat panāks tiesu izpildītāji, viņas auto uzsprāgst riepa. Tomēr Inese izmantojot telefonu, atrod sabiedrotos, kas palīdz tikt galā ar problēmām, izglābt no nepatikšanām savus tuvākos un sabiedrotos, kā arī realizēt pārdrošu plānu, kura rezultātā visi sliktie tiek arestēti, bet viņa pati izmanto tikai vienreiz dzīvē doto iespēju piepildīt savu sapni un doties uz savu salu Grieķijā.

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: prasa vidējas sarežģītības scenogrāfijas elementus – auto ar vismaz vienu riepu, kurai ātri nolaižams gaiss, dūmu iekārtu, lāpstu, velosipēdu…

Darbības vietas: automašīna ceļā, dažādas vietas netālu no automašīnas.

Norises laiks: mūsdienas.

Stils/virziens: reālistiskais humors un satīra.

 Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: der izrādēm brīvā dabā, autošovā, IT prezentācijā u.c. Der iestudēšanai radioteātrī.

Luga uzrakstīta: 2014.gadā.

Lugas saņemtie apbalvojumi/godalgas: izvirzīta  2. praktiskās teātra tekstu izstrādes darbnīcu lugu konkursa “36 stundas” finālam 2014.g., bet tā kā autors neatradās Latvijā, tās vietā tika „izķidāts” cita autora teksts.

 Kā iegūt lugas tekstu un autora kontakti:   http://www.rogerdecour.com/rakstnieciba/

Facebook profils – https://www.facebook.com/rodzersdekurs/

Iestudēšanas nosacījumi: atļauja jāpieprasa e-pastā. Autors nav saistīts ar AKKA/LAA.

Lugas “Uguntiņa pelnos” apraksts un fragments

Mūsdienu Kristīne un Edgars… Skolā mums mācīja, kas tas ir mīlestības ideāls. Kas notiek, kad Kristīne izvēlas Edgaru- skaistu, trakulīgu, bet dzērāju?

 Autore: Māra Jakubovska

Apjoms: pilna apjoma- 3 cēlieni; 94 lpp A4 formātā , burtu izmērs 12.

Žanrs: drāma.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: pamatlomās – 9 pieaugušie ( 4 sievietes, 5 vīrieši)

3 pusaudži vai jaunieši ( 2 meitenes, 1 puisis);

epizodiskās, kuras var apvienot- 13 pieaugušie (8 sievietes, 5 vīrieši)

SVARĪGI- galvenajās lomās nepieciešamas 2 sievietes- jaunāka un vecāka, vizuāli mazliet līdzīgas, tāpat 2 vīrieši- jaunāks un vecāks, jo jātēlo galvenie varoņi ar 15 gadu starpību.

Tēmas: mīlestība, naids, alkoholisms, ģimene, morāle.

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: darbība notiek 2 mājās, ideāli, ja skatuve ir grozāma, bet var izveidot dekorācijas- puse skatuves ir vienas mājas iekārtojums, otra- otras un darbību akcentēt ar gaismām. Dažas ainas- kafejnīca, iela var notikt skatuves priekšplānā. Tērpi un telpu iekārtojums nav sarežģīti.

Darbības vietas: divas mājas, iela, kafejnīca, pagalms, kapi, to visu var apvienot- skat iepriekšminēto punktu.

Norises laiks: mūsdienas- mainās divi dažādi laiki- apmēram 1990. gads un ~ 2008. gads- ar aptuveni 15-18 gadu intervālu.

Stils, virziens: reālisms.

Teātra veids: iespējams pielāgot radioteātra vajadzībām.

Luga uzrakstīta: 2010.gadā.

Lugas saņemtie apbalvojumi/godalgas: 3.vieta Latvijas Nacionālā teātra pilna apjoma lugu konkursā 2011.gadā.

Kā iegūt lugas tekstu: rakstiet- http://www.marajakubovska.lv/kontakti/

Iestudēšanas nosacījumi: sazinieties ar autori, tos apspriedīsim. Pirms iestudēšanas autorei par to jāpaziņo Nacionālajam teātrim, bet problēmām nevajadzētu būt, jo divu gadu laikā tā NT nav uzvesta. Autorei noteikti jāpaziņo par plāniem uzvest lugu. Ar AKKA/LAA autorei nav saistību.

Lugas fragments

Darbojas-
Gunta Zeltiņa, jaunībā
Gunta Zeltiņa, tagadnē, ~ 35 gadi, izskatās krietni vecāka
Aldonis Zeltiņš, viņas vīrs, jaunībā
Aldonis Zeltiņš, tagadnē, ~ 45 gadi
Paulis, kaimiņš
Daiga, Guntas jaunākā māsa
Juris, Guntas vecākais brālis
Alise, Guntas māte
Alberts, Guntas tēvs
Didzis, Aija, Gita- Zeltiņu vecākie bērni
Fonā un epizodiski darbojas:
Dainuvīte, kaimiņiene, Pauļa sieva;
Māris, Daigas vīrs;
Ingūna, Jura sieva;
Feldšere Vineta;
Sanita, sieviete kompānijā;
Vitolds, vīrietis kompānijā;
Roberts, vīrietis kompānijā;
Osvalds, vīrietis kompānijā ar akordeonu;
Marija, sieviete kompānijā
Pastniece;
Pagasta pārstāve;
Pagasta pārstāvis;
Bufetniece
Darbība notiek Latvijā, tagadnē un laikā pirms ~ 20 gadiem paralēli. Dažas ainas ir tagadnē, dažas- pagātnē. Gunta savā ziņā līdzinās Blaumaņa Kristīnei, kura ir izvēlējusies Edgaru, smuku, trakulīgu, valdzinošu, bet… dzērāju.


