Ja vēlies atrast lugu (vai scenāriju), Tev tas ir jāmeklē tieši šeit. Šī mājaslapa apkopo visas tās mājaslapas, kur vien ir publicētas latviešu lugas, to apraksti vai fragmenti. Te pulcējas visi – gan klasiķi, gan mūsdienu autori, gan plašākai pubikai zināmie, gan tie, kas vēlas būt zināmi. Tie , kas rakstījuši trimdā vai šeit dzīvojot.
Asa, mūsdienīga politiskā satīra par divu izdomātu novadu — Mazbērzu un Lielbērzu — piespiedu apvienošanos. Stāsts seko ģimenes klana cīņai par varu, kurā galvenais mierinātājs un manipulators ir noslēpumains sabiedrisko attiecību speciālists Trīnis Buļba. Viņš risina konfliktus, profesijas knifu vārdā uzdodamies par nesaprotamas orientācijas personu. Luga apspēlē Latvijas pašvaldību reformas absurdu, birokrātijas valodu, paaudžu un pilsētas/laukuma vērtību sadursmi, apslēptu par identitāti.
Autors: Nameixe. Adaptācija 2026. gadā pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas “Trīnes grēki” motīviem (luga veltīta Rūdolfa Blaumaņa piemiņai).
Apjoms: 10 ainas (~7300 vārdu kopā ar remarkām). Spēles ilgums aptuveni 60–90 minūtes
Žanrs: Politiska/sociāla satīra, tragikomēdija ar farsa elementiem.
Auditorija: Pieaugušo/jauniešu auditorija (ieteicams 16+) — luga satur rupjāku valodu, seksuālus mājienus, politisku satīru un stereotipisku, apzināti groteskā gaismā rādītu personāžu runu (t.sk. ksenofobiskus, homofobiskus izteikumus, ko luga izsmej, nevis apstiprina).
Lomu skaits: 6 sieviešu, 5 vīriešu lomas (bērnu lomu nav).
Raimonds Zalcbergs — Mazbērzu novada priekšsēdētājs
Silvija Zalcberga — priekšsēdētāja vietniece, Raimonda sieva
Juris Zalcbergs — izpilddirektors, viņu dēls
Trīnis Buļba — PR speciālists
Madara Raudiņa — kultūras daļas vadītāja
Ligita Rembēniece — sociālo pakalpojumu koordinatore
Emīlija Vakarčuka — Lielbērzu novada priekšsēdētāja
Gabriela ex-Vakarčuka Bērziņa — viņas māsa, juriste
Igors Popovs — Lielbērzu saimniecības vadītājs
Anna Sproģe — Lielbērzu domes darbiniece
Dainis Latvietis — ārpakalpojuma sniedzējs, runā ar Blaumaņa ”žīda akcentu”. Aktiersastāva vajadzību dēļ, šo lomu par transformēt uz sieviešu.
Tēma: Kas notiek ar identitāti, kad tā pakļauta varas spēlēm? Vai birokrātiskā valoda spēj aizsegt reālus cilvēciskus konfliktus — un kur beidzas maska, aiz kuras cilvēks slēpjas?
Sižetiskais kopsavilkums: Divi novadi — konservatīvie Mazbērzi un modernizācijai orientētie Lielbērzi — tiek piespiedu kārtā apvienoti. Sākas varas cīņa: Mazbērzu ģimenes klans mēģina glābt apšaubāmu iepirkumu, izmantojot dēlu kā “ieroci” pret Lielbērzu priekšsēdētāju, kamēr noslēpumainais PR konsultants Trīnis izlīdzina visus konfliktus — politiskos, personiskos un birokrātiskos —, pats cīnoties ar savu dubulto identitāti un klusām jūtām pret vienu no pusēm.
Darbības vieta: Izdomāti Latvijas novadi — Mazbērzi un Lielbērzi; skatuves telpas mainās starp priekšsēdētāja kabinetu, kultūras daļas biroju, virtuvi/gaiteni, PR speciālista biroju un sapulču zāli.
