Lomu skaits: 11 (8 vīrieši, 3 sievietes)+ masu skati.
Norises vietas: lauku mājas pagalms, mežs, zemnieku istaba.
Norises laiks: ap 1848.g.
Luga uzrakstīta: 1888.g.
Lugas pirmizrāde: Rīgas Latviešu teātrī 1893.g., 1909.g., 1915. g. , Jaunajā latviešu teātrī 1903. g., Apollo teātrī 1906. g., Liepājas Tautas teātrī 1908. g., Ausekļa teātrī 20.gs. sāk., Nacionālajā teātrī 1922.g. un 1931.g. , Valmieras Drāmas teātrī 1923.g. u.c.
Lomu skaits: 16 (9 sieviešu, 7 vīriešu) , kā arī daudz epizodisku lomu.
Sižets: Lietuvas karaļa meitu Mirdzu paredzēts izprecināt, taču līgavaini iemīlējusi svētnīcas priekčniece Asja, kas vēlas panākt, lai Mirdzu iesvētī par vaideloti. Tas liegtu viņai jebkādas laulībveida attiecības…
Norises laiks: 14.gs.
Norises vietas: svētnīca, dārzi, pils.
Tēmas: mīlestība, egoisms, nesavtīgums, pienākums, bailes, drosme utt.
Luga iestudēta: 1894.g.
Luga pieejama: https://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=281&q=Vaidelote#3110668 vai http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0309046668|issueType:B vai https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:723255
Ne mazāk populāra komēdija kā “Skroderdienas Silmačos”, taču, ja
Skroderdienās darbību ik pa brīdim stādina dziesmas, šī ir vairāk
komisku situāciju piesātināta. Intrigas, pārpratumi, pārģērbšanās,
indēšanās, kā arī slēpšanās skapī… Un kurš ar kuru tad beigu beigās
apprecēsies? Tāpat kā Skroderdienās, arī “Trīnes grēkos” sastopam
saimniekus un kalpus, laimīgu un nelaimīgu mīlestību, un, protams,
slepenu pīpēšanu!
Norises vieta: pirmais, otrais un ceturtais cēliens notiek Maz-Bērzos, trešais — Liel-Bērzos.
Sižets: Mazbērzu saimnieka dēls Juris vēlas precēt
kaimiņu Emīliju, taču vecāki ir pret to. Kalpone Trīne cenšas Emīliju
apmelot, lai izjauktu šīs laulības, jo vaino Juri savās neizdevušajās
laulībās ar kalpu Brenci. Tagad Brenča iecerētā ir kalpone Made. Vecāki
tikmēr ieplāno Juri izprecināt turīgajai Rembēnietei, kas gan nav vairs
nekāda jaunā. Protestējot pret to, Juris sāk par savu līgavu saukt
kalponi Madi. Jura māte, protams, arī ar to nav apmierināta, turklāt
darbībā iesaistās arī pati Rembēniete…
Lomu skaits: vismaz 10 (vismaz 4 sieviešu lomas un vismaz 6 vīriešu lomas).
Norises vietas: istaba saimnieka mājā, pilsētas dzīvokļa istaba.
Norises laiks: 19.gs.beigas.
Tēma: sievietes centieni pēc izglītības, ko nomāc sabiedrības uzspiestā loma – būt mājsaimniecei…
Sižets: saimnieka meita iemīlējusies kādā mājskolotājā, studentā. Taču tēvs grib viņu izprecināt kādam saimniekam. Tas galu galā arī izdodas, taču jaunā sieva aizbēg pie studenta… Vīrs ierodas pakaļ, meita ir nelaimīga, un redzot, ka māja aizdegas, neiet glābt savu vīru…
Luga pabeigta un publicēta: 1895.g.
Luga iestudēta: 1895.g.20.augustā Liepājas Latviešu
labdarības biedrības teātrī , kā arī 1912.gada 19.februārī – Alojas
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības atklāšanas svētkos u.c.
