“ Lugas sižeta pamatu veido Prospēra Merimē un Gustava Flobēra episki apstrādātie nostāsti par Korsikas varoni Mateo Falkoni. Novelē Mateo mazais dēls par naudas gabalu paslēpj vajāto cīnītāju Džaneto, bet, nespējot turēties pretim policista kārdinājumam un kā atlīdzību saņēmis pulksteni, nodod Džaneto. Par nodevību Mateo Falkone savu dēlu nošauj. Rainis šo sižetu pārnes Latvijas 1905. gada vidē un raksturus ņem no toreizējās dzīves. Tomēr, ja P.Merimē tēlo korsikāņu dzīves notikumu, tad Rainis šeit saskata vispārcilvēcisku un sabiedrisku problēmu. Sacerēto fragmentu dzejnieks nobeidz ar ainu, kur Ģirts Vilks nošauj savu dēlu. Tajā panākts liels dramatiskais kāpinājums. Rainis vaino sistēmu, kas rada ļaunumu. Turpmākajā lugas attīstībā viņš bija plānojis risināt morāles un ētikas problēmas un veidot darbu par revolucionāras cīņas drāmu. “Luga nau pabeigta tādēļ, ka laiks, kas viņu saprastu, ir pagājis”, atzīst Rainis. ” (Citēts no https://runa.lnb.lv/64040/ )
Lomu skaits: 10: 3 sieviešu lomas, 7 vīriešu lomas.
Norises vieta: lauku mājas istaba.
Norises laiks: 19.gs.beigas/20.gs. sākums.
Saturs: vecītis Bungatiņš izvērtē savu dzīvi, vēlas būt tīrs. Nevienam nav laika vest viņu uz pirti… Visbeidzot atnāk kāds, kas viņu aizved… Vai uz pirti?
Lomu skaits: 7 (4 vīrieši, 3 sievietes- no tām 2 pieaugušo lomas: 1 sieviete, 1 vīrietis, pārējās bērnu).
Norises vieta: istaba skolā.
Norises laiks: lugas sarakstīšanas laiks.
Sižets: kāds atraitnis, kuram ir 5 bērni, ir atradis
sev līgavu. Bērni ir noskaņoti pret pamāti – kā viņai izdosies iekarot
bērnu uzticību un mīlestību?
Par vienu no globālajām pārmaiņām, kas raksturo mūsdienu pasauli,
tiek minēta patriarhāta nomaiņa ar matriarhātu. Bet Rūdolfs Blaumanis
savulaik rakstīja par matriarhātu kādās lauku mājās, turklāt šādu vadošo
lomu pašām sievietēm nemaz tik ļoti negribas…
Sižets: “Ezerlaukos” miris saimnieks, un vadošā loma saimniecībā jāuzņemas sievietēm – saimnieka atraitnei un viņas māsai. Problēmas rada dumpīgais kalps Krišs, kas mēģina noskaņot uz prom iešanu arī citus kalpus. Saimniece cer izprecināt savu meitu Mariju, lai mājām beidzot būtu saimnieks. Taču meita atraida vienu precinieku pēc otra. Tad nu saimnieces māsa bildina strādīgo kalpa puisi Mārtiņu, taču atklājas, ka tieši viņš ir Marijas izredzētais, turklāt jūtas ir abpusējas…
“Laikā, kad rakstniece vēl ir atturības biedrības Auseklis dāmu komitejas priekšniece, viņu lūdz pārtulkot kādam komitejas sarīkojumam piemērotu ludziņu. Atnestajā lugu blāķī neko tulkošanai pūliņu vērtu neatradusi, Brigadere vienas stundas laikā − gluži vai vienā elpas vilcienā − uzraksta jautro „aufjērungu” − skicīti Čaukstenes, kur vēl samērā labsirdīgi izzobo vai ik dienas vēroto jaunizcepto latviešu „dāmu” muļķību tās dažādajās izpausmēs − kārkluvācietībā, lielībā un pašcieņas trūkumā. Čaukstenes vispirms izmēļojas Ausekļa dāmu komitejas sarīkojumā Olava skolas zālē, bet uz teātŗa skatuves pirmoreiz parādās Liepājas Labdarības biedrībā 1907. gada 1. decembrī.” (Citēts no Marutas Cīrules raksta “Annas Brigaderes komēdijas“)
Lomu skaits: 8 (3 vīriešu, 5 sieviešu) + vairākas abu dzimumu epizodiskas lomas.
Norises vietas: raganu ala, princeses istaba; pie troņa u.c.
Norises laiks: pasaku realitāte.
Sižets: kopā ar citām raganām mežā dzīvo kāda ragana
Liesma, kas ne visai grib klausīt veo raganu. Viņa izglābj princi
Almaru, kas viņā iemīlas, neskatoties uz to, ka ir saderināts ar
prinesi. Princis Liesmu paņem līdzi uz pili, taču viņā iemīlas arī
karalis. Liesma ir izvēles priekšā – iegūt mantu un varu, paliekot ar
karali, vai arī palikt ar padzīto princi, kuru mīl. Viņa izvēlas karali,
taču sirdsmieru tā arī negūst…
Video no kāda lugas iestudējuma: vienā no lomām arī kāds Latvijas armijas ģenerālmajors https://www.nato.int/cps/en/natohq/who_is_who_134322.htm :
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai uzlabotu portāla lietošanas pieredzi un nodrošinātu ērtāku darbību. Turpinot lietot portālu, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanai.