Lugas „Pūķa acs” apraksts

Pūķa acs nav vienkāršs dārgakmens. Tas ir akmens, kas dod varu un bagātību un jaunais valdnieks nav vienīgais, kas kāro to iegūt.

Autors: A. Niedzviedzis.

Žanrs: pasaka.    

Auditorija: bērni, jaunieši, pieaugušie.  

Apjoms: 26 lpp. A4 formāta lapas. 6 ainas.

Darbojas: vecāko klašu audzēkņi, jaunieši, pieaugušie. 5 sieviešu, 5 vīriešu lomas.

Darbības risinās: vairākās vietās- pilī, raganas mājā, krustcelēs mežā un pie pūķa alas.  

Sižets: Valdnieces Vades valdījumos notiek briesmu lietas un vairs nav nekādas kārtības. Nezināmi ļaundari posta laukus un tīrumus, nogalina lopus un ķērušies klāt pat cilvēkiem. Pavalstnieki kurn un dumpojas. Valdniece domā, ka pienācis laiks nodot valdīšanas grožus dēla Alo rokās. Tomēr, pirms kļūt par valdnieku, Alo ir jāapprecas un jāatgūst Pūķa acs, bet tas ir ļoti bīstami. Alo tēvs gāja bojā, cīnoties par to. Alo dosies bīstamajā uzdevumā, viņa izdosies? Jo jaunajam valdniekam ir ne tikai labvēļi un atbalstītāji, bet ienaidnieki, kuri arī vēlas iegūt Pūķa aci, 

Luga uzrakstīta: 2011. gadā.

Luga pieejama: pirmā aina lasāma Facebook grupā „A.Niedzviedzis. Lugas.” Saziņa ar autoru epasts- adzis7@inbox.lv

Darba iestudēšanas gadījumā: jāsazinās ar autoru un ļoti tiek gaidīts uzaicinājums uz pirmizrādi.

Pilns lugas teksts lasīšanai, iestudēšanai iegūstams, sazinoties ar autoru epastā.

Autoram ir sadarbības līgums ar AKKA/LAA. Lugas iestudēšanas gadījumā, nepieciešama licence.

Foto no lugas.lv arhīva.

Lugas “Jānītis un viņa abi brāļi” apraksts

Autora 72. darbs, 2003, no krājuma ZAĻĀS BRUKSTALAS. Autors par lugu: “Prof. P.Šmita “Latviešu tautas pasakas un teikas”, 7. sējuma 245-249.lpp. atrodama St. Valaiņa pierakstīta pasaka. Tur gan kļūdaini atzīmēts, ka pasaka nākusi no Birzgaļu pagasta, Rēzeknes apriņķī. Tāda Birzgaļu pagastu Rēzeknes apriņķī neesam dzirdējuši, laikam gan domāta Bērzgale. Un tā ka esmu nācis pasaulē Bērzgales “Silauniekos”, tad nolēmu, uzrakstīt lugu. Ne jau no bībeles norakstītu, ne par Jāzepu, bet gan par mūsu pašu Jānīti. Galu galā manam tēvam bija Jānis vārdā. “

Autors: Arturs Rubenis (1927)

Žanrs: pasaku luga par ābolu zagli.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: 40  lappuses (A4).

Lomu skaits: 14+ ( 5 vīrieši, 7+ sievietes); mazākās lomas var tēlot abējādi.

Norises laiks: pasaku laikos.

Norises vietas: Tūmužu ķēniņvalstī, pie sumpurņiem un pazemē.

Sižets: Tūmužienei ābelnīca ar zelta āboliem, bet katru nakti zelta putniņš kādu noknābā. Nu Tūmužienes dēliem uzdevums nosargāt zelta ābolus, noķerot vainīgo. Putnam pakaļ dzīdamies dēli nonāk pazemē un satiek Māriņu, kuŗai jākalpo sumpurņiem. Jānītis nonāk Pazemes ķēniņa Papčuka valstībā, tur satikdams Zeltīti, kura spēj pārvērsties par zelta putniņu un zelta ābolu noknābātāju. Beigās visi trīs dēli ar sievām atgriežas Tūmužos.

Luga uzrakstīta: 2003.g.

Lugas teksts: izlasāms, sazinoties ar lugas autoru, epasts – rbnsat@att.net

Foto – VIVIANE MONCONDUIT no Pixabay

Luga “Kaziņa-meitiņa”

Autore: Lelde Stumbre

Apjoms: 22 lpp.

Žanrs: pasaku luga.

Auditorija: bērni.

Lomu skaits: 10 (vismaz 2 sieviešu lomas, vismaz 2 vīriešu lomas, pārējām dzimums nav tik būtisks, jo jāattēlo dzīvnieki).

Norises laiks: pasaku laiks.

Norises vietas: saimnieka mājas istaba, mežs, raganas būda, jūras krasts, velna mājas pagalms.

Sižets: dzīvo, kāds saimnieku pāris, kuriem nav bērnu. Te negaisa laikā viņiem pieklīst kaziņa, kas prot runāt… Taču drīz uzrodas arī Velns, kas piesolot saimniecei meitu, saka, ka kaziņa jānokauj. Saimnieks tomēr kaziņu noslēpj. Taču saimniece tā grib tikt pie bērna, ka dodas Velnam līdzi, turklāt uz slotas kāta. Saimnieks ar kazu dodas meklēt saimnieci, pa ceļam salasot līdzi zvēru kompāniju.  Viņi satiek gan Raganu, gan Zilo govu, gan pašu Velnu visbeidzot un kopīgiem spēkiem Saimnieci atgūst. Turklāt, ierodoties atpakaļ mājās, viņus gaida kāds ļoti patīkams pārsteigums…

Lugu iestudējuši: teātris “Skatuve”1991.g., Bērsteles amatierteātris 2014.g. u.c.

Autores kontaktinformācija: lai uzzinātu par lugas izmantošanas nosacījumiem, lūdzu sazinieties ar autori  – kontaktinformācija – https://stumbrelugas.wordpress.com/

Lugas “Pats par savu naudu dzēru” apraksts

Krājuma TIKUMIŅI SIDRABIŅU VIZINA un autora 18. luga par zelta putnu, kas virsaiti ievilina Aizsaulē .   Skolu vajadzībām, kur nav iespējams sagatavot lielus uzvedumus, šīs lugas atsevišķas ainas izmantojamas kā patstāvīgas ludziņas. Tās arī ir daļa no īso lugu krājuma LIELAS PASAKAS MAZAJIEM SPĒLMANĪŠIEM. Atsevišķi spēlējam ainu/cēlienu nosaukumi: “Miega mice sidraba birzē”, “Sēņu tiesa” , “Zelta putns Bērzgales pilī” , “Teiču purva vadātājs” u.c.

Autors: Arturs Rubenis (1927)

Žanrs: pasaku luga.

Auditorija: visiem, bet īpaši jaunatnei.

Apjoms: 45  lappuses, 6 ainas. Atsevišķi spēlējamās ainas – katra 7 lpp.

Lomu skaits: 16+ (8 vīrieši, 8+ sievietes, bez tam sēnes, Bērzu virasaitis, bērzu, ozolu un alkšņu gariņi, jāņtārpiņi, utt.) Spēlējot ainu “Miega mice sidraba birzē”, 1 -2 vīriešu lomas un 11 + sieviešu vai vīriešu lomas. Ainai “Sēņu tiesa”  –  1 vīriešu loma, 4 + sieviešu lomas. “Zelta putns Bērzgales pilī”- 10 + lomas; “Teiču purva vadātājs”- 5 lomas no kurām viena ir vīriešu oma.

Norises laiks: sen-sen-sen, senajā Latgolā.

Norises vietas: vecajā Bērzgales pagasta namā, senajā Bērzgales pilī, Teiču purvā, Druvinieku namā, un Sidraba birzī. “Miega mice sidraba birzē” un “Sēņu tiesa”- bērzu birzī; “Zelta putns Bērzgales pilī” un  “Teiču purva vadātājs”-  pilī.

Sižets: Virsaitis Micāns trenkā zelta putnu pa Bērzgales pili, cauri Teiču purvam, māsu mājām, sidraba birzij līdz nonāk Bērzgales pagasta namā (vecajā!). Tikai tas notiek pēc trejdeviņām vasarām, kad Bērzgalē neviens viņu vairs neatceras. Kad šim iedos skaidru avota ūdeni nodzerties, viņš izkūp gaisā kā spoks.

Luga uzrakstīta: 1977.g.

Lugas teksts: izlasāms, sazinoties ar lugas autoru, epasts – rbnsat@att.net (vai rakstot uz lugas@lugas.lv).

Foto – William Sturgell no Pixabay

Luga “Princese Gundega un karalis Brusubārda”

Autore: Anna Brigadere

Žanrs: pasaku luga.

Apjoms: 4 cēlieni (> 100 lpp.).

Lomu skaits: 59 (no tām 22 sieviešu lomas, 37 vīriešu)+ masu skati.

Norises vietas: priekšnams pilī, pils priekšā, mežš, tirgus malā, neliela zāle pilī utt.

Tēma: darbs kā dzīves un paša cilvēka vērtības pamats.

Luga uzrakstīta: 1912.g.

Luga iestudēta: Liepājas teātrī 1922.g. un 1977.g., Adelaides Latviešu teātrī 1986.g. , Jaunatnes teātrī 1947. un ~1960.gados, Amerikas Latviešu teātra Ņujorkas ansamblī 1975.g. , Jēkabpils Valsts ģimnāzijas Žetonu vakarā 2013.g. u.c.

Lugu iestudējusi arī folkloras kopa “Silavoti” kā muzikālu izrādi “Gundega”. Komponista Ādolfa Skultes librets “Princese Gundega” rakstīts pēc šīs lugas motīviem. Pirmizrāde – 1971. gada 30. decembrī Latvijas Nacionālajā Operā. Savukārt, mūzikls “Princese Gundega” (librets Vilnis Baumanis) izrādīts 1988. g. Lehman College theatre, Ņujorkā.

Lugas teksts: http://www.lasamkoks.lv/lat/digitala_biblioteka/59-princese-gundega-un-karalis-brusubarda vai   https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0304010800|page:3|issueType:B

Video:

Luga “Suns un kaķe”

Suns un kaķe dzīvo mūžīgā naidā. Mieru starp viņiem mēģina nodibināt lauva. Bet vai ar varu mieru var nodbināt? Vai tas izdosies mazai meitenītei?

Autors: Rainis

Apjoms: 5 cēlieni (138 lpp).

Žanrs: pasaka.

Auditorija: bērni.

Lomu skaits: > 30 (to dzimums nav noteikts).

Norises vietas: pagalms, meža klajums.

Luga uzrakstīta: 1928.g.

Luga iestudēta: Nacionālajā teātrī 1928.g., Jaunatnes teātrī 1984.g., 1992. gadā vokālā ansambļa “Momo” iestudējums (koncertuzvedums) u.c.

Lugas teksts: http://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=209&q=Rainis vai arī http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0304086677|article:DIVL995|issueType:B , kā arī http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Sunsun/sunssat.htm

PDF formātā šeit.

Foto no Pixabay.com

Luga “Mušu ķēniņš”

Autors: Rainis

Žanrs:  pasaka.

Apjoms: 5 cēlieni (134 lpp).

Auditorija: bērni.

Lomu skaits: 8 + (t.sk. 5 vīrieši, 3 sievietes).

Norises vietas: bērnu istaba, mežs, pils pagalms, lāču ala, pļava un birze.

Luga uzrakstīta: 1923.g.

Lugas teksts: http://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=203&q=Rainis un http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Musken/muskensat.htm, kā arī šeit. PDF formātā šeit.


Annelie Turner foto Unsplash
unsplash-logoAnnelie Turner

Luga “Ragana”

Autore: Aspazija

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: 4 cēlieni.

