Dramaturģija

2026.gada 19.jūnijā Nr.DA-7

Par  latviešu oriģināldramaturģiju

Biedrība “Dramaturgu asociācija” lūdz Jūs izvērtēt dramaturģijas projektu vērtēšanas modeli Valsts kulturkapitāla fonda (VKKF) kultūras projektu konkursa nolikumā.

Kopš 2009.gada apsīkusi latviešu oriģināldramaturģijas publicēšana. Pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas kataloga datiem papildu klasikas un ārvalstu autoru dramaturģijas publikācijām iznāk apmēram 3 līdz 4 latviešu  mūsdienu dramaturģijas izdevumi gadā, no kuriem daļa ir pašizdevumi.  Līdz ar to vēršam uzmanību uz VKKF kultūras projektu konkursa nolikumā noteikto dramaturģijas projektu vērtēšanas modeli, kas, mūsuprāt, var būt viens no iemesliem latviešu oriģināldramaturģijas publikāciju nelielajam skaitam salīdzinājumā ar abiem pārējiem literatūras veidiem – prozu un dzeju.

Projekti, kas saistīti ar latviešu oriģināldramaturģijas publicēšanu, saskaņā ar VKKF kultūras projektu konkursu nolikumu tiek izskatīti Skatuves mākslu nozarē, jo Literatūras nozarē finansējums netiek piešķirts projektiem, kas saistīti ar oriģināldramaturģijas darbu tapšanu un izdošanu, kā arī oriģināldramaturģijas darbu tulkošanu un izdošanu svešvalodās. T.i. dramaturģijas izdošana, neskatoties uz to, ka tā ir viens no trijiem literatūras veidiem blakus dzejai un prozai, tiek vērtēta pie Skatuves mākslu, nevis Literatūras nozares. 

Mūsuprāt ir jānošķir pieteikumi dramaturģiskā materiāla sagatavošanai vai tulkošanai konkrētām izrādēm, t.i. projekti, kuru rezultāts ir izrāde, un pieteikumi, kuru rezultāts ir publikācija. Pieteikumi dramaturģiskā materiāla sagatavošanai iederas Skatuves mākslu nozarē, taču idevējdarbības projektus, kas saistīti ar publicēšanu būtu jāskata Literatūras nozares komisijai[1]. Tam ir vairāki argumenti:

• Jau šobrīd VKKF Literatūras nozare atbalsta ārzemju oriģināldramaturģijas izdošanu un popularizēšanu Latvijā, līdz ar to veidojas nekonsekvence – ārzemju dramaturģija tiek uzskatītas par literatūru, bet pašmāju autoru lugas netiek vērtētas šajā nozarē.
• Ir radies mākslīgs un netaisnīgs ierobežojums attiecībā uz dramaturģijas publicēšanu valsts finansētajā literatūras periodikā.
• Arguments, ka lugas tiek rakstītas skatuvei, savukārt proza un dzeja ir lasīšanai, mūsdienās  zaudējis savu aktualitāti, jo laikmetīgais teātris uzvedumiem izmanto ne tikai visa veida literatūru, bet arī cita veida tekstus, savukārt izsniegumu skaits bibliotēkās rāda, ka lasītāji lasa arī dramaturģiju. Lai arī diezgan droši var pieņemt, ka popularākā ir proza, nav atrodami dati, kas apliecinātu, ka dramaturģiju lasa mazāk nekā dzeju.   
• Šogad Latvijas Literatūras gada balvas nominācijās ir atgriezusies dramaturģija, kas arī apliecina, ka to var vērtēt atsevišķi, kā literatūru, papildu tam, ka spilgtākais iestudētais oriģināldramaturģijas  darbs tiek apbalvots “Spēlmaņu nakts” ceremonijā. 
• Atteikuma vēstulēs, ko esam iepriekš saņēmuši par mūsu  lugu krājumu publicēšanas projektiem, redzam tādus argumentus kā  „VKKF Skatuves mākslas nozares ekspertu komisijas ieskatā, turpmāk šādiem lugu krājumiem nebūtu nepieciešama drukāta izdevuma forma”, “komisija ierosina materiālu izplatīt interneta platformā”  un “tas būtu arī modernāks un videi draudzīgāks, kā arī izmaksu ziņā efektīvāks risinājums”.  Šādi argumenti liecina, ka komisijai nākas vērtēt izdevējdarbības aspektus, kas pēc savas būtības  tuvāki Literatūras nozares kompetencei.