I cēliens
1.aina
Zeltiņu lauku māja „Ancīši” tagadnē. Visapkārt nabadzība, nekārtība, viss noplucis, noplēstas tapetes, logu plaisas aizlīmētas ar zilu izolācijas lentu. Istabas vidū kādreiz skaists, divguļams dīvāns, uz kura ar visām drēbēm guļ vīrietis un sieviete. Vīrietis ik pa brīdim skaļi iekrācas. Gunta pieceļas sēdus, izberzē acis.
Gunta:
Ak, Dievs, galva plīst pušu! Mežonīgi sāp…..Un tās nolādētās mušas….Pilna māja! Ha, ko tad var gribēt, ja kūts tik tuvu mājai? Mēģina izrausties no gultas, paskatās uz vīrieti. Kaimiņš Paulis? Ar visiem zābakiem un nospeķoto darba jaku… Tfu! Nav tā gulta nez kāda svētnīca, bet ar visiem zābakiem… Cūka! Kas tā par velna dziru, ko viņš vakar atnesa?
Vajadzētu uzmeklēt bērnus, bet nav spēka. Ē, gan kaut kur tepat skraida, kas viņus raus! Ja sameklēšu, atkal būs jātaisa ēst… Un no kā? Mājās sen nav nekā vairāk par sīkajiem sēklas kartupeļiem. Domāju visus sastādīt, bet kad nav ko ēst… Cik iestādījām, tik pietiks… Ak, debess, kurš gan ar tādām galvassāpēm var domāt par saimniecību… Nez kur ir aizvilcies Aldonis?
Ar grūtībām pieslienas kājās. Kājās noskrandušas treniņbikses, bet mugurā puķains, savēlies svīteris. Mati varētu būt skaisti, ja tiktu izmazgāti un izsukāti, bet pēc vakardienas pasēdēšanas tie ir savēlušies un taukaini. Sāk guļošo bez ceremonijām purināt.
Celies, tu, mērkaķi! Vai nu atnes aliņu, vai kraties mājās!
Paulis: miegaini sargā galvu
Tikai nesit mani… Es nevienam neko sliktu nedarīju.
Gunta: atmet ar roku un pieiet pie nespodra, apķepuša spoguļa, un paņem matu suku.
Man taču ir tikai trīsdesmit pieci gadi! Izskatos uz visiem sešdesmit. Tas viss no grūtās dzīves. Es taču kādreiz biju skaistākā meitene tehnikumā… Neizskatās, ko? Toreiz man jau pirmajā kursā pielūdzēji ballītēs rindā stāvēja. Tagad neviens tam netic.. Pat pašas bērni ne… Mamma vēl baidījās, ka apprecēšos pārāk agri. Mēģina ķemmēt matus un sarunājas it kā ar vīrieti, it kā pati ar sevi.
Toreiz- tehnikuma laikā, es biju kā traka samīlējusies Armandā no paralēlkursa. Man viņš likās visskaistākais, visgudrākais, vislabākais – stalts gaišmatis ar zilām acīm. Mācījās par mehāniķi. Visi viņa kursa
puiši Armandu apskauda, lai gan meiteņu skolā netrūka. Man bija piekrišana… Bet es biju uzticīga, ar citiem nekoķetēju, kaut gan patīkami bija dzirdēt, ka vēl kāds gribot ar mani draudzēties.
Bet es – nē un nē! Kā ieskatījos Armandā, tā ne ar vienu citu pat ballēs nedejoju. Gaidīju viņu no armijas kā svētā mūķene…
Pa to laiku man iznāca iepazīties ar vienu foršu puisi, kas par varītēm gribēja tikties un draudzēties. Viņš bija manas istabiņas biedrenes brālis, smuks un jautrs, par mani vecāks, strādāja, pelnīja naudu. Nebija tā, ka viņš man nemaz nepatiktu, bet es taču biju apsolījusi gaidīt savu Armandu. Vienu brīdi man pat iešāvās prātā tāds šaubu velniņš… Bet Armands man rakstīja tik mīļas un aizkustinošas vēstules, uz aploksnēm zīmēja sirsniņas, sapņoja par kāzām…
Tikai vēlāk, kad viņš bija pārnācis no armijas un taisījāmies precēties, sāku saprast, ka viņš nav nekāds sapņu princis… Tolaik man viņa gaišās uzacis un seja ar retajiem vasaras raibumiem sāka atgādināt sivēna šņukuru. Varbūt tiešām nevajadzēja precēties? Bet es jau biju stāvoklī ar Didzi… Es tā sapņoju būt laimīga, man gribējās ģimeni, bērnus…
Divus gadus gaidot un nebaudot mīlestības priekus, viss iekavētais pēc viņa pārnākšanas bija jāizmēģina, un tad arī vairs nekavējāmies… Turklāt pa to laiku vēstulēs tik daudzreiz bijām apcerējuši kāzas, ka likās kaut kā neērti atteikties. Neērti…
