Luga “Anna – dižā staigātāja”

Sēņu sieva mežā atrod grozu nevis ar sēnēm, bet ar diviem maziem bērniem. Ko nu? Bet viņai uzrodas palīgs – Pūcīte – un galu galā viss beidzas laimīgi!

Autore: Lelde Stumbre

Auditorija: bērni.

Apjoms: 2 cēlieni, 33 lpp A4.

Darbības vietas: mežs, pilsēta, pie bērnu nama vārtiem, pie mājas, istaba, jūra u.c.

Norises laiks: mūsdienas

Lomu skaits: 15. No tām 6 sieviešu lomas, 4 vīriešu lomas, pārējās 5 dzīvnieku lomas – to spēlētāju dzimumam un vecumam nav nozīmes. Dažas no lomām var tēlot vieni un tie paši aktieri.

Lugas godalgas: vieno no 3 lugām, kas uzvarēja Latvijas Teātra darbinieku savienības un Dramaturgu ģildes lugu konkursā 2013.g.;  bērnu un jauniešu auditorijai.

Lugas teksts: http://stumbrelugas.files.wordpress.com/2014/05/anna-dic5bec481-staigc481tc481ja.doc

Autores kontaktinformācija: lai uzzinātu par lugas izmantošanas nosacījumiem, lūdzu sazinieties ar autori  – kontaktinformācija – https://stumbrelugas.wordpress.com/

Foto no lugas.lv arhīva.

Luga “Mežā veikals atbraucis”

Zaķēns ir pārliecināts, ka dzīve viņu mežā ir  pārāk  neinteresanta, pat veikals   atbrauc reti.  Tā tas notiek līdz brīdim, kad kādu dienu viņu  notver brāļi Zebiekstes – meža banda.  Pārvarējis bailes, zaķēns kļūst priecīgs. Beidzot notiek kas neparasts. Jau pēc brīža viņš sāk lūgties, lai uzņem bandā. Zebiekstes apsola arī, bet zaķēnam jāiztur vairākas pārbaudes.  Pēkšņi no zaķu mājas pazūd divas kleitas!  Lācēnam liekas, ka draugs zaķēns uzvedas dīvaini. Zvēri  sačukstas, viens no otra kaut ko slēpj. Policista palīdzei Vārnai šķiet, ka mežā briest noziegums. Viņa ir pārliecināta, ka tas saistīts ar gaidāmo veikala ierašanos. Un vārnai izrādās taisnība.  

Autors  Ināra Šteinberga.

Apjoms   29 A4  izmēra  lapas.   Izrādes ilgums apm. 90 min.

Žanrs  jautrs bērnu detektīvs.

Auditorija:  bērni un  skolēni.

Lomu skaits: kopējais lugas personāžu skaits  ir 15 meža iemītnieki. Režisora izvēle, cik  no tiem zēni un cik meitenes.

Tēma  nezināmi un aizliegti augļi vienmēr solās būt tie garšīgākie. Vilšanās ir laba mācība. Kopā viss ir iespējams.

Darbības vieta: mežs.

Luga uzrakstīta: 2012.g.Rakstnieku savienības rīkotajā meistarklasē.

Lugas iestudējumi: 2013.g. Saldus PV, Aizupes pamatskolā  2015.g. , Limbažu sāk. skola piedalījusies ar šo lugu Valmieras “Teatrons 2016”. 

Kā iegūt lugas tekstu:sazinoties ar autori: tel. 26357585, e-pasts: inara48@inbox.lv, vai e-pasts: steinberga.inara@gmail.com 

Luga ir iekļauta I.Šteinbergas lugu krājumā “Es spēlēšu teātri” otrajā grāmatā.

Iestudēšanas nosacījumi: obligāti jāpaziņo  autorei, ja luga tiks iestudēta, publicēta utt. Iestudējot lugu,  obligāti uz afišām,  kā arī aizpildot anketas (skatēm), pie lugas nosaukuma ir jābūt autores vārdam un uzvārdam.  Par uzaicinājumu uz pirmizrādi autore priecāsies, bet tas nav obligāti. Autorei ir saistības ar AKKA/LAA.

Foto no lugas autores arhīva.

Ludziņa „Saulstariņš naktī”

Saulstariņš vakarā nedaudz aizkavējies un nav norietējis kopā ar māmiņu sauli. Nu viņš mežā un naktī palicis gluži viens. Apkārtne it tik nesaprotama un baiļu pilna. Cik labi būtu atrast kādu draugu!

Autore: Anita Grīniece

Apjoms: 9 lpp.

Auditorija: bērni, ģimenes.

Galveno lomu skaits: 6 (1 sieviete, 5 vīrieši +neierobežots pārējo lomu skaits).