Norises laiks: mūsdienas (norises konteksts — Latvijas pašvaldību apvienošanas reforma).
Stils un virziens: sociāla/politiska satīra ar farsa un tragikomēdijas elementiem; ass, ātrs dialogs, birokrātiskās valodas parodija.
Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: Pielāgojama kamerzālēm — telpu maiņas panākamas ar minimālu dekorāciju (galds, krēsli, mapes), uzsvars uz kostīmiem (īpaši Trīņa divējādais tērps) un runas tempu.
Luga uzrakstīta: 2026.g.
Kā iegūt lugas tekstu: Zvaniet – 26479213. Fragmentus var lasīt Nameixe feisbukā.
Iestudēšanas nosacījumi: jāsaskaņo ar autortiesību īpašnieku.
Cita informācija: Prasa aktieriem precīzu darbu ar divējādību — Trīņa lomai jāspēj pārliecinoši pāriet starp dažādo personigo identitāti, saglabājot iekšēju konsekvenci. Satīriskie, stereotipiskie tēli (Igors, Dainis) prasa rūpīgu režisora pieeju, lai izsmiekls būtu skaidri lasāms kā satīra, nevis apstiprinājums.
Vai mākslīgais intelekts spēj iemīlēties? ECILVĒKI ir mūsdienīga, saturiski bagāta luga ar asprātīgu humoru un dziļu sociālo zemtekstu. Stāsts norisinās netālā nākotnē uz mākslīgas salas Rīgas līcī. Tehnoloģiju, ētikas un politikas krustugunīs satiekas cilvēki un viņu radītie “ecilvēki”, kuri sāk uzdot pārāk bīstamus jautājumus. Kāpēc izvēlēties šo lugu? Enerģiski dialogi, koši tēli (no sausiem inženieriem līdz ekscentriskai ezotēriķei) un spēcīgs vēstījums par kopā būšanu. Ideāli piemērota amatierteātra trupai, kas meklē mūsdienīgu, aizraujošu un skatītājus uzrunājošu materiālu!
Autors: Nameixe. Adaptācija 2026. gadā pēc Karela Čapeka 1920. gada lugas “R.U.R.” motīviem.
Apjoms: Piecas ainas (~8500 vārdu pēc word count, tuvu 5300 tiešās runas vārdu), paredzamais spēles ilgums aptuveni 55–80 minūtes.
Žanrs: Zinātniskās fantastikas dramēdija.
Auditorija: 12+ / vispārēja auditorija (piemērota gan jauniešiem, gan pieaugušajiem).
Lomu skaits: 6 sieviešu, 4 vīriešu, 1 bērna loma (meitene, ~8–10 gadi). Galvenā varone Elīna — žurnāliste ap trīsdesmit. Pārējās pieaugušo lomas vecuma grupā no ~25 līdz 60+ gadiem. Iespējams atsevišķu tēlu apvienojums, dažu tēlu dzimuma maiņa.
Tēma: Vai utopija ir reāla? Kas definē cilvēcību — bioloģija, emocijas vai spēja ilgoties?
Piemērota specifiskam pasākumam: Teātra festivāliem, zinātnes un tehnoloģiju tematiskajiem pasākumiem, filozofiskām diskusijām par AI un nākotnes sabiedrību u.c.
Sižetiskais kopsavilkums: Latvijā valdītās depopulācijas apstākļos uz mākslīgas salas tiek ražoti ecilvēki fiziskam darbam. Kad rūpnīcā ierodas žurnāliste Elīna, atklājas, ka sintētiskajām būtnēm sāk attīstīties pašapziņa, emocijas un “sistēmas novirzes”. Tā vietā, lai tos iznīcinātu, varoņi nonāk pie neparasta lēmuma par kopīgu nākotni.
