Ziņas

Publicēts

Lugas “Spietu laiks” apraksts

Laika spogulis 12 ainās. Trīs paaudžu attiecību drāma. Pirmās mīlestības apjausma jaunajai paaudzei. Rētas, ko atstāj  pirmā mīlestība vidējai paaudzei. Un  māka piedot – vecajai paaudzei.

Autors: Vigita Pumpure.

Apjoms: 30 lpp. A4; laiks apmēram 1st. 20 min.

Žanrs:drāma.

Auditorija: pieaugušie, jaunieši.

Lomu skaits: 7 lomas: 4 sievietes, 3: vīrieši. Trīs paaudžu aktieri.

Māte – 70 gadi.

Jānis – viņas dēls, zemnieks 50 gadi

Zaiga – viņa sieva 40 gadi

Intra – viņu meita gandrīz 18 gadi.

Vecais Ozols – kaimiņš 75 gadi.

Anita – viņa meita 45 gadi

Arnis – Anitas dēls 20 gadi.

Tēma:paaudžu attiecības. Kā cilvēka rīcība un notikumi pagātnē atstāj iespaidu uz visu turpmāko dzīvi, līdzcilvēkiemun bērniem.

Darbības vietas:lauku mājas virtuve, uz proscēnija dārzs.Ir spēlēta gan uz skatuves, gan brīvdabas estrādē.

Norises laiks: mūsdienas – 2014. gada jūnijs.

Stils/virziens reālisms.

Luga uzrakstīta:2016.gadā. 

Lugas iestudējumi:Codes pagasta amatierteātris “Spēlētprieks” 2017.gads, Vītiņu TN amatierteātris “Mežrozīte”  2017.gads, Ķeipenes TNamatierteātris “Pūce”.2017. gads, Zosēnu amatierteātris “Intermēdija 2019. gads.

Kā iegūt lugas tekstu: Rakstot uz e-pastu vigita@inbox.lv vai zvanot 26410851 .

Iestudēšanas nosacījumi: par lugas iestudēšanu jāpaziņojo autorei, (vienmēr priecāsies par ielūgumu uz pirmizrādi). Autorei ir saistības ar AKKA/LAA.

Publicēts

Lugas “Šedevrs” apraksts


Komisku notikumu virknējums, kurus izraisa nejauši atrasta vecmeistara glezna. Notikuma vaininieki, padzīvojušu ļaužu pāris, kas – raksturīgi mūsdienām – palikuši bez darba un mitekļa. Situāciju glābj mantotā mājele mazpilsētā, kuras jaunais īpašnieks bēniņos atrod gleznu. Par tās vērtību viņš spriež tikai pēc sava vizuālā priekšstata. Negaidīti uzrodas zinošs cilvēks, kas gleznā atpazīst slavena meistara otu. Tad tikai sākas! Gleznu cenšas iemantot gan  oficiāla valsts iestāde, gan dažādu sugu blēži. Risinājums nāk negaidīts, īstais gleznas autors, kā izrādās, ir slavenības brālis, vietējais plencis. Slavenība savus laurus guvis, uzdodot brāļa darbus par saviem. Tā arī ir lugas pamatdoma, kur patiesībā slēpjas mākslas vērtība. Vai to var radīt tikai atzīts mākslinieks, kurš patiesībā ir blēdis, vai tas pa spēkam patiesam talantam bez diploma un vārda.

Autors: Aivars Banka.

Žanrs: komēdija.

Auditorija: pieaugušie.

Lomas:  11: 5 vīriešu, 7 sieviešu.

Apjums: viencēliens, 6 ainas, 35lpp A4.

Dekorāciju sarežģītība: vidējs.

Darbības vieta: mājele mazpilsētā.

Norises laiks:  mūsdienas.

Stils:  reālisms.

Luga uzrakstīta: 2016.g.

Iestudēta: amatierteātra „Bykovīši” 2016.g., Zasas kultūras nama amatieru teātrī 2019.g. , Cēsu amatieru teātrī 2019.g. u.c.

