Romāna “Tobago”dramatizējums – apraksts

Autors: Aleksandrs Grīns

Žanrs:  vēsturiska drāma.

Apjoms: 95 grāmatas lpp.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: vismaz 16 vīriešu lomas un 8 sieviešu lomas.

Norises laiks un vietas: 17.gs. Kuģu būvētava, klājs, sala.

Iestudējumi: 1935.g. 11. maijā Dailes teātrī, Eduarda Smiļģa režijā, pēc tam tapis arī librets un operas izrāde 1939.g.

Teksts pieejams: A.Grīns “Daiļdarbi un raksti” (1994-1998), 13.sējums, izdevniecība “Signe”.


Rakstnieka Aleksandra Grīna, īstajā vārdā – Jēkaba Grīna, portrets dekoratīvā ierāmējumā.
Aleksandrs Apsītis – vinjetes autors. Attēls no zudusilatvija.lv

Luga “Gāganu kari”

Latviešu tautas pasakas dramatizējums īsa skeča formātā.

Autors: Andris Ūdris

Apjoms: skečs, 2 lpp. A4, Times New Roman 12, atstarpe starp rindām – 1,5.

Žanrs: komēdija.

Auditorija: bērni, skolēni, jaunieši, pieaugušie.

Lomu skaits: 3 lomas (1 sieviešu, 2 vīriešu).

Tēma:  attiecības ģimenē, dažādi sociālie slāņi.

Sižets: vīrs atrod naudas podu, par kuru sieva izlielās, tādēļ tas jāatdod muižkungam.

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: var iztikt bez sarežģītām dekorācijām.

Darbības vietas: dārzs, rati, muižas pagalms.

Norises laiks: klaušu laiki.

Stils/virziens:  postmodernisms.

Luga uzrakstīta: 2013.gadā.

Iestudējumi: VSIA slimnīca “Ģintermuiža” teātra pulciņā 2018.g., Daugmales teātra draugu kopā 2019.g.

Kā iegūt lugas tekstu: aktuālais teksts lasīšanai pieejams https://docs.google.com/document/d/1kam_ET1scKDe4MnlfvD1K3tc-DyrVWDJSN6-l1T7Inc/edit?usp=sharing

Iestudēšanas nosacījumi: ja uz izrādi netiek tirgotas biļetes, tekstu drīkst izmantot bez atlīdzības, rakstiski informējot autoru. Kontaktinformācija lugas teksta failā.

Lugas “Šyupoj munu augumeņu/Šūpo manu augumiņu” apraksts

Krājuma PASAULES PILSOŅA PASAULĪGIE PIEDZĪVOJUMI un autora 70. luga. Tīra pasaka piecās ainās, uzrakstīta pēc Viļānos noklausīta stāsta. Luga vispirms uzrakstīta latgaliski.

Autors: Arturs Rubenis (1927).

Žanrs: tīri seksīga pasaka piecās ainās, ar skaidru tendenci uz rotaļīgu un vieglpātīgu komēdiju, ar dažām farsiskām puantēm.

Auditorija: tikai pieaugušajiem.

Apjoms: 49 lappuses.

Lomu skaits: 11+ (5 vīrieši, 6 sievietes, 3 dažādas balsis).

Norises laiks: šodien.

Norises vietas: pie Tuntuļa un Zvaigzes pilī.

Sižets: Zvaigzines ķēniņam vienīgā meitiņa princese Rimta jāizdod pie vīra. Jau 99 brūtganus ķēniņa otrā sieva Jolpuciene izbrāķējusi. Likusi pakārt pie priedes. Aptrūkuši pat brūtgāni, kad sargi noķēruši Pēci pārved to uz pili. Pēcim pili trīs naktis jāslēpjoties no Rimtas. Ar Zintas, Oka, Oska, un Opsas palīdzību Pēcis iekaro Rimtas sirdi, bet ķēniņš tiek vaļā no otrās sievas.

Luga uzrakstīta: 1999.g.

Luga iestudēta: Rēzeknes Augstskolas Studentu teātris uzved šo lugu 2004.g. ar vairākām izrādēm Ilzes Zeltkalnes un Daiņa Sirmača režijā.