Sieviete pieiet pie galda, paceļ pie lūpām tukšu marinētu gurķu burku un tvīksmīgi izdzer atlikušo marinādi. Tad atkal mēģina ķemmēt matus, nekas nesanāk, dusmās nomet suku.
Sāp! Pie velna tos matus!
Māsa man kāzu dienas priekšvakarā lūdza apdomāties, bet… ko nu viņa, zaļa skuķe, saprata… Gandrīz visas manas kursabiedrenes bija apprecējušās, kamēr es kā muļķe gaidīju un gaidīju. Pa tiem diviem gadiem biju tik daudzus atraidījusi, sapņojusi par kopā pavadītajām dienām – ievziedi, lakstīgalu dziesmas, pastaigas mēnesnīcā… Netaisnīgi būtu Armandu atstāt kādai citai.
Tomēr kaut kas bija izdedzis, nodzisis. Pirms armijas ne reizes nebijām samīlējušies, biju īsti tikumīga un prātīga. Tagad meitenes tā nedara, ātri tiek skaidrībā, kas ir kas… Un pareizi dara! Citādi var izrādīties, ka tas sapņu princis ir kā viens izčākstējis redīss.
No Armanda man nebija nekāda labuma. Ne mājās, ne gultā. Atnācis pēc darba, viņš tik vien spēja kā gulēt un blenzt dumjas filmas televizorā. Pēc sevis pat tējas krūzīti nomazgāt nevarēja, nerunājot par visur izmētātām smirdīgām zeķēm. Nepelnīja arī necik. Es ucinājos ar puiku, vēl bija neliels sakņu dārziņš jākopj, pat dažas vistas turēju.
Toties vīrs man bija tikai skata pēc, jēgas nekādas. Vienmēr lielījās, cik viņš labs, nedzerot un apkārt neskraidot. Labāk tad būtu kādu vakaru ar večiem aizsēdējies pie glāzītes, nevis dirnējis uz dīvāna izsēdētās trenuškās. Štrunts par to romantiku… To kabatā neiebāzīsi.
Tagad tik vien no viņa kā alimenti…
Ar tagadējo prātu, ja būtu jauna, meklētu bagātu čali, varbūt pat ārzemnieku. Bet vai maniem skuķiem kaut kas tāds spīd? Te, lauku čuhņā? Šīm nepietiks prāta tādus nogrābt… Un naudas arī…
Kas tu tagad esi bez naudas? Nulle un vēlreiz nulle. Agrāk tik traki nebija. Viss kaut kā aizgājis greizi un šķībi… Bet kādam jābūt tai melnajai avij ģimenē. Redz, brālis un māsa, tie esot labie. Nedzer… Kaut viņi izputētu! Pareizie un labiņie… Riebjas!
Pēkšņi atceras par vīrieti gultā, pieiet un atkal sāk purināt.
Celies tak, velns tevi parāvis! Mosties reiz! Ej, sameklē savu sievu! Nu, celies, celies…
Paulis:
Tikai nesit mani… Es neko neatceros. Es nevienam neko nedarīju… Lēnām slienas kājās un mēģina saprast, kur atrodas.
Gunta:
Kur tava skaistule Dainuvīte? Kas notika, neatceries? Aldonis solījās pavadīt tavējo uz mājām, viņa izdomāja, ka govs vēl nav izslaukta… Tā kā gribēja ieiet pie Annas paprasīt vēl kādu pudeli uz parāda. Ja ne citādi, atstrādās siena laikā. Bet, kur galu galā viņš palika? Dainuvīte būtu savākusi pie sevis? Vienmēr lielījās, ka varot dabūt kuru vīrieti vien gribot… Jāsmejas! Vecene ar šķībiem zobiem un šķidriem matiem… Par Aldoni vismaz piecpadsmit gadus vecāka! Toties vārds kā no dzejas grāmatas – Dainuvīte! Ha!
Paulis:
Es neko nezinu. Kur es esmu? Ar grūtībām cenšas pieslieties.
Gunta:
Jēziņ, nu tak tu guli pie mums, taviem kaimiņiem. Zeltiņiem! Pietempies kā cūka, ka neko nezini! Paklau, vai mēs abi… Vai mums kaut kas bija? Tu neatceries? Man patīk Aldoni pakaitināt, lai nedomā, ka sieva, piesieta pie pieciem bērniem, ir tikpat kā mirusi… Bet tas arī viss, neceri neko tādu!
Paulis:
Kas šodien par dienu?
Gunta: atmet ar roku un runā atkal kā pati sev.
Nevar būt… Es neko tādu neatceros. Vispār neko daudz no vakardienas… Bet drēbes mums nevienam nav novilktas, un Paulis pat gulēja ar visiem zābakiem… Šim acis kā spoles, sava vecene apnikusi, viņam tik to vien vajag, lai kāda jaunāka pie sāna piesit, ha!
Bet kaut ko vairāk… nē! Es robežas zinu. Aldonis ir pārāk greizsirdīgs, lai es mēģinātu kaut ko vairāk par pakaitināšanu. Ir jau redzēts… Labi, ka vispār te ir tāds Paulis ar savu Dainuvīti. Nekaitīgi, veci un sakaltuši kā piepes. Citas kompānijas jau te, šajā elles kaktā, nav… Pensijas dienā viņiem abiem atnes naudiņu… Dainuvītei esot invaliditāte. Jāsmejas! Iet kā briedis un invaliditāte. Paulim vecuma pensija… Biezie… Ei, biezais, vai nevilksies beidzot uz mājām?
Uzrunātais beidzot pieceļas un vaidēdams ar grūtībām tenterē uz durvju pusi. Gunta izstumj viņu pa durvīm.
Gunta:
Ej, tak, ej vienreiz! Tāpat nekādas jēgas, pat valodu pazaudējis. Sten un vaid, nevar necik turēt. Pieiet pie savandītās gultas, mēģina drusku saklāt un atrod palagos monētu.
Ha, divi lati! Laikam izkrituši Paulim no kabatas! Ir tak dievs debesīs! Skuķi! Aija, Gita! Kur ellē jūs esat?
Gunta priecīgi satraukta, smaidīga. Ienāk Aija, vāja, slaida pusaudze.
Aija:
Mammu? Tu mūs sauci?
Gunta:
Aija, tu sēdies uz riteņa un aizbrauc pie Annas. Paprasi vienu pudeli… Bet nepazaudē atlikumu. Nē, pa ceļam iebrauc bodē un nopērc brālītim šokolādi.
Aija:
Mammucīt, varbūt varu nopirkt makaronus? Vienu paciņu? Laurim arī ļoti garšo.
Gunta:
Nu labi. Pērc tikai vienu paciņu. Nē, labāk divas… Cik tur sanāks… Ja veikalniece prasīs par iepriekšējo parādu, saki, ka neko nezini. Es pati vēlāk aiziešu, sarunāšu. Brauc ātri, nečammājies!
Aija pagriežas, lai skrietu prom, bet Gunta attopas, ka vajag meitu nostrostēt.
Un jūs, slinkās govis, ko visu laiku darījāt? Kāpēc virtuvi neizslaucījāt?
Aija:
Mammucīt, tu nedusmojies, mēs visas strādājām… Es slaucu kazu, bet Vineta ravēja dārzu un pabaroja vistas. Ola gan tikai viena… vai nu vanags aiznesis, vai Rego apēdis. Vēl bija Juronkulis ar Daigas tanti atbraukuši… Mēs viņiem parādījām dārzu un kūti.
Gunta: saniknojas ne pa jokam
Ak, tie… labiņie… Mans brālis Juris ar māsu. Revīzija… Vai es neteicu, lai nevadājat viņus pa māju, kad manis pašas nav? Jums galvas cauras kā vecām vecenēm. Ko ta` šie gribēja?
Aija:
Mēs jau nevadājām, bet Lauris pateica, ka ēdot zāli no dārza, un Daigas tante gribēja redzēt, kas tā ir par zāli. Bet tās jau skābenes, smieklīgi, ka viņa uzreiz nezināja! Tad Lauris gribēja, lai viņa Kamillu paglauda. Bet
Daigas tante baidījās. Jāsmejas – baidās no kazas! Viņa mums atveda konfektes! Juronkulis meklēja tēti. Bet tu gulēji, un tēta nebija mājās, tad viņi aizbrauca.
Gunta:
Vai istabā arī Daigas tante bija ienākusi? Es taču tev teicu – nelaid nevienu iekšā! Vai tu idiote esi, ka neatceries neko?
Aija:
Nezinu… Laikam…meitene nodur acis. Es neievēroju, varbūt nē… Daigas tante raudāja, kad aizbrauca. Laikam visu laiku no kazas baidījās…
Gunta:
Nu, skaidrs, atkal tu melo! Dusmas noplok. Eh, ko nu… Kas viņus te sauca? Nav ko līst svešā mājā… Konfektes vien varēja atvest. It kā nezinātu, ka māsai liela saime jāpabaro… Atradušies pareizie. Nu brauc taču beidzot, man galva plīst pušu!
Aija aizskrien, bet Gunta smagi apsēžas un skaļi aizdomājas.
Māsa… Kad bijām mazas, mēs abas īsti nesapratāmies. Viņa šķita maza un dumja. Visos nedarbos mēs devāmies ar brāli. Tā bija īstā dzīve, lai gan puikas mani ne vienmēr gribēja ņemt līdzi.
“Kazaki- razboiņiki”… paslēpes… makšķerēšana… sacensības ar riteņiem… slepenas vēstules koka dobumā kaimiņielas bērniem… Pavisam cita lieta nekā mūžīgi puķes stādošā vai tomātu pazares aplauzošā māsa…
