Lugas teksts: http://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=202&q=Rainis un http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Milpar/milsat.htm Arī http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0304086677|article:DIVL376|issueType:B
Lomu skaits: > 30 (t.sk. > 20 vīriešu lomas, > 10 sieviešu lomas).
Norises vietas: Embotes pils un apkārtne: Vilku lauks un Vilku grava, Pudiķu ciema. mežs, Leišmale
Norises laiks: kūru brīvības karš – ap 1243.g.
Tēma: kuršu virsaiša Induļa un vācu bruņinieka meitas Ārijas mīlas traģēdija.
Sižets: Kūru virsaitis Indulis iesaistās divkaujā ar
bruņās tērptu pretinieku. Drīz atklājas, ka ta ir sieviete, turklāt
ļoti skaista. Indulis pēc kaujas tiek “hospitalizēts”, savukārt vietējās
sievas nodarbojas ar skaistās cīnītājas – Ārijas- marodierismu….
Ierodas leišu bajāri, kas nolemj Āriju saņemt gūstā. Kļūst skaidrs, ka
Indulis un Ārija mīl viens otru. Indulis tā vietā, lai izmantotu Āriju
kā izpirkuma maksu Embūtes izpirkšanā, vienkārši aizved Āriju un atdod
viņas tēvam tāpat, pazioņojot, ka Embūtes atgūšana notiks ar kauju. Seko
abu mīlnieku kāzas, bet tad Indulis saprot, ka viņa tautas intereses ir
svarīgākas…
Žanrs: drāma (bet šur tur dēvēta arī par traģēdiju).
Norises vietas: pie Spīdolas pils, rātsnama sapulču istaba, kara nometne u.c.
Lomu skaits: > 17 (vismaz 5 sieviešu lomas, vismaz 11 vīriešu).
Auditorija: pieaugušie.
Luga iestudēta: Latvijas Nacionālajā teātrī 1928. g., Toronto latviešu teātrī 1976.g. u.c.
Teksts: http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0304086677|article:DIVL635|issueType:B vai http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Rigrag/rigragsat.htm
Atklātne: Raiņa lugas – vienas nakts sapnis “Rīgas ragana” pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī notika 1928. gada 1. septembrī. Foto no zudusilatvija.lv
Lomu skaits: > 30. No tā vismaz 21 vīriešu loma,
vismaz 10 sieviešu lomas. Caurviju lomas -1 sieviešu, vismaz 3 vīriešu.
Pārējās – vairāk vai mazāk epizodiskas, daudzas no tām dažādos cēlienos
var spēlēt vieni un tie paši aktieri.
Norises vietas: zemnieku istaba, sena kapsēta, kapu pagrabs, rijas priekša, rija, kaulu kambaris, kungu kapu nams, kāzu nama pagalms
Sižets: Vairācija par Orfeja un Eiridīkes tēmu, savijot to ar folkloras motīviem…
Luga tapusi: 1915.g.
Luga iestudēta: lugu iestudējis rež. Eduards Smiļģis Dailes teātrī (iest. atjaunots 1965. un 1977.g.). 2001.g. luga izrādīta Daugavgrīvas cietoksnī
(festivālā “Homo novus”) , 2005.g. – kā deju lieluzvedums Ķīpsalas
hallē (IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerts) u.c.
Lugas teksts: http://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=207&q=Rainis vai arī http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0309065782|issueType:B , vai arī http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0304086654|article:DIVL626|issueType:B , kā arī http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Speld/speldsat.htm .
Lomu skaits: > 20 (vismaz 7 sieviešu lomas, vismaz 14 vīriešu).
Tēma: brāļa un māsas attiecības, ko sarežģī māsas
aiziešana tautās. Par nodevību. Galvenais sievietes tēls lugā, protams,
uztverams arī simboliski – kā Latvijas brīvība, ko apdraud
svešzemnieki.
Norises laiks: senatne.
Norises vietas: lauku sētas pagalms, klajš lauks (koks, ceļš, tilts), godistaba, darba istaba.
Sižets: Magone tiek nolaupīta un aizvesta svešā
zemē. Tur viņu saprecina ar Svešszemnieku un dienas jāpavada sūrā
darbā, paciešot ne visai laipnu izturēšanos. Magone gatava izdarīt
pašnāvību, taču cerība sagaidīt brāli, kas viņu izglābs, nav zudusi…
Visbeidzot glābēji ierodas, taču Svešzemnieks labāk laupa Magonei
dzīvību, nekā ļauj viņai iet.
Iedvesmas avots: latviešu tautas dziesmas.
Valoda: lugas varoņi runā dzejā (tautas dziesmu valodā).
Luga tapusi: 1917.g.
Luga iestudēta: pirmizrāde 1921. gadā Nacionālajā teātrī u.c.
Lugas teksts:http://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=199&q=Rainis vai http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0304086660|article:DIVL37|issueType:B , kā arī http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Kraukl/krauklsat.htm .
Viena no A.Brigaderes pasaku lugām. Luga, kas aizsākusi pasaku lugu
žanru latviešu literatūrā. Sprīdītis vēlāk kļūst par apzīmējumu
cilvēkiem, kas dodas laimes meklējumos ārpus dzimtenes.
Lomu skaits: > 30 (sieviešu lomas – vismaz 11, vīriešu – vismaz 20).
Norises vietas: zemnieku mājas, Vēja mātes pils, mežs, Sīkstuļa mājas, ķēniņa zāle, pils pagalms.
Luga uzrakstīta: 1903.g.
Luga iestudēta: 1903.g. 26.decembrī Rīgas latviešu teātrī u.c. Pēc lugas uzņemta arī Rīgas kinostudijas spēlfilma “Sprīdītis” 1985.gadā, kā arī multfilma.
Lugas teksts: https://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=225 un https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0306010286|issueType:B
Tēmas: mīlestība (par pāriem, kas nedabonas). Arī attiecības ģimenē, alkoholisms u.c..
Valoda: lugas varoņi runā dzejā.
Luga tapusi: 1905.g.
Iedvesmas avots: latviešu tautasdziesmas.
Luga iestudēta: Jaunajā Rīgas teātrī 1914.g., Drāmas teātrī 1968.g., Valmieras teātrī 1985.g., Dailes teātrī 1998.g., 200o.g., Nacionālajā teātrī 2004.g., Daugavpils teātrī 2010.g. u.c. Viena no visvairāk iestudētajām Raiņa lugām.
Foto: mājas “Ielīcas”, kur savulaik filmēta filma “Pūt, vējiņi!” (1973), foto no lugas.lv arhīva.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai uzlabotu portāla lietošanas pieredzi un nodrošinātu ērtāku darbību. Turpinot lietot portālu, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanai.