Kā iegūt tekstu:   sazināties ar autoru aivars.banka@inbox.lv .

Autortiesības: autoru pārstāv AKKA/LAA.


Publicēts

Lugas “Tobiass ir miris , lai dzīvo Tobiass!”

Spraiga darbība.Kaimiņu attiecības. Kalniņi pret Purviņiem, suņi pret kaķiem (uz skatuves neparādās), robežu dalīšana, vīru draudzība un visam pa vidu Pīļu Milda, vācēja Vanda, smukā Valentīna un Policists Miša.

Autors: Vigita Pumpure.

Apjoms: 35 lpp. A4; 2 cēlieni 15. ainas; laiks – apmēram 1.st 30 min.

Žanrs: komēdija. Anekdotisks gadījums.

Auditorija:pieaugušie.

Lomu skaits: 9: 4 vīrieši, 5 sievietes

Lomās: Modris – krietni padzīvojis.

Marija – Modra  sieva.

Kārlis – arī krietni padzīvojis.

Rita – Kārļa sieva.

Pīļu Milda – veca kaimiņiene.

Vanda – vēl viena kaimiņiene.

Policists Miša – runā latviski ar krievu valodas akcentu.

Pastniece Valentīna

Jurčiks – it kā meistars.

Tēma: kaimiņu attiecības.

Darbības vietas:uz skatuves divi kaimiņu pagalmi ”Kalniņi” un “Purviņi”.

Norises laiks:2005. gads, pirmie mobilie telefoni arī lauku sieviņām.

Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: luga spēlēta gan uz skatuves, gan brīvdabā.

Luga uzrakstīta:2014.gadā.

Lugas iestudējumi:ZasasK/N dramatiskais kolektīvs 2015. gads, Aknīstes amatierteātris – 2015. gads, Auces novada Vītiņu amatierteātris “Mežrozīte” –  2015.gads, Pociema amatierteātris – 2015.gads, Dobeles pilsētas K/N amatierteātris “Smaids” – 2015.gads, Īrija, Leinsteres Latviešu Kultūrizglītības Asociācijas (LLKIA) “DZINTARS” Skatuves mākslas studija “Dzintars Dzintarā” – 2016. gads, Staru amatierteātris – 2016. gads, Vilces amatierteātris – 2016. gads, Bauskas novada Codes amatierteātris ”Spēlētprieks” – 2017.gads, Lēdmanes amatierteātris ”Greizie rati” – 2017.gads, Vārkavas amatierteātris “Kulda” – 2017.gads, Valdemārpils, Lubes un Tiņģeres amatierteātris”Atspulgs”2019. gads.

Kā iegūt lugas tekstu:rakstot uz e-pastu vigita@inbox.lv vai zvanot 26410851

Iestudēšanas nosacījumi:  autorei ir saistības ar AKKA/LAA.
Autore vienmēr priecāsies par ielūgumu uz pirmizrādi.

Publicēts

Monolugas „Uz otru debess malu” apraksts

Monolugas centrā ir Elza Rozenberga ‒ Pliekšāne (Aspazija). Darbība norisinās Rīgas dzīvoklī septembra rītā, kad Aspazija pamostas, un, ieraugot aizvērtas Raiņa istabas durvis, nodomā, ka viņš vai nu vēlu atbraucis no Majoru vasarnīcas, vēl guļ, vai arī jau pamodies vingro, un drīz viņi kopīgi dzers tēju. Lugā izvirzīti jautājumi:

  1. Vai visaugstākais iegūstams netīšām, uz vienu rāvienu?
  2. Vai tiešām laimīgs gadījums un acumirkļa laime atsver visu dzīvi?
  3. Kur ir dzejnieka sapņu zeme? Vai maz tāda pastāv?

Aspazija attēlota kā sieviete, kas uzupurējas lielas, idejiskas mīlas labā, tā zaudēdama daļu pati no savas individualitātes, un kura dzīvo atmiņās, kad naids un mīla saplūst kopā. Lugas nobeigums ir sirreāls.

Autors: Brinda Ceriņa.

Žanrs: psiho-analīze.