Brīnums, ka viņa izmācījās par tulku, nevis dārznieci… Tomēr māsa man iepatikās tikai tad, kad abas kopā varējām aiziet uz kādu diseni. Viņa gan vienmēr bija manā ēnā. Ar puikām skraidot, es jau biju apguvusi daudzas lietas, kas mani cēla vīriešu dzimuma acīs… Turklāt, nav ko slēpt, es biju skaistāka par māsu… Vēlāk viss mainījās. Māsa beigās izrādījās vienīgā, kam varēju uzticēt savus sapņus, dažreiz- kreņķus. Viņai reizēm iedevu palasīt Armanda vēstules no armijas. Ne visas, protams… Man patika Daigas apbrīnas pilnie skatieni, jo viņai sava nopietna puiša nebija. Viņai parādīju savus pirmos dzejoļus… Smieklīgi… Es un pantiņi… Bet toreiz es biju tā-ā-ā-ā iemīlējusies… Tādās reizēs visi mēs esam dzejnieki, vai ne?
Daiga dzejoļus slavēja un solījās sūtīt žurnālam vai kādam konkursam. Mani tas neinteresēja.
Tagad gan varētu aizsūtīt, varbūt kāds santīms sanāktu… Bet kuram gan vajag dzērājas rakstītu dzeju, ko? Ha! Es nevienam to nevaru teikt, lai gan dažreiz vārdi paši raujas ārā… Nu glupa, nekas vairāk… Dažreiz sameklēju rakstāmo, izrauju papīra lapu no bērnu kladēm un pierakstu – reizēm uzrakstu kādam uz Jauno gadu vai dzimšanas dienu. Daigai vai brālim, tie vismaz nesmiesies. Bet reti. Kam tagad vaļas rakstīt apsveikumus?
Savus dzejoļus glabāju zem netīrās veļas kaudzes bēniņos, jo citādi, ja Aldonis uzzinātu…. Viņš mani apsmietu veselu gadu no vietas, un par to runātu viss ciems. Zeltiņu Gunta – dzejniece? Jāsmejas!
Gunta pieceļas, pieiet pie loga un, uzspļāvusi uz pirksta, mēģina paberzt loga rūti.
Domājot par Daigu… man ir divējādas izjūtas. Es viņu apskaužu. Jā, jā, tieši tā – apskaužu. Un reizē dusmojos. Kas viņai nekaiš? Kāpēc viņai ir paveicies, bet man ne? Daigai ir sava firma, lai gan pati saka, ka pavisam maza. Tulko dokumentus. Bet tomēr – SAVA firma! Vīrs nedzer, pati nedzer.
Varbūt tāpēc īsti no sirds izrunāties nevaram? Ja iedzertu un pasēdētu ar mani, tad abas izrunātu visas lietas, kas sakrājušās uz sirds… Tagad viņa atved humpalas, kādu maizes kukuli un konfektes bērniem. Es taču redzu, ka vienmēr taisās ātrāk prom, ne kafiju izdzer, kad man tā ir, neko. Ja ir tik labi iekārtojusies, varēja man palīdzēt… Vienmēr saka, ka sitoties un kuļoties, nekādas bagātības neesot. Tomēr, ja salīdzina ar mani… Īsta miljonāre… Vismaz algu pati sev var maksāt, bet mums vairs neatved ne grasi. Laikam baidās, ka nodzeršu… I nodzeršu ar`, par spīti viņas godīgumam. Īsta maita…
Pie durvīm pieklauvē. Ienāk aizelsusies pastniece ar visu somu.
Pastniece:
Vai, mīļā Guntiņ! Labi, ka esi mājās. Domāju – steigšos pie tevis, kamēr ļaudis vēl nav sākuši mēļot pa visu pagastu. Tev pirmajai būtu jāzina… Tavs Aldonis…
Gunta: mēģina neuzkrītoši savākt nekārtību uz galda, pasper dažas lupatas un kurpes zem gultas.
Nu, kas tad šamam noticis? Es nemaz nezinu, kur viņš palika. Vakar pasēdējām ar kaimiņiem, šorīt nesatiku.
Pastniece:
Nē, tu tikai padomā… Es neticēju pati savām acīm, mīļā Guntiņ! Bet tā bija, Dievs mans liecinieks! Aldonis esot apmeties dzīvot pie Dainuvītes, vari iedomāties?
Pieliekusies tuvāk, kaut ko satraukti čukst.
Gunta:
Nu nez… Ragana jau viņa ir, cilvēkos iztaisās par nez kādu draudzeni… Bet Aldonis tak nav tik stulbs!
Pastniece:
Ej nu saproti tos vīriešus! Viņa par tavu Aldoni ir simt gadus vecāka! Ne skata, ne prāta… Teica, bezkauņa tāda, ka tagad dzīvošot ar diviem, taisni acīs man smējās, kad prasīju. Paulis būšot darbam, bet tavējais – gultai. Bezkauņa tāda!
Gunta:
Divkose viņa ir visu laiku bijusi. Re, kur mana mīļā meitiņa nāk! Apsēdies tak!
Ienāk Aija ar maisiņu, izņem no tā pudeli un bikli noliek uz galda. Gunta uzreiz acīmredzami atplaukst.

