Lomu skaits: 12 (6 vīriešu lomas, 6 sieviešu lomas + epizodiskas vīriešu lomas).
Norsises laiks: ~1200-150.g.pirms mūsu ēras.
Norises vietas: tīrums; Boasa mājas; pagalms; pie pilsētas vārtiem.
Sižets: Atraitne Rute uztur sevi lasīdama izbirušās
vārpas Boasa tīrumā. Pēc tā laika likumiem Boasam būtu Rute jāprec kā
tuvākajam vīriešu kārtas radiniekam. Viņš Ruti iemīl no pirmā acu
skatiena, arī viņa Boasu. Taču… Boasam kā zvērinātam vecpuisim grūti
sevi pārvarēt un pieņemt lēmumu radikāli mainīt savu dzīvi…
Lomu skaits: > 40 (no tām vismaz 16 sieviešu un vismaz 8 vīriešu lomas, daudzas lomas epizodiskas).
Norises vietas: senlaiku pagalms, pie veļu akas, pie velēnu vecīša, debesu pļava, elles pagalms, raganu sils.
Sižeta apraksts: “..pasaku lugā „Maija un Paija” (1921) ir daudz līdzības ar lugu „Sprīdītis”. Gan Sprīdītis, gan arī Maija dažādu iemeslu dēļ dodas pasaulē, abi ir bāreņi, un viņiem ir dusmīga, ļauna pamāte. Pasakas varoņi – čakla, labsirdīga Maija un izlutināta, ļauna Paija. Ar Laimas palīdzību Maijai izdodas slinko Vari pārvērst par staltu, skaistu, strādīgu puisi. Uzklausījusi Maijas lūgumu, Laima arī Paijai dod iespēju laboties.” (citāts no www.spridisi.lv )
Luga uzrakstīta: 1921.g.
Luga iestudēta: pirmizrāde – 1922.g. Liepājas Jaunajā teātrī; Liepājas teātrī 2004.g., Valmieras Drāmas teātrī 2003.g., Pļaviņu novada ģimnāzijas Žetona vakarā 2019.g. u.c.
1990.g. uzņemta arī mākslas filma “Maija un Paija”.
1977.g. Nacionālajā teātrī izrādīts Ulda Stabulnieka mūzikls, dziesmu teksti – Armands Melnalksnis.
Lomu skaits: 27 (8 sieviešu un 19 vīriešu) + masu skati.
Norises vietas: pie birzs un pakalna, mežs, krogs, pils vārti, telpa pilī.
Sižets: “Lugas sižets ņemts no tautas pasakām par
zelta putnu un trim tēva dēliem. Luga saistās ar Lolitu un brīmunputnu.
Putnu var iegūt tikai tas, kuram Lolita kļūs par sievu. Ja Lolitā
neatmodina mīlestību, tad arī putnam neatraisās mēle. Pasaka atspoguļo
labā uzvaru pār ļauno.” (Citāts no http://www.draugiem.lv/spridisi/places_stories/item/557/ )
Lomu skaits: 59 (no tām 22 sieviešu lomas, 37 vīriešu)+ masu skati.
Norises vietas: priekšnams pilī, pils priekšā, mežš, tirgus malā, neliela zāle pilī utt.
Tēma: darbs kā dzīves un paša cilvēka vērtības pamats.
Luga uzrakstīta: 1912.g.
Luga iestudēta: Liepājas teātrī 1922.g. un 1977.g., Adelaides Latviešu teātrī 1986.g. , Jaunatnes teātrī 1947. un ~1960.gados, Amerikas Latviešu teātra Ņujorkas ansamblī 1975.g. , Jēkabpils Valsts ģimnāzijas Žetonu vakarā 2013.g. u.c.
Lugu iestudējusi arī folkloras kopa “Silavoti” kā muzikālu izrādi “Gundega”. Komponista Ādolfa Skultes librets “Princese Gundega” rakstīts pēc šīs lugas motīviem. Pirmizrāde – 1971. gada 30. decembrī Latvijas Nacionālajā Operā. Savukārt, mūzikls “Princese Gundega” (librets Vilnis Baumanis) izrādīts 1988. g. Lehman College theatre, Ņujorkā.
This play is inspired by Latvian Christmas poetry. The play can be frame-work for a Christmas concert , or it can be used for a shadow theatre performance or for a puppet show as well.
Lenght: 7 pages A4.
Cast size: at least 7 (at least 2 female roles, but others also can be female roles).
Summary: An Angel and a Child goes together, tries to find the wonder of Christmas, finally they visit Grandma Goodness. After that thay have to answer the question: what to do after Christmas?
The play was written: 2008. – 2016.
The play has been staged: at least in 14 places in Latvia – in schools, churches, culture centres.
Some picures from of the performances: photos by Anda Mežiņa and Kristīne Rosicka.
You can download text here, but it is necessary to inform the author if the play is staged: for full information about rights please contact: kkrrii@inbox.lv .
Lomu skaits: > 12 (vismaz 7 vīriešu – no tām 3 caurviju lomas; vismaz 5 sieviešu, no tām 2 caurviju lomas, pārejās epizodiskas).
Norises laiks: 19.gs. beigas.
Norises vieta: Zeltiņu māju pagalms.
Tēma: bērnība un briedums, dabiskums un mākslīgums, skeleti dzimtas skapī… Luga ir arī par piespiedu laulībām – kad vecāki sarunā precinieku un meitai tas jāprec, grib vai ne…
Sižets: saimnieka meitai Zeltītei ir atrasts precinieks – puisis, kurš patīk daudzām un ko mūsdienās, iespējams, sauktu par metroseksuāli. Taču Zeltīte vairās no viņa un labprātāk spēlējas ar kalpu bērniem. Kad baznīcā teikts “jā” , viņa apjauš, kas sāksies, un vairs nevēlas būt precēta un atklāj, ka līgavainis viņai pretīgs. Turklāt vēl atklājas šausmu lietas par viņas māti, kas vairs nav dzīva…
Lugas norises laiks: vairāk nekā pirms 3500 gadiem.
Luga pabeigta: 1914.gadā.
Lugas teksts: http://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=196&q=Rainis un http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Jazunb/jazunbsat.htm ; vai šeit, kā arī http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0304086654|article:DIVL46|issueType:B
Papildu materiālis par lugu: audio formātā – 1.daļa mms://lr1w.latvijasradio.lv/pppy?20060423A100500104500 un 2.daļa mms://lr1w.latvijasradio.lv/pppy?20060430A100500104500 (Latvijas Radio fonds). PDF formātā šeit.
Luga iestudēta: 1911.g. Jaunajā Rīgas teātrī,
1929.g. Jelgavas latviešu teātrī, 1947.g. Dailes teātrī,
1949.g.Radioteātrī, 1977.g. Liepājas teātrī u.c.
Lugas teksts:http://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=210&q=Rainis vai http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0309065786|issueType:B, vai arī http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0304086624|article:DIVL388|issueType:B , kā arī http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Ugnak/ugnaksat.htm
Luga piedalījusies arī libretu konkursā, kurā godalgu gan neieguva. Tomēr uzvesta; komponists – Jānis Mediņš.
Video – viens no iestudējumiem:
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai uzlabotu portāla lietošanas pieredzi un nodrošinātu ērtāku darbību. Turpinot lietot portālu, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanai.