Apjoms: 18 A4 lapas.

Auditorija: pieaugušie un skolēni.

Lomu skaits: 1 un astrāls tēls – Kaķis – beigu daļā.

Norises vieta: Rīga, Baznīcas iela 30, 1929.gada 12.septembris.

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: rekvizīti minimāli un vienkārši

Luga uzrakstīta: 2012.gadā Drāmas meistardarbnīcu laikā.

Kā lugu izlasīt: kontaktējoties ar autoru – brinda3@inbox.lv

Autore ir AKKA/LAA autoru sarkastā. Lai lugu iestudētu Jums jāizņem licence- informācija par tarifiem šeit.

Piezīmes: luga piemērota arī radio teātrim.

Attēls no zudusilatvija.lv
Publicēts

Lugas “Māsīcas” apraksts

“Dzīve tā ir iekārtota, ka pilnīgi visus priekus izbaudīt mums nav lemts…”
Autora vārds: Hermanis Paukšs. Luga rakstīta ar pseidonīmu Maiks Fulstops.
Apjoms: 7 lpp. (A4).
Žanrs: traģēdija.
Auditorija: jaunieši, pieaugušie.
Lomu skaits: 2 (sievietes).
Darbības vietas: nav noteiktas.
Tēma: nāve, vara un sirdsapziņa.
Sižets: dialogs starp Mariju un Elizabeti par dzīves gaitu, vēstures notikumiem, cilvēkiem, miesu un dvēseli, par izvēles iespējām, kur atklājas viņu domas, uzskati un sirdsapziņa…
Norises laiks: senatne.

Luga publicēta: žurnāla „Dramaturgu teātris” 2016.g. janvāra numurā.

Foto no lugas.lv arhīva.

Autortiesības: autors ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā.

Autora kontaktinformācija: lai vienotos par lugas iestudēšanu vai cita veida izmantošanu, jāraksta uz hermanis.paukss@gmail.com

Publicēts

Skečs “Dekretētājs”

Autors:  Oskars Zvejs . (dz.15.03.1967.)

Apjoms: A4 formāts, 3.5 lpp. fonts 14, rindiņu atstarpe 1.5.

Žanrs: komēdija.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: 2 (vīrietis un sieviete, kura tēlo grūtnieci).

Piemērotība specifiskam pasākumam: var noderēt kā iestarpinājums vai neliels izklaidējošs priekšnesums jebkurā saviesīgā pasākumā.

Sižets: pie ierēdņa, kurš uz laiku aizvieto uzņēmuma kadru daļas darbinieku, atnāk grūtniece, kura vēlas iet dekrēta atvaļinājumā, bet ierēdnis nezina kā šādā situācijā rīkoties.

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: vajadzīgs galds un 2 krēsli, telefons, kurš var būt gan galda, gan mobilais. Kāda dokumentu mape.

Darbības vietas: birojs.

Norises laiks: mūsdienas.

Stils/virziens:  komēdija ar absurda pieskaņu.

Teātra veids:  bez specifikas.

Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: piemērota spēlēšanai brīvdabā, jebkurā telpā.

Luga uzrakstīta: 2018. gadā.

Luga iestudēta: Dubnas pagasta interešu kopa “Mulda”, Pušas amatieru teātris un Dobeles amatieru teātris “Smaids” iestudēja 2019.g.

Kā iegūt lugas tekstu:  teksts pret nelielu samaksu iegūstams apmeklējot http://www.oskarszvejs.mozello.com/katalogs/params/category/160666/ Vai arī atsūtot pieprasījumu uz oskars_autors@inbox.lv

Teksta fragments aplūkojams un lejupielādējams https://failiem.lv/u/5xkkkeb2

Iestudēšanas nosacījumi: pirms iestudēšanas obligāti informēt autoru pa e-pastu  oskars_autors@inbox.lv Paziņojumos kopā ar skeča nosaukumu minēt arī autora vārdu. Izrādīšana atļauta par brīvu pasākumos, kuros netiek iekasēta ieejas maksa. Autoram NAV saistību ar AKKA/LAA.