Pazudušā dēla tēma ir diezgan populāra dažādu valstu mākslā. Luga, kuras problemātika šobrīd tiktpat aktuāla kā Blaumaņa dzīves laikā – ko darīt, kad vecāki nav pietiekami veltījuši bērnu audzināšanai vai arī audzināšana bijusi neefektīva? Ko darīt, kad ir jau par vēlu?
Lomu skaits: 15 (8 vīrieši, 5 sievietes + 2 bērni).
Tēma: rakstura vājums, kas rada attiecību sarežģījumus ģimenē un noved pie visai traģiska iznākuma.
Sižets: Lugā izmantots R.Blaumaņa stāsta „Pērkoņa
negaiss” sižets. Kamēr Roplaiņu saimnieks pilsētā ilgstoši ārstējas,
viņa dēls Krustiņš nevis vada saimniecību pēc labākās sirdsapziņas, bet
gan grimst visai dīkdienīgā dzīvesveidā. Tas ietver biežu kroga
apmeklēšanu, kā arī lielas naudas summas paspēlēšanu azartspēlēs. Lai
atdotu nospēlētās naudas parādu krodziniekam, Krustiņam jāprec viņa
meita Matilde, tā atsakoties no Roplaiņu audžumeitas Ilzes, ko viņa
vecāki daudz labprātāk redzētu kā savu vedeklu. Krustiņš nevēlas šīs
laulības, tāpēc meklē veidu, kā tikt vaļā no parāda citā veidā. Viņš
pieņem lēmumu slepus paņemt naudu no tēva skapja un mēģināt kāršu spēlē
ar blēdībām vinnēt vajadzīgo summu. Taču naudas ņemšanas brīdī viņš tiek
iztraucēts, un Roplaiņu saimnieks nošauj naudas zagli…
Lomu skaits: > 20 (vismaz 10 vīriešu lomas, vismaz 10 sieviešu lomas).
Sižets: nabadzīga naktssarga ģimenes galvenā uzturētāja ir meita Laima. Tā kā viņai jāstrādā, nākas atmest sapni par izglītību. Turīgais Langarts piedāvā Laimai kļūt par savu mīļāko.Viņa nevēlas, ka slimo māti izliek uz ielas un ka brālis zog maizi, līdz ar to piekrīt. Beigās Laima novesta līdz tam, ka nošauj Langartu un izdara pašnāvību.
Norises laiks: 19.gs.beigas.
Norises vietas: nabadzīga istabiņa (mainot izskatu), salons bagātā dzīvoklī, grezna istaba jau citā namā.
Luga tapusi: 1892.-1893.g. , kad autore strādāja par mājskolotāju Dreiliņu muižā.
Luga iestudēta: 1894.g. Rīgas Latviešu teātrī, pēc tam citur.
Lomu skaits: 9: 7 vīrieši, 2 sievietes (+masu skati).
Norises vietas: dārzs pie mājas, pagastnama istaba, pagaidu istaba, cietums.
Norises laiks: lugas sarakstīšanas laiks.
Luga iestudēta: Apollo teātrī 1906.g., Rīgas Latviešu teātrī 1910.g., Liepājas Latviešu teātrī 1912. g. , Jelgavas teātrī 1922. g. un 1930. g. ,Nacionālajā teātrī 1924. g. , Liepājas (Jaunajā) teātrī 1924. g. , Akadēmiskajā Drāmas teātrī 1959. g., Vijciema amatierteātrī 2018.g. u.c.
(Ja lugas teksts, atverot saiti, nav saskatāms, Jums jāsazinās ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, jo šīs lugas autortiesību termiņš ir beidzies, līdz ar to tai jābūt pieejamai).
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai uzlabotu portāla lietošanas pieredzi un nodrošinātu ērtāku darbību. Turpinot lietot portālu, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanai.