Read more

Lugas “Apsolu” apraksts

Apsolu. Cik viegli to pateikt. Bet cik grūti ir saglabāt šī vārda nozīmi. Un, jo vairāk centies to izdarīt, jo grūtāk paliek. Piedod. Vēl viens vārds. Vārds, kas pats izlaužas no vaininieka mutes brīdī, kad viņš jūtas pieķerts. Tas ir pēdējais ierocis, ar kuru katrs cenšas saglabāt savu cilvēcību.

Autors: Andris Ūdris.

Apjoms: 50 lpp. A4, Times New Roman 12, atstarpe starp rindām – 1,5.

Žanrs: drāma. Iespējams, liriska. Iespējams, psiholoģiska. Iespējams, romantiska.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: 5 lomas (3 vīriešu, 2 sieviešu) ar tekstu. Lugā nav lomu bez teksta, bet dialogos ir minētas personas, kuras iespējams vai pat vēlams materializēt uz skatuves.

Tēma: attiecības starp jauniešiem, attiecības starp laulātajiem, attiecības ģimenē, darbabiedru attiecības, dažādi sociālie slāņi, draudzība, morāles problēmas, mīlestība, naids, mūsdienu aktualitātes, cilvēks un atkarības, cilvēks un bailes, izvēles grūtības.

Sižets: Lauris un Ansis ir brāļi. Nē, pat kas vairāk – viņi ir līķa draudziņi. Abi atrodas mežā, lai kopā ar Rolandu, kas ir Laura padotais, raktu bedri. Vai varbūt kapu? Kāpēc? Tā kā Lauris ir ieradies bez lāpstas un garlaikojas, viņš mēģina atcerēties notikumu virkni, kas viņus noveda līdz šai situācijai. Lauris atminas un runā daudz – par Anša un viņa sievas Ijas nebeidzamajiem strīdiem. Par Rolanda mīklainajām attiecībām ar viņa kolēģi Gunu. Par dzīvi nebeidzamās ballītēs un alkoholu. Un par savām attiecībām ar sievietēm. Par attiecībām, kuru it kā nav.

Darbības vietas: mežs, iela, pludmale, parks, bārs, birojs, dzīvokļi.

Norises laiks: mūsdienas.

Stils/virziens: postmodernisms.

Luga uzrakstīta: 2015. gadā.

Luga iestudēta: Latvijas Nacionālajā teātrī 2018.g.

Lugas saņemtie apbalvojumi/godalgas: skatītāju balsojumā atzīta par uzvarētāju 2015. gada lugu ideju konkursā “10 minūtes slavas”. Latvijas Nacionālā teātra pilna apjoma lugu konkursa 3. vietas ieguvēja.

Lugas valoda: vietām rupja valoda, izmantoti lamu vārdi un anglicismi.

Kā iegūt lugas tekstu: autora kontaktinformācija http://andrisu.wixsite.com/skatuves-nedarbi

Iestudēšanas nosacījumi: pēc abpusējas vienošanās.

Lugas “Mī…mālēt!” (Bilde) apraksts un fragments

Luga stāsta par traku, bohēmisku mākslinieci un viņas vīzijām, bet patiesībā par to, ka viņa tikai grib mālēt, neko vairāk!

Autore: Lelde Stumbre

Auditorija: pieaugušie.

Žanrs: komēdija.

Apjoms:   2 cēlieni, 46 lpp A4.

Darbības vietas:    mākslinieces darbnīca.

Norises laiks:   mūsdienas.

Lomu skaits:  4 cilvēki,( 2 vīrieši, 2 sievietes).

Lugas godalgas: 2011.g. Latvijas Nacionālā teātra latviešu oriģināllugu konkursā otrā godalga.

Luga iestuēta: Nacionālajā teātrī no 2012.g.

Lugas fragments:   http://stumbrelugas.files.wordpress.com/2014/05/mc4ab-mc481lc493t-bilde-fragments.doc

Autores kontaktinformācija: lai uzzinātu par lugas izmantošanas nosacījumiem, lūdzu sazinieties ar autori  – kontaktinformācija – https://stumbrelugas.wordpress.com/

Video:

Lugas “Kā ziemeļmeitas brauca puisi lūkoties” apraksts

Luga par sacensību un izvēli – tās ir pamatā tik daudziem šoviem, sākot no  sapņu līgavaiņiem, gandrīz ideālajiem randiņiem,  precamies un beidzot ar Eirovīziju... Bet vai galvenā izvēle ir starp cilvēkiem vai vērtībām?


Autore: Kristiāna Štrāle Dreika

Žanrs: komēdija.

Auditorija: pieaugušajiem, jauniešiem.

Lugas garums: 2 daļas, 35 – 36 lpp (A4).

Iespējamais izrādes ilgums: vairāk kā stunda – līdz 2 stundas.

Kopējais lomu skaits: 10. No tām sieviešu lomas:8, visas studentes – jaunietes, Natālija mazliet vecāka, vismaz virs 30 (citā lugas verssijā – visām pāri 30). No tām caurviju6 lomas. Mazāk svarīgas lomas – 2. Vīriešu lomas: 1 (studenta vecumā, citā lugas versijā > 30 g.). Lomas, kurām dzimums nav būtisks: 1-kaķis(ja vien to attēlo aktieris/aktrise; vecumam nav nozīmes), tā ir mazāk svarīga loma, var arī nebūt.

Mazākais nepieciešamais aktieru skaits: 9.