Foto Randy Rooibaatjie no Unsplash
Publicēts

Lugas „Brīnumlādīte” apraksts

Autors: Brinda Ceriņa

Žanrs: piedzīvojumu viencēliens ar dziesmu tekstiem.

Apjoms: 9 A4 lapas. Izrāde ilgst 1 st. 30 min.

Auditorija: jaukta vecuma skolnieki (no pirmskolas līdz 13 gadu vecumam).

Lomu skaits: 13 un papildus lomas no 5 līdz 7, tēlotāju dzimums nav būtisks.

Norises vieta: darbība notiek uz salas, kur piestājis kuģis, kuru komandē komandieris pirāts Morgans, kurš iemieso veiksmi, spēku un skaistumu …Humors, ironija, mistikas elementi.

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: rekvizīti krāšņi un kreatīvi.

Tēma: labsirdība, cēlsirdība.

Luga uzrakstīta: 2012.gadā.

Luga iestudēta: Kuldīgas novada Kabiles pagasta Z. A. Meierovica Kabiles pamatskolā 2013.g (izrādīta arī Kabiles pagasta saieta namā 2013.g.), Režisore Inga Romanovska; Gulbenes kultūras centrā – kultūras centra bērnu teātrī 2016.g.

Kā lugu izlasīt: kontaktējoties ar autori – brinda3@inbox.lv

Autore ir AKKA/LAA autoru sarkastā. Lai lugu iestudētu, Jums jāizņem licence- informācija par tarifiem šeit.

Piezīmes: luga  piemērota skolu teātriem.

Plakāts jau notikušai izrādei.
Publicēts

Lugas “Tās govis” apraksts

Luga gan lielo teātru mazajām skatuvēm, gan mazajiem amatierteātriem.
Stāsts ir par mūsdienām… Lauku sētā tālu no Rīgas saimnieko Madara un Guntis, piecdesmitgadnieki. Iet kā jau Latvijā- brīžam labāk, brīžam nolaižas rokas un gribas visu pamest. Ciemos kā viesulis ierodas Jolanta, draudzene, kas aizprecējusies uz Vāciju, un apgriež visu ikdienas pelēcību un rutīnu ar kājām gaisā…

Autore: Māra Jakubovska.

Apjoms: pilna apjoma 3 cēlienu luga.

Žanrs: drāma (mūsdienu).

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: 7 galvenās lomas, no tiem 2 jaunieši un 1 kundze krietnos gados.

Tēma: vai nav laiks beidzot aizbraukt no Latvijas? Dzīve taču tikai viena…

Norises vieta: mūsdienu lauki – darbība notiek 1 mājā, viesistabā un virtuvē, skatuve var būt nosacīti sadalīta uz pusēm.

Norises laiks: mūsdienas.

Lugas tapšanas laiks: 2015.-2016.gads.

Luga iestudēta: Valkas novada Kārķu tautas nama amatierteātrī “Strops” 2017.g., Varakļānu teātrī 2018.g.

Kā iegūt lugas tekstu: sazinieties ar autori, kontaktinformācija – http://www.marajakubovska.lv/kontakti/

Iestudēšanas nosacījumi: par uzvešanu jāsazinās ar AKKA/LAA.

Publicēts

Lugas “Ceturtā palāta” apraksts

Viencēliens par Latviju šobrīd, par mums pašiem. Lieliski izmantojams mazbudžeta izrādēm, jo darbība notiek slimnīcā, vienā palātā visas dienas garumā
Autors: Māra Jakubovska.
Apjoms: 27 lpp, fonts 14, 1 cēliens.
Auditorija: pieaugušie.  