Darbības vieta: mākslīga sala Rīgas jūras līcī. Skatuves izkārtojumā mainās telpas: direktora kabinets, inženieru zona, atpūtas telpa, sēžu zāle un rūpnīcas dārzs pie jūras krasta.
Norises laiks: 2041. gads.
Stills un virziens: Zinātniskā fantastika, sociāls reālisms ar komiskiem un psiholoģiskiem elementiem.
Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: Ļoti labi pielāgojama kamerzālēm, minimālistiskām dekorācijām (ekrāni, galdi, krēsli), uzsvaru liekot uz tēlu tērpiem gaismu spēlēm un runas intensitātes maiņām.
Kā iegūt lugas tekstu: Zvanīt + 371 26479213. Fragmenti un ilustrācijas lasāmi Nameixe lapā feisbukā.
Iestudēšanas nosacījumi: saskaņojot ar autortiesību īpašnieku.
Luga par mūsu pagātni un nākotni, sāncensību un progresu. Vai esam gatavi ieskatīties acīs pagātnei? Ko mēs tajās redzam? Kādēļ vēlamies vai nevēlamies radīt nākamo paaudzi?
Latvieši gatavojas dziesmu svētkiem 1888.g.vasarā, bet tikmēr kādā Rīgas namā, kuram ir skaista fasāde, dzīvo vācbaltieši, risinās kaut kas neiedomājams…
Norises laiks un vieta: 1888.gada februāris, kāda Rīgas nama viesistaba.
Luga uzrakstīta: 2025.g.
Lomu skaits: 10 vīriešu (1 seniors, pārējie vecumā no 20-50) un 7 sieviešu lomas (vecumā no 20- 70). Lugu var izspēlēt arī 7 vīrieši un 5 sievietes, ja kāds spēlē vairākas lomas.
Lugas teksts: jautāt, rakstot uz kkrrii@inbox.lv .
Lugas apbalvojumi: luga bija 1 no 2 lugām, kas uzvarēja lugu konkursā “Izvēle.Iespēja” 2026.g.
Pusaugu videoblogera Māra un viņa operatora Dāvida mēģinājums nofilmēt YouTube dokumentālo filmu par vasaras nakts dzīvi mazpilsētā Aizputē pārvēršas negaidītā pārbaudījumā, kad viņu kameras objektīvā nonāk trīs draugi ar nozagtu ceļa zīmi un pilsētas karogu. Lai izglābtu kompāniju no nepatikšanām ar policiju, jaunieši nolemj reālos pārkāpumus pasniegt kā plānotu „sociālo eksperimentu”. Stāsts par kļūdām, pieaugšanu, mīlestību un dzīvi mazpilsētā, kurā šķietami „nekas nenotiek”. Oriģināldramaturģiju radīta, iedvesmojoties no patiesiem savas teātra studijas dalībnieku stāstiem.
Žanrs: pusaudžu dramēdija – viegla komēdija par eksistenciāliem dzīves jautājumiem.
Mērķauditorija/Dalībnieki: jaunieši, dalībnieki vecumā no 13 līdz 19 gadiem.
Lomu skaits: 5 puišu, 3 meiteņu lomas.
Forma: Kino-teātris — izrāde kā dokumentālā kino filma, kurā kameras kadrējums un skatuves darbība reāllaikā nojauc robežu starp scenāriju un dzīvu realitāti.
Luga uzrakstīta: 2018.-2026.g.
Iestudēta: Aizputes teātra studijā “Panda” un 2018. gadā piedzīvoja spilgtu debiju, gūstot lieliskus panākumus gan vietējā skatītāju lokā Aizputē, gan profesionālajā vidē. Izrāde tika atzīta un iekļauta Starptautiskā bērnu un jauniešu teātra festivāla “Eju meklēt” oficiālajā programmā Rīgā, apliecinot darba aktualitāti, jaudīgo enerģiju un māksliniecisko kvalitāti.
Dokumentāls stāsts par kādas mazpilsētas sapņiem. Ko nozīmē atgriezties un veidot nākotni vietā, no kurienes vairums dodas prom?