Darbības laiks: Mūsdienas (ņemot vērā lugas uzrakstīšanas laiku).

Darbības vieta: pilsēta, kurā atrodas augstskola (kāda kafejnīca un galvenā varoņa dzīvoklis); citā lugas versijā – mazpilsēta (kafejnīca un dzīvoklis).

Sižets īsumā: Jānis ir vienīgais puisis kursā (citā lugas versijā – vienīgais brīvais un ņemamais vīrietis mazpilsētā). Kādu dienu kursabiedrenes (citā lugas versijā – pilsētiņas iedzīvotājas) atklāj, ka Jānis ielicis internetā sludinājumu, ka viņš rīko konkursu: kura piedāvās labākās kāzas, to precēs! Pretendentes ierodas pie Jāņa viena pēc otras, piedāvājot savu „vīziju” par kāzām. Jānis visas nokritizē, taču viņas ir neatlaidīgas: uzlabo savus piedāvājumus, kā arī mēģina dažādām metodēm tikt vaļā no konkurentēm. Atklājas dažādas šo sieviešu organizētas intrigas. Jānis nevar izšķirties, kuru ņemt: konservatīvo Mariju, praktisko Irmu, tradīciju zinātāju Trīni, bezaizspriedumaino Felicitu, turīgo Natāliju, kas piedāvā abiem izdevīgu darījumu vai radošo Beatrisi. Beigās „līgavainis” tomēr izvēlas…

Kad luga uzrakstīta, varianti: Pirmais variants uzrakstīts 2006. gadā kā viencēliens, tajā darbojas Jānis un 4 kursabiedrenes, vairāk kā 2 reizes īsāka apjomā (12.lpp). Tagadējais, uzlabotais un apjomīgākais lugas variants sarakstīts 2009.gadā. 2012.g. uzrakstīta lugas versija pieaugušajiem – ar personāžiem vecākiem par 30.g. un darbību mazpilsētā.

Tā galvenais varonis ir vārdā Jānis, lugu var iestudēt Līgovakara pasākumos, iespējams, ievijot kādas līgodziesmas, vainagus utt.

Lugas saņemtie apbalvojumi: rosināšanas prēmija Latvijas Nacionālajā lugu konkursā 2008.gadā.

Autores kontakti: e-pasts: kkrrii@inbox.lv (rakstot, lūdzu, miniet, kādā teātrī vai skolā u.tml. vēlaties iestudēt).

Lugas teksts: drīz varēs lejuplādēt par simbolisku samaksu, ja Jums ir paypal.com vai arī ar Visa, Mastercard vai American Express. Pagaidām- rakstiet autorei! Īso versiju, lejuplādētjot šeit var iestudēt bez maksas (tomēr ir jāinformē par iestudējumu autore!)

Luga iestudēta un izrādīta:  iestudējumi bijuši ļoti daudz, par tiem vairāk šeit.

magic_maiss
Foto no lugas.lv arhīva – izrāde Vidrižos.

Karte – vietas, kur šī luga izrādīta: http://www.zeemaps.com/map?group=790766 (apzīmētas ar sarkano)

Luga “Anna – dižā staigātāja”

Sēņu sieva mežā atrod grozu nevis ar sēnēm, bet ar diviem maziem bērniem. Ko nu? Bet viņai uzrodas palīgs – Pūcīte – un galu galā viss beidzas laimīgi!

Autore: Lelde Stumbre

Auditorija: bērni.

Apjoms: 2 cēlieni, 33 lpp A4.

Darbības vietas: mežs, pilsēta, pie bērnu nama vārtiem, pie mājas, istaba, jūra u.c.

Norises laiks: mūsdienas

Lomu skaits: 15. No tām 6 sieviešu lomas, 4 vīriešu lomas, pārējās 5 dzīvnieku lomas – to spēlētāju dzimumam un vecumam nav nozīmes. Dažas no lomām var tēlot vieni un tie paši aktieri.

Lugas godalgas: vieno no 3 lugām, kas uzvarēja Latvijas Teātra darbinieku savienības un Dramaturgu ģildes lugu konkursā 2013.g.;  bērnu un jauniešu auditorijai.

Lugas teksts: http://stumbrelugas.files.wordpress.com/2014/05/anna-dic5bec481-staigc481tc481ja.doc

Autores kontaktinformācija: lai uzzinātu par lugas izmantošanas nosacījumiem, lūdzu sazinieties ar autori  – kontaktinformācija – https://stumbrelugas.wordpress.com/

Foto no lugas.lv arhīva.

Lugas „Tikai cilvēki” apraksts

Lugu caurvij mīlestības tēma. Tiek meklētas atbildes uz jautājumu, cik lielu nospiedumu cilvēka dzīvē atstāj pirmā mīlestība. Kā tiek aizpildīts tukšums, kas paliek sirdī pēc nepiepildītas mīlestības vai izjukušas laulības. Luga pieskaras arī grēka un piedošanas tēmai.

Autors:  Elizabete Hafere (pseidonīms).

Apjoms: 25 lpp. (12 burtu izmērs). Viencēliens.