Žanrs: drāma.
Lomu skaits: 10, no tām 6 sievietes (1 jauna, 3 seniores, 2 ~ vidējos gados), 4 vīrieši (1 jauns, 1 seniors, 2 vidējos gados), dažas no tam ir epizodiskas- jaunais vīrietis, 2 vidējā vecuma vīrieši un 1 vidējā vecuma sieviete).
Tēma: dzīve mūsdienu Latvijā, valdība, attiecības starp cilvēkiem, tautībām.
Piemērotība specifiskam pasākumam: Valsts nozīmīgo datumu un svētku pasākumiem, kā konkrētas seniores aktrises jubilejas izrāde, arī Jaungadam.
Sižets: četras slimnieces, kuras satikušās vienā palātā- katra ar savu atšķirīgo redzējumu un pieredzi par dzīvi Latvijā.
Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: Ļoti vienkārši- visa darbība notiek vienā slimnīcas palātā, kur ir četras gultas, utt
Darbības vietas: slimnīcas palāta.
Norises laiks: mūsdienas.
Stils/virziens: reālisms.
Teātra veids: luga der arī radioteātrim.
Luga uzrakstīta: 2015.gadā.


Kā iegūt lugas tekstu: sazinoties ar autori, kontaktinformācija – http://www.marajakubovska.lv/kontakti/ , fragments lasāms šeit.
Iestudēšanas nosacījumi: par uzvešanu jāsazinās ar AKKA/LAA.

Publicēts

Lugas “Tikai tu” apraksts un fragments

19.-20. gadsimta beigas, Rembates barona Heinriha fon Rautenfelda un kalpones Emīlijas   Kuģenieces mīlasstāsts- pēc reālu notikumu motīviem.

 Autors: Māra Jakubovska

Apjoms: pilna apjoma- 2 cēlieni; 25 lpp A4 formātā , burtu izmērs 12.

 Žanrs: biogrāfiska drāma.

Auditorija: jaunieši, pieaugušie.

Lomu skaits: lomās – 11 pieaugušie ( 7 sievietes, 4 vīrieši), pārsvarā ir jauniešu lomas (7-9), jo luga rakstīta pēc pasūtījuma jauniešu teātrim.

Tēmas: mīlestība, naids, uzticība, vēstures līkloči, attiecības.

 Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: luga paredzēta jauniešu teātra grupai, tāpēc dekorācijas paredzētas vienkāršas, viegli pārveidojamas, darbību akcentējot ar gaismām, tumšākajā plānā mazliet pamainot rekvizītus, drapējumus, utt. Kamēr priekšplānā norisinās darbība mūsdienās, uz skatuves pustumsā viegli var nomainīt darbības vietas iekārtojumu.

Darbības vietas: lauku mājas istaba, kafejnīca Rīgā, baroneses istaba, citas lauku mājas istaba, istaba dzīvoklī, slimnīcas palāta. Visu laiku priekšplānā šūpuļkrēslā vai tml grāmatu lasa  mūsdienu meitene.

Norises laiks: 19. un 20. gadsimta mija.

Luga uzrakstīta: 2014.gadā.

Kā iegūt lugas tekstu: http://www.marajakubovska.lv/kontakti/

Iestudēšanas nosacījumi: par uzvešanu jāsazinās ar AKKA/LAA.

Piezīmes: Luga uzrakstīta pēc pasūtījuma Lielvārdes Jauniešu teātra studijai „Degsme” .

Lugas fragments:

Darbojošās personas:

Elīna- mūsdienu meitene, kura lasa grāmatu

Lasīt vairāk

Laura-viņas draudzene

Sandis- viņas draugs

Emīlija Elizabete Kuģeniece- kalpone, 19.-20. gadsimtu mija

Anna, Emīlijas vecākā māsa

Emma, Emīlijas vidējā māsa

Emīlijas māte

Heinrihs fon Rautenfelds- barona vecākais dēls

Anna Rautenfelda kundze, Heinriha māte

Pareizticīgo priesteris Rozens

Psihiatrs

1.cēliens

1.aina

Priekšplānā notiek darbība mūsdienās. Uz skatuves uznāk Elīna, kura runā pa mobilo telefonu, otrā rokā turēdama grāmatu.