Žanrs: izrāde – pētījums jauniešiem
Mērķauditorija/Dalībnieki: jaunieši vecumā no 16 gadiem, pieaugušie.
Forma: dokumentālā teātra struktūra (sižets + interviju monologi/pārslēgšanās).
Lomu skaits: 7.
Apjoms: 28 lp.
Sižets: Aizputes pilsētas svētku vakarā vietējā degvielas uzpildes stacijā “Kings” satiekas septiņi jaunieši. Viņu mērķis ir nofilmēt pēdējo interviju pieteikuma video kolektīvā finansējuma platformai, lai piesaistītu naudu pamestā Aizputes alus brūža atjaunošanai un ierīkotu tur pansionātu sev un saviem draugiem vecumdienās.
Taču ideālais kampaņas plāns pamazām bruks. Draugu kavēšanās, savstarpējie strīdi, meiteņu naivais ideālisms un puišu skarbi pragmatiskais skepticisms atsedz pusaudžu patiesās attiecības, trauksmi un bailes no pieaugšanas.
Paralēli benzīntanka sižetam izrādē iepīti dokumentāli Aizputes iedzīvotāju – skolotājas, pensionāres, muzeja vadītājas, jaunās māmiņas un priestera dzīvesstāstu monologi, kurus izspēlē paši jaunieši.
“KINGS” ir spilgts, atmosfērisks un patiess stāsts par mājvietas meklējumiem, paaudžu maiņu un trauslo robežu starp jaunības sapņiem un realitāti.
Lugas iestudējumi: spēlēta reālā vidē 2019.g.– degvielas uzpildes stacijā, taču lugu var spēlēt arī uz skatuves.
Mērķauditorija/dalībnieki: 10 jaunieši vecumā no 13 līdz 17 gadiem.
Forma: Meta-teātris (izrāde izrādē) ar telpu improvizācijai.
Par lugu: Ko sēsi, to pļausi – it īpaši sociālo normu džungļos, kur lielākā fobija ir bailes no tā, “ko par mani padomās citi”. Izrāde-pētījums sākas kā 14 gadus vecā Nika sagatavota prezentācija par tēmu “The Science of Awkwardness” (Neveikluma zinātne). Lai uzskatāmi demonstrētu pētījuma tēzes, Niks ir uzaicinājis deviņus savus vienaudžus un uzrakstījis viņiem scenāriju, kurā izspēlēt klasiskas pusaudžu dzīves situācijas: nokavētas mīlestības vēstules, pārprastus kurjerus, skolas lēnās dejas un neveiklus telefonzvanus simpātiju vecākiem.
Taču kontrole ir tikai ilūzija. Jo tālāk virzās izrāde, jo mazāk jaunieši vēlas pakļauties Nika režijai. Viņi sāk protestēt pret “veicišķajiem tekstiem”, apšaubīt lomu sadalījumu un apvainoties par nogrieztām ainām. Kulminācija tiek sasniegta pēdējā ainā, kad Niks izmanto paša rakstīto scenāriju, lai visas publikas un trupas priekšā atzītos mīlestībā klasesbiedrenei Alisei. Scenārijs sabrūk, aizkulišu intrigas un reālas jūtas eksplodē uz skatuves, pārvēršot tēloto pētījumu par absolūti īstu, nesamākslotu un maksimāli neveiklu realitāti. Izrāde “izgāžas”, bet pētījums – triumfē.
Autores kontaktinformācija, lai saņemtu lugas tekstu : sandijasanta@gmail.com
Vasara. Nezināma pludmale. Kāpā, kad Baltijas jūrā aizliegts peldēties, atpūšas dažādi atpūtnieki. Viņu vidū neprecēts paris, kurš sastrīdas. Tai pat laikā neprecēts vīrietis meklē sērkociņus, lai aizpīpētu cigareti, bet nojūgusies rakstniece izdzīvo savas iedomātās grāmatas varones dzīvi.