Vēlāk lugai tika uzrakstīta paplašinātā versija ar nosaukumu „Dāvana. Vai lāsts”, kurā lugas personāžiem tika mainīts vecums – tie ir jaunāki.

Žanrs: traģikomēdija.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: 6 lomas, no tām – 2 sievietes pusmūža gados, 1 seniore un 2 vīrieši pusmūža gados un 1 vīrietis pēc 30.

Tēma: Mīlestība. Skumjas. Morāles problēmas.

Sižets: Ieva, neprecēta sieviete pusmūža gados, kas savas slimās mātes vietā kopj baznīcu, par drošāko tikšanās vietu ar savu mīļāko ir izraudzījusies baznīcas palīgtelpu. Taču viņu divvientulība tiek iztraucēta.

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: vidējs – būs nepieciešami daži specifiski rekvizīti.

Darbības vietas: baznīcas palīgtelpa.

Norises laiks: mūsdienas.

Stils/virziens: reālisms.

Luga uzrakstīta: 2015. gadā.

Lugas saņemtie apbalvojumi/godalgas: lugas ideja iekļuva finālā jauno lugu ideju konkursā  „10 minūtes slavas” 2015.g.

Kā iegūt lugas tekstu: rakstot uz e-pastu elizabete.hafere@gmail.com

Iestudēšanas nosacījumi: Autore ir reģistrējusies ar AKKA/LAA datu bāzē.

Foto no lugas.lv arhīva.

Lugas “Eiropas direktīva” apraksts

Divi mazas, pierobežas pilsētiņas policisti sastopas ar sava 20 gadus sena nozieguma rēgiem un sāk nojaust, ka atmaksas stunda ir tuvu…

Autors: Rodžers De Kūrs.

Apjoms: pilna apjoma –  50 lpp. 2 cēlieni.

Žanrs: krimināldrāma ar komēdijas elementiem.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: 4 siev., 7 vīr.

Tēma: province, izmeklēšana, atriebība…

Piemērotība specifiskam pasākumam: luga derīga brīvdabas izrādei.

Sižets: mazā, pierobežas pilsētiņā divi avantūristiski policisti centīgi pilda Eiropas direktīvas prasības, lai saglabātu to minimālo noziedzības līmeni, kas nepieciešams, lai viņu pilsētā vēl neaizslēgtu policijas iecirkni. Viņi nejūt, ka jau sen ir pārkāpuši visas iespējamās robežas un paši ir kļuvuši par noziedzniekiem. Jaunais, talantīgais darbinieks, kas ieradies viņu iecirknī no Policijas akadēmijas, pamazām sāk viņos radīt bažas, ka noziegumi tiks atklāti, vai pat vēl jo vairāk – sitīs atmaksas stunda vismaz par pirmo no tiem…

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: prasa vienkāršas sarežģītības scenogrāfijas elementus – krāsni, dažas pagales, 3 datorkomplekti, seifs, vecs skapis…

Darbības vietas: tikai un vienīgi policijas iecirknis.

Norises laiks: mūsdienas.

Stils/virziens: reālistiskais humors un satīra.

Teātra veids: pilna apjoma luga.

 Luga uzrakstīta: 2014.gadā.

Lugas apbalvojumi: veicināšanas prēmija Nacionālā teātra lugu konkursā 2016.g.

 Kā iegūt lugas tekstu un autora kontakti:  http://www.rogerdecour.com/rakstnieciba/

Iestudēšanas nosacījumi: atļauja jāpieprasa autoram. Autors nav saistīts ar AKKA/LAA.

Lugas tulkojumi citās valodās: ir tulkojums angļu valodā.

About the play “European Directive”

In a small bordertown somewhere in Eastern Europe two policmen diligently implementing European Directive to keep the police office in the town. They did’t feel that are violated the boundaries and become criminals by themselves. When new policman arrived from Police Academy, they begin to worry that crimes will be detected.

Author: Rodger de Cour

Lenght: 50 pages, 2 parts.

Genre: crime drama with elements of comedy.

Cast size: 3 female and 7 male parts.

 Scene take place:  police station.

Play was written in: 2014.

Email author to read full text of the play: roger.de.cour@gmail.com

Luga “Dāvana tantei”

Lai nosvinētu vienas dāmas jubileju, tiek pasūtīts striptīzdejotājs. Diemžēl, pirmais ierodas santehniķis…

Autore: Rita Missūne.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: viencēliens. 15 lpp.
Žanrs: situāciju komēdija. 
Lomu skaits: 3 sievietes solīdā vecumā, 2 jaunietes un 1 vīrietis.
Darbība notiek: iekštelpās. Mūsdienas.

Luga uzrakstīta: 2017.g.

Luga iestudēta: Zemītes, Vaiņodes, Raiskuma, Misas, Uzvaras, Mazzalves, Staburaga u.c. Latvijas amatierteātros.

Lugas apbalvojumi: Autortiesības bezgalības balva 2017.g.

Lugas teksts pieejams: https://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2015/10/05/1444039451_6979.pdf (ja Jums zināma LNKC lugu datu bāzes https://www.lnkc.gov.lv/dokumenti/#subcat-131-129 parole)

Autores kontaktinformācija: missunerita@inbox.lv

Foto Alexas_Fotos no Pixabay