Elīna:

Nu, jā, nav jau forši, ka man veselu nedēļu brīvlaikā jāsēž pie omes mājās, bet ko lai citu es daru? Apsolīju, ka pieskatīšu viņu, kamēr manējie izceļojas. Iedomājies, šie nopirka ceļojumu un nezināja, ka ome nokritīs, bet braucienu arī negribēja atcelt. Viņi par to man apsolīja kaut ko stilīgu atvest. Ome? Kāju sasita un vēl viņai ir augsts asinsspiediens- nevar celties. Tagad guļ un seriālus skatās. Man  viņai jāuztaisa paēst, jāpabaro suns un divi kaķi, jāizlaiž un jāielaiž vistas. Baigā garlaicība gan. Kompis palika mājās, apnicis… Nekā jauna. Visi salikuši savus selfijus- pludmalē, bārā,  tusiņā.  Nav nevienas foršas galerijas. Es omes plauktā atradu vienu grāmatu, palasīšu. Ko tu saki? Jā, nav nekā interesanta, bet vismaz skolā varēšu palielīties, ka esmu izlasījusi vienu grāmatu, literatūras učene būs laimīga. Atnāc kādreiz ciemos, labi? Tu taču atceries, kur mana ome dzīvo? Citādi es te nīkstu viena pati ar vistām un kaķiem.

Nu labi, čaviņa!

Elīna atsēžas skatuves malā uz sola (šūpuļkrēsla, utml) un atver grāmatu. Nopūzdamās saka pati sev.

Laikam vajadzēs tomēr aizskriet pēc kompja.

Elīna turpat skatuves priekšplānā maliņā paliek visu izrādes laiku.

***

Ir 19.gadsimta beigas. Parasta lauku māja ar dažām mēbelēm. Uz skatuves uzskrien Emīlija un abas viņas māsas. Emīlija tērpta smalkā, bet paplukušā tērpā, māsas Anna un Emma- vienkāršos svārciņos un blūzītēs.

Emīlija:

Neko jums nestāstīšu, žagatas tādas! Tik sen neesat redzētas, bet zobgalības vien prātā. Domāju, ka esat gudrākas pa šo laiku tapušas, bet tādas vien spindzeles kā agrāk.

Anna:  zobojas

Tev nekas nav jāstāsta, tavi sarkanie vaigi visu pasaka tavā vietā. Jau tad, kad kungi no medībām  bija sajājuši mūsu mazajā pagalmiņā, tavas acis kā spoles uz jauno baronu vien griezās. Vai viņš uz tevi arī ir drusku paskatījies?

Emīlija:

Ko niekus! Man nav ko stāstīt! Es atbraucu uz Emmas kāzām, stāstiet jūs abas! Kāds ir Emmas līgavainis?

Emma:

Pati drīz redzēsi. Bet man viņš ir vislabākais…

Emīlija:

Paklau, tev nav bail precēties? Jums abiem ir stipra mīlestība, ja? Kā to var tik droši zināt?

Emma: domīgi

Nu… Viņš ir lielu māju saimnieks tepat Lielvārdē. Diezgan smuks… Es būšu saimniece, nevis dzelzceļa dežurante kā mūsu vecāki. Tad ķircinoši– Nu es tak tevi āzēju, vai tad neredzi? Man viņš ir vislabākais, vismīļākais pasaulē! Stāsti labāk par sevi! Veselu gadu tu kalpo pie baroniem un mēs nekā par tevi nezinām!

Anna:

Jā, stāsti gan! Tev ir tik skaista kleita. Baronese iedeva?

Emīlija:

Jā, uzdāvināja, kad teicu, ka jābrauc uz māsas kāzām.

Anna:

Tu laikam tur esi labi ieredzēta? Kā tur ir- pie kungiem? Skaisti un bagāti? Tu esi laimīga?

Emīlija:

Nu, gājis ir visādi. Jau pašā sākumā, kad aizbraucām vasaru pavadīt  ciemos pie Aizkraukles baroneses, mani sakoda viņas suns. Baronesei tādu ir vesels bars, viņa visus lolo un baro, labāk kā cilvēkus. Citam pienu vajag uzsildīt, citam jāvāra buljons ar olu. Man arī vienu uzticēja kopt, bet es biju sveša, viņš mani nepazina. Tā nu pirmās dienas nogulēju galīgi slima un sakosta.