Lomu skaits: Galveno personāžu skaits 4 – vīrietis un sieviete (40 + gadi) un vīrietis un sieviete (nenoteikts vecums). Vēl ir fonā ir atpūtnieki cik viņu ir un ar ko viņi nodarbojas, tas ir atstāts režisora iztēlē.
Iestudēšanas nosacījumi: Autoram ir saistības ar AKKA/LAA. Ar autoru var sazināties caur e-mail bortnikovs@live.com
Foto no lugas.lv arhīva.
Citāts:
Marta(dusmīgi). Kaza? (Pauze.) Kāpēc kaza? Tu man esi ragus licis?
Daniels(dusmīgi). Nē, neesmu! Pēdējos divdesmit gadus, visām izvirtībām gāju ar līkumu. Bet žēl – varbūt, vajadzēja. Vajadzēja iedot Pepiņai, kad lūdza. Žēl, ka nepiekritu – tagad būtu ar ko ieriebt!
Marta (pārsteigta). Pepiņa tev prasīja iedot…?
Daniels. Arī Suteņaites vīrs uz krājkasīti lūrēja, kad bikses nošļuka.
Marta (skeptiski). Nu, Man vienmēr ir licies, ka tu vairāk laika pavadi ar Suteņaites vīru, nekā ar mani. (Pauze). Viss, kas ir uz mana vārda paliek man. Viss kas uz tava – paliek tev. Punkts. (Sasitot plaukstas.) Jā, tik viegli šķirties, kad neesi precējies!
Daniels (dusmīgs).Tu gribi pataisīt mani par bomzi? Atņemt visu, kas man pieder? Uz mana vārda ir tikai mašīna un šķūnis.
Marta (skeptiski). Nu, tad būs jādzīvo šķūnī! Atnāci pie manis ar šķūni – aiziesi uz šķūni. Nekas nebūs mainījies – būsi tur pat, kur pirms divdesmit gadiem.
Biedrība “Dramaturgu asociācija” lūdz Jūs izvērtēt dramaturģijas projektu vērtēšanas modeli Valsts kulturkapitāla fonda (VKKF) kultūras projektu konkursa nolikumā.
Kopš 2009.gada apsīkusi latviešu oriģināldramaturģijas publicēšana. Pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas kataloga datiem papildu klasikas un ārvalstu autoru dramaturģijas publikācijām iznāk apmēram 3 līdz 4 latviešu mūsdienu dramaturģijas izdevumi gadā, no kuriem daļa ir pašizdevumi. Līdz ar to vēršam uzmanību uz VKKF kultūras projektu konkursa nolikumā noteikto dramaturģijas projektu vērtēšanas modeli, kas, mūsuprāt, var būt viens no iemesliem latviešu oriģināldramaturģijas publikāciju nelielajam skaitam salīdzinājumā ar abiem pārējiem literatūras veidiem – prozu un dzeju.
Projekti, kas saistīti ar latviešu oriģināldramaturģijas publicēšanu, saskaņā ar VKKF kultūras projektu konkursu nolikumu tiek izskatīti Skatuves mākslu nozarē, jo Literatūras nozarē finansējums netiek piešķirts projektiem, kas saistīti ar oriģināldramaturģijas darbu tapšanu un izdošanu, kā arī oriģināldramaturģijas darbu tulkošanu un izdošanu svešvalodās. T.i. dramaturģijas izdošana, neskatoties uz to, ka tā ir viens no trijiem literatūras veidiem blakus dzejai un prozai, tiek vērtēta pie Skatuves mākslu, nevis Literatūras nozares.