Lugas teksts: izlasāms, sazinoties ar lugas autoru, epasts – rbnsat@att.net (vai lugas@lugas.lv)

Lugas “Kristīne Lavransa meita” apraksts

Norvēģu rakstnieces Sigrijas Unsetes izcilais vēsturiskais romāns atklāj pretrunām pilno Norvēģijas sabiedrību 13. gadsimtā. Lai gan autore triloģijā ietvērusi visu Kristīnes dzīvi, dramatizējumā izraudzīts varones mūža posms no jaunības gadiem līdz tēva nāvei, tai pat laikā nepazaudējot viņas bērnības iespaidus un brieduma gadu atziņas. Par raidlugas centrālo tematu dramaturgs izraudzījies cilvēka iekšējo cīņu starp svēto un grēcīgo, aizliegto un atļauto, kā arī mēģinājis rast atbildi uz jautājumu, vai cilvēks dzīves laikā spēj mainīties.

Dramatizējuma autors: Kārlis Anitens

Apjoms: dramatizējums radioteātrim, 2 daļas, 21 epiozde, 33 lappuses, 10484 vārdi.

Žanrs: drāma.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: 14 (7 sievietes, 7 vīrieši, masu skatu tēlotāji.)

Norises vieta: Norvēģija, dažādas vietas.

Norises laiks: 13. gadsimts.

Luga uzrakstīta: 2008. gadā.

Lugas iestudējumi: Latvijas Radioteātris, 2009. gads (audio šeit un šeit).

Kā iegūt lugas tekstu: sakarā ar dramatizējuma papildautortiesībām (© 1961 Zvaigzne © 1922 Aschehoug Agency) dramatizējuma teksts pieejams, tikai sazinoties ar autoru. Epasts: karlisanitens@gmail.com.

Lugas tulkojumi citās valodās: vācu valodā – „Kristin Lavranstochter”; angļu valodā – „Krstine Lavransdatter” .

Lugas apraksts vāciski: Drama “Kristin Lavranstochter”

 DRAMA IN ZWEI AUFZÜGEN nach Motiven von Sigrid Undsets Roman „ Kristin Lavranstochter“

© 2008 Kārlis Anitens

© 1961 Zvaigzne

© 1922 Aschehoug Agency

Information ueber copyrights und Stueck: karlisanitens@gmail.com.

Zusammenfassung: Handlungsort, Norwegen des 13. Jahrhunderts. Im Alter von 15 wird abrupt Kristins glückliche Jugend durch den Tod ihres Kindheitsfreundes Arne und die schweren Anschuldigungen seiner Mutter beendet. Von ihren Eltern Lavrans und Ragnfrid, ihrem Verlobten Simon, der Patentante Aashild und ihren seelenverwandten dem Geistlichen Bruder Edvin unterstützt, begibt sich Kristin auf dem Weg zum Kloster nach Oslo, um Ruhe für ihre Seele zu finden. In der Stadt führt ein Unglücksfall Kristin und einen in der Öffentlichkeit vom zweifelhaften Ruf bekannten Ritter Erlend zusammen. Das gemeinsame Abenteuer entwickelt sich zur wilden und widerspruchsvollen Leidenschaft, die geistigen Werte von Kristin werden zu tiefst erschüttert, was zum starken inneren Konflikt mit ihrer Weltauffassung führt. Als die Leidenschaft von Kristin und Erlend publik wird, wird auch die bisher starke Vater-Tochter Beziehung hoffnungslos zerrüttet. Lavrans ergreift Partei für den rechtmäigen Verlobten Simon. Dies führt zur Trübung und zum Zerwürfnis der Beziehung von Lavrans und Ragnfrid.

Damit sie dem öffentlichen, als auch dem familiären Tadel entgehen, beschließen Erlend und Kristin nach Schweden zu fliehen. In die Affäre wird auch die Patentante Aashild verwickelt. Die geheime Flucht wird aber von Erlends Ex-Liebhaberin und Mutter seiner zwei Kinder Eline vereitelt. Es bricht ein Streit aus, in dem Eline sich selbst tötet und gleichzeitig reißt sie eine unheilbare Wunde in die Beziehung von Kristin und Erlend. Um das Geschehene zu verbergen, entschliet sich die Patentante Aashild ihr Leben zu Gunsten von Kristin und Erlend zu opfern. Dies entfremdet Erlend und Kristin noch mehr von einender.