Žanrs: traģēdija.

Lomu skaits: 8 (3 vīriešu, 5 sieviešu) + vairākas abu dzimumu epizodiskas lomas.

Norises vietas: raganu ala, princeses istaba; pie troņa u.c.

Norises laiks: pasaku realitāte.

Sižets: kopā ar citām raganām mežā dzīvo kāda ragana Liesma, kas ne visai grib klausīt veo raganu. Viņa izglābj princi Almaru, kas viņā iemīlas, neskatoties uz to, ka ir saderināts ar prinesi. Princis Liesmu paņem līdzi uz pili, taču viņā iemīlas arī karalis. Liesma ir izvēles priekšā – iegūt mantu un varu, paliekot ar karali, vai arī palikt ar padzīto princi, kuru mīl. Viņa izvēlas karali, taču sirdsmieru tā arī negūst…

Luga iestudēta: 1895.g.

Luga pieejama: http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0304047756|article:DIVL471|issueType:B

Piezīmes: luga nav pabeigta.

Attēls no pixabay.com.

Lugas “Bezbailis meklē bailes” apraksts


Krājuma TIKUMIŅI SIDRABIŅU VIZINA otrā, autora 14. luga. Uzrakstīta pēc tautas pasakas “Bezbailis meklē bailes” motīviem. Latgaliski vispirms nodrukāts Dzeives 138. numurā un pēc tam autora lugu krājumā TYKUMENI SUDOBREŅU VYZYNOJ, Latgaļu izdevniecības izdevumā. Amerikāņu versija saucas “Fear for Fearless”, lasīta Leikvudas Mazā teātra lugu seminārā.

Autors: Arturs Rubenis (1927).

Žanrs: pasaku luga piecās ainās par Bezbaili, kurš gāja bailes meklēt.

Auditorija: visi, bet, pirmkārt, skolu teātriem.

Apjoms: 42 lappuses, divas īsā versija – 7 A4  lpp (tās ir ainas no lugas, kas spēlējamas atsevišķi).

Lomu skaits: 27+13+ (9 vīrieši, 5 sievietes, dažādi dzīvnieki, 3 sikspārņi 2 divgalvainie sumpurņi, 13 galvainais pūķis /Sarkans, ar zaļām galvām/, kupči un kara kalpi). Īsajās versijās: 7 (vismaz 3 puišu lomas);  vismaz 3 sievietes; vismaz 14 vīrieši.

Norises laiks: sen-sen-sen.

Norises vietas: Maltas krastā, Nātru un Kaupres pilīs un Bezbaiļu kambarī. Īsā versija – pilī; pie ozola.

 Sižets: ikvienam esot bailes no kautkā, tikai Janka Bezbailis par bailēm tik svilpo. Viņš dodas uz Kaupra pili noskaidrot, kas apsēdis šo pamesto pili. Tur viņš atrod Kundziņu ar saviem kalpiem taisot jokus un šos pieveic – pa nopietnam. Viņš arī izglābj Nātru pilskunga meitu Skaidri. Kad Skaidre uzgāz Jankam ķipīti auksta ūdens, Janka iebļaujas: “Vai, kā tu mani sabaidīji!”

Vienai no īsajām versijām: “Kad Zaķis, Ezis, Cauna un Sienāzis Vecītim izsūdz savas raizes par bailēm, ierodas Janka Bezbailis, kurš vēl baiļu nepazīst. Sarunā ar Vecīti Janka nolemj kļūt par Kaupra virsaiti. Kaupru esot apsēduši mošķi un Janka solās tikt ar tiem galā.”

Luga uzrakstīta: 1976.g.

Pirmizrāde:  1976.gadā Klīvlandes draudzes skolas gadskārtējā uzvedumā, autora režijā.

Lugas teksts: izlasāms, sazinoties ar lugas autoru, epasts – rbnsat@att.net  (vai arī rakstot uz lugas@lugas.lv)

Piezīmes: iestudējot kādu no  īsajām versijām, jālieto tās virsraksts.

Foto –  Linus Sandvide no Unsplash