Mūsuprāt ir jānošķir pieteikumi dramaturģiskā materiāla sagatavošanai vai tulkošanai konkrētām izrādēm, t.i. projekti, kuru rezultāts ir izrāde, un pieteikumi, kuru rezultāts ir publikācija. Pieteikumi dramaturģiskā materiāla sagatavošanai iederas Skatuves mākslu nozarē, taču idevējdarbības projektus, kas saistīti ar publicēšanu būtu jāskata Literatūras nozares komisijai[1]. Tam ir vairāki argumenti:
Jau šobrīd VKKF Literatūras nozare atbalsta ārzemju oriģināldramaturģijas izdošanu un popularizēšanu Latvijā, līdz ar to veidojas nekonsekvence – ārzemju dramaturģija tiek uzskatītas par literatūru, bet pašmāju autoru lugas netiek vērtētas šajā nozarē.
Ir radies mākslīgs un netaisnīgs ierobežojums attiecībā uz dramaturģijas publicēšanu valsts finansētajā literatūras periodikā.
Arguments, ka lugas tiek rakstītas skatuvei, savukārt proza un dzeja ir lasīšanai, mūsdienās zaudējis savu aktualitāti, jo laikmetīgais teātris uzvedumiem izmanto ne tikai visa veida literatūru, bet arī cita veida tekstus, savukārt izsniegumu skaits bibliotēkās rāda, ka lasītāji lasa arī dramaturģiju. Lai arī diezgan droši var pieņemt, ka popularākā ir proza, nav atrodami dati, kas apliecinātu, ka dramaturģiju lasa mazāk nekā dzeju.
Šogad Latvijas Literatūras gada balvas nominācijās ir atgriezusies dramaturģija, kas arī apliecina, ka to var vērtēt atsevišķi, kā literatūru, papildu tam, ka spilgtākais iestudētais oriģināldramaturģijas darbs tiek apbalvots “Spēlmaņu nakts” ceremonijā.
Atteikuma vēstulēs, ko esam iepriekš saņēmuši par mūsu lugu krājumu publicēšanas projektiem, redzam tādus argumentus kā „VKKF Skatuves mākslas nozares ekspertu komisijas ieskatā, turpmāk šādiem lugu krājumiem nebūtu nepieciešama drukāta izdevuma forma”, “komisija ierosina materiālu izplatīt interneta platformā” un “tas būtu arī modernāks un videi draudzīgāks, kā arī izmaksu ziņā efektīvāks risinājums”. Šādi argumenti liecina, ka komisijai nākas vērtēt izdevējdarbības aspektus, kas pēc savas būtības tuvāki Literatūras nozares kompetencei.
Papildu iepriekš minētajam, vēršam uzmanību uz VKKF kultūras projektu konkursa nolikuma 7.punkta abstrakto formulējumu. Nav saprotams, kā tiek izvērtēta aktualitāte un nozīmīgums, pēc kādiem kritērijiem mēra ilgtermiņa ietekmi un kādi fakti apliecina rezultātu kvalitāti. Konkrētu vērtēšanas rādītāju trūkums pieļauj to, ka dažādi eksperti vienu un to pašu projektu var novērtēt diametrāli pretēji, kā arī to, ka komisijas lēmumus ir neiespējami apstrīdēt. Šādos apstākļos par faktiski jebkuru projektu var secināt, ka tas nav pietiekami aktuāls vai nozīmīgs, nesniedzot objektīvi pārbaudāmu pamatojumu, tādējādi mazinot konkursa caurskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem. Īpaši problemātiski tas kļūst gadījumos, kad tiek vērtēti izdevējdarbības projekti Skatuves mākslu nozarē, jo nav skaidrs, pēc kādiem objektīviem kritērijiem tiek noteikts, piemēram, drukāta izdevuma nepieciešamība vai projekta aktualitāte.
“Dramaturgu asociācija” labprāt piedalītos un dotu savu ieguldījumu nākamo gadu kultūrpolitikas stratēģijas izstrādē orģināldramaturģijas jomā Teātra nozares vai Latvijas literatūras un grāmatniecības nozarē. Tādēļ lūdzam mums atsūtīt arī Teātra nozares aktuālo stratēģiju, kurai bija jābūt izstrādātai saskaņā ar “Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam „Kultūrvalsts”” 3.4.3. apakšpunktu : Kultūras ministrijas mājaslapā (https://www.km.gov.lv/lv/strategija-un-dokumenti-10 ) tā nav atrodama.