Ein Jahr später sterben in den Armen der hochschwangeren Kristin ihr geistiger Lehrer Bruder Edvin und ihre kleine Schwester Ulvhild. Unter dem Einfluss der Tragödie gibt Lavrans den Widerstand gegen die Beziehung zwischen Kristin und Erlend auf und erlaubt den Beiden die Heirat. Die Hochzeit findet statt, aber zwischen Kristin und Erlend herrscht keine emotionale Nähe mehr. Diese wird auch nicht durch die Geburt des gemeinsamen Kindes wiederbelebt. Als einzigen Ausweg findet Kristin die Erkenntnis ihre Beziehung mit Gott zu erneuern. Obwohl es ihr scheinbar gelingt, heilen die seelischen Wunden nicht und das weitere Leben von Kristin wird vom inneren Zorn ohne Anfang und Ende bestimmt. Zusätzliches Öl ins Feuer giet die erfolgreiche Karriere von Erlend, was Kristin sehr grämt. Nur als Lavrans stirbt, entsteht ein Hoffnungsschimmer im Leben von Kristin.

Lugas “Taisnu mūžu nodzīvot/Taisnu myužu nūdzeivōt” apraksts

Krājuma TIKUMIŅI SIDRABIŅU VIZINA un autora 17. luga. Tā ir viena no A.Rubeņa pasaku lugām. Pasakas, pēc kurām šīs lugas rakstītas, atrodamas profesora Šmita pasaku krājumā “Skaistākās latviešu pasakas”.

Autors: Arturs Rubenis (1927).

Žanrs: pasaka par trijiem brāļiem-stipriniekiem un ērgli.

Auditorija: visiem, īpaši jaunatnei, skolēniem.

Apjoms: 54 lappuses, 8 ainas. Atsevišķas lugas ainas spēlējamas atsevišķi (ar nosaukumiem  “Jokāns uz ērgļa spārniem” – 4 lpp, “Misiņbārzdis sēļu silā” – 10 lpp., “Raušu brāļi Rušona pilī” – 10 lpp, “Kā zelta par pelavām paliek”- 6 lpp, “Misiņbārzdis pazemē”- 6  lpp).

Lomu skaits: 21+ (14 vīrieši, 7 sievietes, meitene un puika, sargi). Īsajās versijās ir mazāk lomu, piemēram,  “Jokāns uz ērgļa spārniem” – 3 lomas; “Misiņbārzdis sēļu silā” – 5 lomas (4 puikas, 1 meitene).

Norises laiks: senos laikos.

Sižets: Raušu tēvam trīs dēli: Kokāns, Dzelzāns un Jokāns. Tēvs sūta dēlus sacensties, kuŗš no viņiem gudrākais. Dēli nonāk sēļu silā, nokāpj pazemē, ceļo uz ērgļa spārniem, un beidzot nonāk Polotā. Tur zelts pārvēršas pa spaļiem. Izglābtās meitas droši pārveduši, dēli laimīgi atgriežas mājās.

Norises vietas: Raušu pagalmā, Jokāna būdā sēļu silā, uz ērgļa spārniem, Polotas tirgū, Polotas un Rušōnu pilīs. (“Misiņbārzdis sēļu silā” un “Kā zelta par pelavām paliek” – Polotas tirgū; “Raušu brāļi Rušona pilī” – pilī; “Misiņbārzdis pazemē”- pazemē).

Luga uzrakstīta: 1977.g.

Iestudēta: Maltā, 1999.gada 4.aprīlī.

Lugas teksts: izlasāms, sazinoties ar lugas autoru, epasts – rbnsat@att.net (vai rakstot uz lugas@lugas.lv).

Lugas “Lāčplēsis” apraksts

Luga uzrakstīta pēc slavenā Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” motīviem.

Autors: Laimonis Purs.

Apjoms: 27 grāmatas lpp.

Lugas veids: leļļu luga.

Lomu skaits: 10 vīriešu, 6 sieviešu lomas, kā arī epizodiskas kalpu, krustnešu, mūķeņu un raganu lomas. Vairākas lomas var spēlēt vieni un tie paši aktieri.

Norises vieta: mežs, pils, pie ozola, kuģis u.c..

Luga iestudēta: 1968.g.

Luga pieejama: pubicēta (no 450.-477. lpp) L.Pura grāmatā “Gaismēnas”.

Autortiesības: L.Purs ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā.

“Dievs. Daba. Darbs” skatuviskais variants

Annas Brigaderes romāna „DIEVS. DABA. DARBS” skatuviskais variants.

Autore: Anna Brigadere.

Auditorija: bērni.

Apjoms: 53 lpp.

Lomu skaits: 42 + (vismaz 19 sieviešu un 23 vīriešu lomas).

Norises vietas: istaba, upmala, virtuve, pagalms, mežmala, klētiņa u.c.