Papildu iepriekš minētajam, vēršam uzmanību uz VKKF kultūras projektu konkursa nolikuma 7.punkta abstrakto formulējumu. Nav saprotams, kā tiek izvērtēta aktualitāte un nozīmīgums, pēc kādiem kritērijiem mēra ilgtermiņa ietekmi un kādi fakti apliecina rezultātu kvalitāti. Konkrētu vērtēšanas rādītāju trūkums pieļauj to, ka dažādi eksperti vienu un to pašu projektu var novērtēt diametrāli pretēji, kā arī to, ka komisijas lēmumus ir neiespējami apstrīdēt.  Šādos apstākļos par faktiski jebkuru projektu var secināt, ka tas nav pietiekami aktuāls vai nozīmīgs, nesniedzot objektīvi pārbaudāmu pamatojumu, tādējādi mazinot konkursa caurskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem. Īpaši problemātiski tas kļūst gadījumos, kad tiek vērtēti izdevējdarbības projekti Skatuves mākslu nozarē, jo nav skaidrs, pēc kādiem objektīviem kritērijiem tiek noteikts, piemēram, drukāta izdevuma nepieciešamība vai projekta aktualitāte.

“Dramaturgu asociācija” labprāt piedalītos un dotu savu ieguldījumu nākamo gadu kultūrpolitikas stratēģijas izstrādē orģināldramaturģijas jomā Teātra nozares vai Latvijas literatūras un grāmatniecības nozarē. Tādēļ lūdzam mums atsūtīt arī Teātra nozares aktuālo stratēģiju, kurai bija jābūt izstrādātai saskaņā ar “Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam „Kultūrvalsts”” 3.4.3. apakšpunktu : Kultūras ministrijas mājaslapā (https://www.km.gov.lv/lv/strategija-un-dokumenti-10 ) tā nav atrodama.  

P.s. Atbilde no KM saņemta- minētie jautājumi jāadresē VKKF, jo VKKF nav tiešā KM pakļautībā. To arī darīsim! Stratēģiju tā arī nesaņēmām.

[1] Pēc mums pieejamiem datiem šāda kārtība bija VKKF vismaz līdz 2008.gadam.

1. Lai veicinātu laikmetīgās oriģināldramaturģijas attīstību un novērtētu autoru veikumu oriģināldramaturģijā, biedrība „Dramaturgu asociācija”  2027.gadā otro reizi organizē “Dramaturgu asociācijas” gada balvas konkursu un šīs balvas pasniegšanu.  
2. Balvas mērķis ir izvērtēt gada laikā paveikto, godināt un atbalstīt latviešu oriģināldramaturģijas autorus, kā arī stiprināt latviešu oriģināldramaturģijas pozīcijas kultūras telpā.
3. Dramaturģisko darbus vērtēšanai var iesniegt darba autors, darba izdevējs vai iestudētājs vai ekranizētājs.
4. Darbi vērtēšanai jāiesniedz līdz 2026.gada 10.jūlijam (par pirmo pusgadu) un līdz 2027.gada 10.janvārim – par visu gadu vēl neiesniegtos darbus, nosūtot tos WORD vai PDF faila (vai skenēta publikācija, ja darbs publicēts) formātā  “Dramaturgu asociācijai” uz e-pasta adresi  lugas@lugas.lv, pievienojot autora vārdu, uzvārdu, darba uzrakstīšanas vai publicēšanas gadu, kā arī informāciju par autortiesībām un pirmizrādes datumu (ja darbs iestudēts).
5. Autori, iesniedzot darbus konkursam, piekrīt, ka viņu dramaturģiskie darbi tiks elektroniski izsūtīti vērtētājiem. Ja darbu(s)  iesūtījis izdevējs, ekranizētājs vai iestudētājs, „Dramaturgu asociācija” sazinās ar autoru individuāli.
6. Noteikumi: 6.1. darbs 2026. gadā ir pirmo reizi publicēts grāmatā/periodikā vai pirmo reizi iestudēts  (publisks iestudējums) vai ieguvis godalgu kādā no publiski izsludinātiem  lugu vai kinoscenāriju konkursiem; 6.2. darbam jābūt oriģināldarbam – netiks vērtēti citu autoru sarakstīto darbu dramatizējumi, adaptējumi, lokalizējumi; 6.3. darba autors ir „Dramaturgu asociācijas” biedrs un samaksājis biedra naudu par iepriekšējiem  gadiem kopš iestāšanās; 6.4. ja tiek iesniegts darbs, kuram vairāki autori, tad vismaz vienam no tiem jābūt „Dramaturgu asociācijas” biedram. Šajā gadījumā, iesniedzot darbu konkursam, iesniedzējs apliecina, kā pārējie autori piekrīt, ka darbs iesniegts konkursam; 6.5. darbs nav vērtēts šīs balvas konkursā jau iepriekš. 6.6. valde var lemt par 2025.gadā uzvestas vai publicētas lugas pieņemšanu vērtēšanai, ja objektīvu apstākļu dēļ to nebija iespēja iesniegt vērtēšanai 2026.gada janvārī.
7. Var iesniegt ne vairāk kā divus viena autora darbus, ja tie atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, tomēr, ja vērtējamo tekstu skaits par kalendāro gadu ir mazāk nekā 12, „Dramaturgu asociācijai” ir tiesības autorus aicināt iesniegt arī vairāk kā 2 darbus.
8. Dramaturģiskā darba vērtējumu neietekmē tas, vai un kā šis darbs ir iestudēts, ekranizēts vai publicēts.
9. Dramaturģisko darbu vērtēšana:
   • sadarbībā ar Latvijas amatieru teātru asociāciju (LATA) un Pasaules latviešu amatierteātru savienību (PLATS) – tiek ieskaitītas individuālas vērtētāju balsis, nevis organizācijas kopējais vērtējums; 
   • „Dramaturgu asociācija” vērtēšanā tiek aicināti iesaistīties arī oriģināldramaturģijas autori, kas nepiedalās šajā konkursā, kā arī var tikt pieaicināti teātra un literatūras nozares eksperti; 
   • vērtējamie darbi tiek izsūtīti  elektroniski, kā arī vērtētāji tiek aicināti izmantot pieejamās publikācijas; 
   • vērtēšana notiek, sarindojot 3 izvēlētos darbus secībā, sākot no visaktuālākā pēc satura un trāpīgākās formas pēc vērtētāja viedokļa;
   • vadoties  pēc  iesūtīto darbu formas un satura, var notikt vērtējums arī dažādās kategorijās (piemēram, labākā bērnu luga, labākā komēdija utt.), kuras „DA” valde paziņo vērtētājiem 2026.gada beigās;
   • „Dramaturgu asociācija” neizpauž katra vērtētāja individuālo vērtējumu konkursa lugām; 
   • ja konkursā autors piedalās ar vairāk kā ar vienu darbu, vērtēts tiek katrs darbs atsevišķi un vērtējums nesummējas; 
   • ja dramaturģiskajam darbam ir vairāk nekā viens autors, balvu saņem autors, kas darbu iesniedzis;
   • ja diviem vai vairākiem darbiem balsojumā izviedojas vienāds vērtējums: tie var tikt nosūtīti atkārtotai vērtēšanai, kurā var iesaistītīties arī tie lasītāji, kas iepriekš neiesaistījās balsojumā; ja arī tad vērtējums neatšķiras, priekšroka tiek dota tam darbam, kura iestudējums iekļuvis „Amatierteātru gada izrādes” finālā un/vai nominēta „Spēlmaņu nakts” un/vai „Latvijas Literatūras gada balvas” oriģināldramaturģijas kategorijā „īsajā sarakstā”, vai arī nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” labākā scenārija kategorijā, kā arī, ja šis dramaturģiskais darbs vai tā tulkojums guvis balvu vai atzinību kādā starptautiskā konkursā.
10. Autoram, kura darbs gūst visaugstāko novērtējumu balsojumā, 1.punktā minētā  pasākuma laikā tiks pasniegta balva. Ja notiek vērtēšana dažādās kategorijās, uzvarētājiem katrā no tām tiek piešķirts diploms.  Kopējais balvu fonds tiks precizēts.  
11. Ja vērtēšanai iesniegti mazāk nekā 10 darbi, valde var lemt par balvas pasniegšanas pārcelšanu uz nākamo gadu un darbu  vērtēšanu par 2 gadiem kopā, t.i. tiktu pasniegta “Dramaturgu asociācijas” gada balva 2026/2027”;
12.  „Dramaturgu asociācijas” valde pieņem lēmumu par nākamo balvas pasniegšanas vietu un datumu, kas var būt ne biežāk kā reizi gadā. Valdei ir tiesības precizēt balvas nolikumu katru nākamo gadu.
13. Lai balva kļūtu par ikgadēju biedrības „Dramaturgu asociācija” tradīciju, biedrība katru gadu izsludina ziedojumu vākšanu, lai segtu ar balvas norisi un pasniegšanu saistītos izdevumus. 

 2026.gada 24.maijā