P.s. Atbilde no KM saņemta- minētie jautājumi jāadresē VKKF, jo VKKF nav tiešā KM pakļautībā. To arī darīsim! Stratēģiju tā arī nesaņēmām.
[1] Pēc mums pieejamiem datiem šāda kārtība bija VKKF vismaz līdz 2008.gadam.
Lugas teksts pieejams: krājumā “Lūdzu ienāciet, ser!” kopā ar citām autora lugām (“Bezkaunīgie veči”, “Cilvēks grib spēlēt”u.c.). Lietotu krājumu var iegādāties “Dramaturgu asociācijā” par 4 euro + piegāde, ja nepieciešams.
Lai veicinātu laikmetīgās oriģināldramaturģijas attīstību un novērtētu autoru veikumu oriģināldramaturģijā, biedrība „Dramaturgu asociācija” 2027.gadā otro reizi organizē “Dramaturgu asociācijas” gada balvas konkursu un šīs balvas pasniegšanu.
Balvas mērķis ir izvērtēt gada laikā paveikto, godināt un atbalstīt latviešu oriģināldramaturģijas autorus, kā arī stiprināt latviešu oriģināldramaturģijas pozīcijas kultūras telpā.
Dramaturģisko darbus vērtēšanai var iesniegt darba autors, darba izdevējs vai iestudētājs vai ekranizētājs.
Darbi vērtēšanai jāiesniedz līdz 2026.gada 10.jūlijam (par pirmo pusgadu) un līdz 2027.gada 10.janvārim – par visu gadu vēl neiesniegtos darbus, nosūtot tos WORD vai PDF faila (vai skenēta publikācija, ja darbs publicēts) formātā “Dramaturgu asociācijai” uz e-pasta adresi lugas@lugas.lv, pievienojot autora vārdu, uzvārdu, darba uzrakstīšanas vai publicēšanas gadu, kā arī informāciju par autortiesībām un pirmizrādes datumu (ja darbs iestudēts).
Autori, iesniedzot darbus konkursam, piekrīt, ka viņu dramaturģiskie darbi tiks elektroniski izsūtīti vērtētājiem. Ja darbu(s) iesūtījis izdevējs, ekranizētājs vai iestudētājs, „Dramaturgu asociācija” sazinās ar autoru individuāli.
Noteikumi: 6.1. darbs 2026. gadā ir pirmo reizi publicēts grāmatā/periodikā vai pirmo reizi iestudēts (publisks iestudējums) vai ieguvis godalgu kādā no publiski izsludinātiem lugu vai kinoscenāriju konkursiem; 6.2. darbam jābūt oriģināldarbam – netiks vērtēti citu autoru sarakstīto darbu dramatizējumi, adaptējumi, lokalizējumi; 6.3. darba autors ir „Dramaturgu asociācijas” biedrs un samaksājis biedra naudu par iepriekšējiem gadiem kopš iestāšanās; 6.4. ja tiek iesniegts darbs, kuram vairāki autori, tad vismaz vienam no tiem jābūt „Dramaturgu asociācijas” biedram. Šajā gadījumā, iesniedzot darbu konkursam, iesniedzējs apliecina, kā pārējie autori piekrīt, ka darbs iesniegts konkursam; 6.5. darbs nav vērtēts šīs balvas konkursā jau iepriekš. 6.6. valde var lemt par 2025.gadā uzvestas vai publicētas lugas pieņemšanu vērtēšanai, ja objektīvu apstākļu dēļ to nebija iespēja iesniegt vērtēšanai 2026.gada janvārī.