Norises vieta: mežs.

Luga uzrakstīta: 2006.g.

Luga iestudēta: Teātra pulciņš „Spēle”,  Salaspils KN „Rīgava” 2011.g., Iecavas pamatskolā 2013.g.

Lugas teksts: http://www.anitagriniece.com/saulstarins%20nakti.doc

Autores kontaktinformācija: http://anitagriniece.com/kontakti.html

Darba izmantošana: jāsazinās ar autori. Autorei ir sadarbības līgums ar AKKA/LAA. Lugas iestudēšanas gadījumā, nepieciešama licence.

Luga “Aijā, žūžū, lāča bērns”

Trakākā un smieklīgākā bērnu un zvēru luga, ko nācies lasīt…

Autors: Uldis Siliņš.

Žanrs: komēdija, pasaka.

Apjoms: 32 lpp.

Mērķauditorija: bērniem no 0 līdz 80 gadiem.

Lomu skaits: vismaz 27 vai 29, ja pūķi ar 3 galvām attēlo 3 aktieri (kopumā 18 vīriešu lomas,  9 sieviešu lomas, kaut arī – tā kā vairākas lomas ir dzīvnieki, aktieru dzimums var nebūt tik svarīgs).

Norises laiks: pasaku laiks.

Norises vietas: mežs, ķēniņa tronis, pils vārti.

Sižets: Lācim jāstāsta bērnam pasaka. Kad viņš sāk, uz skatuves viens pēc otra parādās pasaku tēli un sāk risināties dažādi  notikumi. Lācim sāk pietrūkt fantāzijas un tad arī pasaku tēli sāk stāstīt savas pasakas – un arī šo pasaku  varoņi parādās uz skatuves. Bet beidzas viss diezgan tradicionāli- ar cīņu ar trijgalvaino pūķi.

Luga uzrakstīta: 1985.g.

Luga iestudēta: 1986.g., A.Ziedares vārdā nosauktajā vasaras vidusskolā,
Sabiles amatierteātra iestudējums pēc šīs lugas motīviem – 2014.g.

Lugas teksts: http://www.zagarins.net/jg/jg207/JG207-208_Silins.htm

Lai lugu iestudētu, jāsazinās ar tās autoru: uldis.silins@optusnet.com.au

Informējam arī , ka AKKA/LAA pārstāvēt autoru sarakstē ir vismaz 2 personas, kuru vārds ir Uldis Siliņš-
http://www.akka-laa.lv/files/autoru_saraksts_02_2019.pdf

Foto no pixabay.com

Vēres:  Angļu valodā šo žanru sauc par fractured fairytale. Vēlāk es pierakstīju klāt vēl pāris epizodes, lai luga būtu pilna garuma, un no tā mazliet cieta Kūmiņa lomas viengabalainība, bet es to nenožēloju, jo publikas atsaucība bija vienreizēja.

Diemžēl, manuskripts no Annas Ziedares vasaras vidusskolas uzveduma laikam nav saglabājies.Luga ir rakstīta diviem līmeņiem – bērniem un pieaugušiem. Citāts no recenzijas Austrālijas Latvietī: “Lai zied virši, lai zied lauri, Ejiet mājās, nu ir cauri! Tā beidzās teātris un radās vēlēšanās: kaut tūlīt varētu skatīties otrreiz! Tik ļoti patika Ulža Siliņa pasaku lugas “Aijā, žūžū, lāča bērni” (jābūt Aijā, žūžū, lāča bērns) iestudējums. (…) Izrāde bija bauda ausīm, acīm un prātam. (…) Tomēr, liekas, visvairāk tika prātam, atjautīgo, raito un skaisto latviešu valodu klausoties. Šī ludziņa iepriecināja trijos līmeņos. Bērniem patika pazīstamo pasaku tēlu raitās izdarības. Jaunieši varēja, Andreja Johansona vārdus patapinot, “brīvi izrādīt savas rotaļīgās tieksmes”. Nobriedušu skatītāju iepriecināja atjautības, visus humora noteikumus ievērojot.

(…) Lugas norise mūs pārliecina, ka Sarkangalvīte pierunā vilku, lai tas apēd viņas vecmāmiņu. Tad atklājas, ka Sarkangalves nolūki ir pavisam citi. Tiešām jāapbrīno Siliņa tīri šekspīriskā cilvēku vājību pazīšana.

Lācis, kas uzdodas par izdarīgu varoni, patiesībā ir “zem sievas cepures” (ne tupeles?), pūķa spēku mazina treju galvu savstarpējā nesaprašanās utt. (Ozoliņa Irina, “Spoža pasaules pirmizrāde”, AL, 1986. g. februāris)

Read more