Tapšanas laiks: romāns uzrakstīts 1926.g. Dramatizējuma rakstīšanas gads nav zināms.

Dramatizējuma teksts: http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2015/09/28/1443448074_3213.pdf

Ja saite nestrādā, tad nepieciešama parole no šīs lugu datu bāzes http://www.lnkc.gov.lv/dokumenti/#subcat-131-129

Piebilde: Lai arī uz A.Brigaderes darbu iestudēšanu autortiesību maksa neattiecas,   par autoru šajā gadījumā jāuzskata arī darba dramatizētājs (pagaidām nav zināms) un par iestudēšanas atļauju jāsazinās arī ar viņu!

Foto no Pixabay.com

Dramatizējums “Velniņi”

Autors: Rūdolfs Blaumanis (dramatizējuma autors nav zināms!)

Žanrs: pasaka.

Auditorija: bērni.

Apjoms: viencēliens – 12 lpp.

Lomu skaits: vismaz 12 (no tām vismaz 4 vīriešu lomas un vismaz 3 sieviešu lomas, pārējām dzimums nav tik būtisks).

Norises vietas: elles pagalms, pļava, zemnieka mājas.

Dramatizējums uzrakstīts: 2005.g.

Dramatizējuma teksts: http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2015/09/29/1443537128_2027.pdf

Iestudēšanas atļauja: jāprasa dramatizējuma autoram.

Video: cits stāsta dramatizējums – žetonvakaram:


Lugas “Bezbailis meklē bailes” apraksts


Krājuma TIKUMIŅI SIDRABIŅU VIZINA otrā, autora 14. luga. Uzrakstīta pēc tautas pasakas “Bezbailis meklē bailes” motīviem. Latgaliski vispirms nodrukāts Dzeives 138. numurā un pēc tam autora lugu krājumā TYKUMENI SUDOBREŅU VYZYNOJ, Latgaļu izdevniecības izdevumā. Amerikāņu versija saucas “Fear for Fearless”, lasīta Leikvudas Mazā teātra lugu seminārā.

Autors: Arturs Rubenis (1927).

Žanrs: pasaku luga piecās ainās par Bezbaili, kurš gāja bailes meklēt.

Auditorija: visi, bet, pirmkārt, skolu teātriem.

Apjoms: 42 lappuses, divas īsā versija – 7 A4  lpp (tās ir ainas no lugas, kas spēlējamas atsevišķi).

Lomu skaits: 27+13+ (9 vīrieši, 5 sievietes, dažādi dzīvnieki, 3 sikspārņi 2 divgalvainie sumpurņi, 13 galvainais pūķis /Sarkans, ar zaļām galvām/, kupči un kara kalpi). Īsajās versijās: 7 (vismaz 3 puišu lomas);  vismaz 3 sievietes; vismaz 14 vīrieši.

Norises laiks: sen-sen-sen.

Norises vietas: Maltas krastā, Nātru un Kaupres pilīs un Bezbaiļu kambarī. Īsā versija – pilī; pie ozola.

 Sižets: ikvienam esot bailes no kautkā, tikai Janka Bezbailis par bailēm tik svilpo. Viņš dodas uz Kaupra pili noskaidrot, kas apsēdis šo pamesto pili. Tur viņš atrod Kundziņu ar saviem kalpiem taisot jokus un šos pieveic – pa nopietnam. Viņš arī izglābj Nātru pilskunga meitu Skaidri. Kad Skaidre uzgāz Jankam ķipīti auksta ūdens, Janka iebļaujas: “Vai, kā tu mani sabaidīji!”

Vienai no īsajām versijām: “Kad Zaķis, Ezis, Cauna un Sienāzis Vecītim izsūdz savas raizes par bailēm, ierodas Janka Bezbailis, kurš vēl baiļu nepazīst. Sarunā ar Vecīti Janka nolemj kļūt par Kaupra virsaiti. Kaupru esot apsēduši mošķi un Janka solās tikt ar tiem galā.”

Luga uzrakstīta: 1976.g.

Pirmizrāde:  1976.gadā Klīvlandes draudzes skolas gadskārtējā uzvedumā, autora režijā.

Lugas teksts: izlasāms, sazinoties ar lugas autoru, epasts – rbnsat@att.net  (vai arī rakstot uz lugas@lugas.lv)

Piezīmes: iestudējot kādu no  īsajām versijām, jālieto tās virsraksts.

Foto –  Linus Sandvide no Unsplash