Var iesniegt ne vairāk kā divus viena autora darbus, ja tie atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, tomēr, ja vērtējamo tekstu skaits par kalendāro gadu ir mazāk nekā 12, „Dramaturgu asociācijai” ir tiesības autorus aicināt iesniegt arī vairāk kā 2 darbus.
Dramaturģiskā darba vērtējumu neietekmē tas, vai un kā šis darbs ir iestudēts, ekranizēts vai publicēts.
Dramaturģisko darbu vērtēšana:
sadarbībā ar Latvijas amatieru teātru asociāciju (LATA) un Pasaules latviešu amatierteātru savienību (PLATS) – tiek ieskaitītas individuālas vērtētāju balsis, nevis organizācijas kopējais vērtējums;
„Dramaturgu asociācija” vērtēšanā tiek aicināti iesaistīties arī oriģināldramaturģijas autori, kas nepiedalās šajā konkursā, kā arī var tikt pieaicināti teātra un literatūras nozares eksperti;
vērtējamie darbi tiek izsūtīti elektroniski, kā arī vērtētāji tiek aicināti izmantot pieejamās publikācijas;
vērtēšana notiek, sarindojot 3 izvēlētos darbus secībā, sākot no visaktuālākā pēc satura un trāpīgākās formas pēc vērtētāja viedokļa;
vadoties pēc iesūtīto darbu formas un satura, var notikt vērtējums arī dažādās kategorijās (piemēram, labākā bērnu luga, labākā komēdija utt.), kuras „DA” valde paziņo vērtētājiem 2026.gada beigās;
„Dramaturgu asociācija” neizpauž katra vērtētāja individuālo vērtējumu konkursa lugām;
ja konkursā autors piedalās ar vairāk kā ar vienu darbu, vērtēts tiek katrs darbs atsevišķi un vērtējums nesummējas;
ja dramaturģiskajam darbam ir vairāk nekā viens autors, balvu saņem autors, kas darbu iesniedzis;
ja diviem vai vairākiem darbiem balsojumā izviedojas vienāds vērtējums: tie var tikt nosūtīti atkārtotai vērtēšanai, kurā var iesaistītīties arī tie lasītāji, kas iepriekš neiesaistījās balsojumā; ja arī tad vērtējums neatšķiras, priekšroka tiek dota tam darbam, kura iestudējums iekļuvis „Amatierteātru gada izrādes” finālā un/vai nominēta „Spēlmaņu nakts” un/vai „Latvijas Literatūras gada balvas” oriģināldramaturģijas kategorijā „īsajā sarakstā”, vai arī nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” labākā scenārija kategorijā, kā arī, ja šis dramaturģiskais darbs vai tā tulkojums guvis balvu vai atzinību kādā starptautiskā konkursā.
Autoram, kura darbs gūst visaugstāko novērtējumu balsojumā, 1.punktā minētā pasākuma laikā tiks pasniegta balva. Ja notiek vērtēšana dažādās kategorijās, uzvarētājiem katrā no tām tiek piešķirts diploms. Kopējais balvu fonds tiks precizēts.
Ja vērtēšanai iesniegti mazāk nekā 10 darbi, valde var lemt par balvas pasniegšanas pārcelšanu uz nākamo gadu un darbu vērtēšanu par 2 gadiem kopā, t.i. tiktu pasniegta “Dramaturgu asociācijas” gada balva 2026/2027”;
„Dramaturgu asociācijas” valde pieņem lēmumu par nākamo balvas pasniegšanas vietu un datumu, kas var būt ne biežāk kā reizi gadā. Valdei ir tiesības precizēt balvas nolikumu katru nākamo gadu.
Lai balva kļūtu par ikgadēju biedrības „Dramaturgu asociācija” tradīciju, biedrība katru gadu izsludina ziedojumu vākšanu, lai segtu ar balvas norisi un pasniegšanu saistītos izdevumus.
2026.gada 24.maijā
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai uzlabotu portāla lietošanas pieredzi un nodrošinātu ērtāku darbību. Turpinot lietot portālu, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanai.