Lugai ir divas daļas, divi noslēgti stāsti par vienu dzimtu Latgales laukos, austrumu pierobežā. Pirmajā stāstā “Madaunīki” darbība paralēli notiek 21. gs. sākumā, t.s. “treknajos” gados, kad Latvijas sabiedrībā veidojas noslāņošanās, kā arī laikā pēc Otrā pasaules kara, kad Latvijā vēl nav apslāpēta nacionālā pretošanās kustība un mežos vēl slēpjas mežabrāļi. Otrā stāsta “Kalimbamba” darbība risinās krīzes jeb dižķibeles gados (2009.-2012.g.), kad sabiedrībā valda vilku likumi un izdzīvos tas, kas atradīs kādu atbalsta punktu…
Svarīga ir ne tikai robežas līnija uz ģeogrāfiskās kartes un pierobežas izjūta cilvēkos. Gan fiziskais, gan morālais attālums no centra, kas rada perifērijas sajūtu. Vientulība, atstumtība, kompleksi, cenšanās būt labākiem, jo tad tevi mīlēs. Sapnis par kādu siltu roku tavējā, kaut vai tikai pagājušā gadusimteņa 70.-80. gadu skolasbērnu iemīļotajā rotaļā “Kalimbamba…”, kas bija arī veids, kā neveikli izteikt savas pirmās jūtas un simpātijas. Pierobežas izjūta, kas ir arī bailes no svešā, nezināmā, no nāves un aizmirstības, naivā cerība, ka tava bišu saime neizjuks, nepazudīs, ka tu būsi, vienalga, kādas vēstures peripetijas tev ies pāri. Vai vilkači ir no mūsu pašu vidus, vai tie allaž ir svešie – kas to lai zina?!
Autore: Anna Rancāne.
Auditorija: pieaugušie.
Apjoms: 2 cēlieni, kas var tikt uzvesti arī atsevišķi.
Darbības vieta: lauki.
Norises laiks: 20.gs. 40.-50.gg. , 21. gadsimta sākums.
Lomu skaits: 12: 8 vīrieši, 4 sievietes
Lugas godalgas: saņēmusi otro godalgu Latvijas Nacionālā teātra lugu konkursā, veltītā Latvijas simtgadei.
Luga iestudēta: Latvijas Nacionālajā teātrī 2016. gadā.
Luga tulkota: lietuviešu (žemaišu) valodā, latgaliešu valodā.
Darba izmantošana: sazinoties ar autori anna.rancane@gmail.com
Autorei ir sadarbības līgums ar autortiesību aģentūru AKKA/LAA.