Emma:

Nu, bet tālāk? Varbūt tev arī ir uzradies kāds sirdsāķītis, ko? Tur taču daudz muižas ļaužu, daudz viesu, kalpotāji, sulaiņi.

Emīlija:

Man neviena nav. Muižas dārznieks uz mani sadomājies, bet viņam bija cita iecerētā, es tai ceļā nestāšos. Un viņš man nemaz ar` nepatīk.

Anna:  sapņaini

Tur laikam ir ļoti skaisti, tajā muižā, ja? Vienas balles un izjādes, viesi un pastaigas… Un tu visam pa vidu… Dziedādama kā agrāk, ka visa pamale skan!

Emīlija:

Dziedāšanai ir maz laika , man tur ir ļoti daudz darba. Jāpalīdz kundzēm saģērbties, jākopj māja, jāizstaidzina suņi, jāapkalpo viesi pie galda.. Vienreiz gan ar dārznieka draudzeni bijām uz mežu aizgājušas, lasījām ogas un dziedājām kā divas trakas lakstīgalas. Mums par kaunu, tieši uz jauno baronu Heinrihu uzskrējām, viņš meža vientulībā vijoli spēlēja.

Emma:

Nu, nu saki vēl, ka tev viņš vienaldzīgs… Tev pat balss citādi noskanēja.

Emīlija:

Klau, māsas, kurai tad viņš var nepatikt? Skaists kā pasaku princis… Bet viņam ir jāprecas ar kādu tur citu fon… Nu, baronesi, jo viņa māte tā vēloties. Tā pieņemts. Baroni ar baroniem… Ko tad es…

Emma:

Tu esi ļoti skaista, gan tu arī būsi laimīga, kā es pašlaik! Un Anna tāpat! Ja es varētu, nolauztu kādu gabaliņu no savas laimes kā no piparkūkas, un iedotu to jums abām! Māsiņas, manas, kā man jūsu pietrūks!

Emīlija:

Saki, mās, kā tu varēji zināt, ka tavs nākamais vīrs tevi mīl? Vai tu par to esi droša? Vai tev nav bailes, ka tie ir māņi un izlikšanās? Kā var zināt, ka saldie vārdi un skūpsti ir patiesi un nāk no sirds? Lai vēlāk dzīvē būtu patiesa uzticēšanās un saderība- kā mūsu vecākiem.

Emma:

Muļķīte mana! Kad esi iemīlējusies, visi vēji šalc tikai viņa vārdu, visi putni skandina mīlas solījumus un katrā rasas lāsē saskati tikai viņa atspulgu. To nevar nepamanīt, to nevar nejust! Tu pati lidinies pa gaisu kā neprātīga un domā tikai vienu domu- kad es atkal satikšu viņu! Visas domas tev atkal un atkal atgriežas tikai pie viņa- ko mīļais teicis, kā turējis tavu roku, kā skatījies…

Anna:

Emma mums patiesi te lidinās visu vasaru kā saulē pārkarsusi, brīžam smiekls skatīties. Labi, ka tēvam uz pārbrauktuves palīdzēdama, nav nevienu vilcienu no sliedēm nolaidusi.

Uznāk meiteņu māte.

Māte:

Redz, kur jūs visas esat! Darba pāri galvai, rīt kāzas, bet jūs te čivināt kā bezdelīdzēni. Gribētos jau, lai jums visām tādi turīgi vīri kā Emmai gadītos, Dievs dod!

Emma:

Skrienam jau skrienam, mammīt! No rītdienas tu mani vairs nevarēsi izkomandēt, jo es būšu precēta sieva!  Smejas…

Māte:

Bet šodien tu vēl esi manā varā! Ejat nu meitas, pārlūkojat, kur visiem ciemiņiem guļvietas saklāsim, rīt tam nebūs vairs laika.

Abas māsas aizskrien, Emīlija paliek.

Māte:

Ak, meitiņ, man ar` gribas ar tevi parunāties, tak nemaz nav vaļas. Nu, pastāsti drusku- kā tev tur pie kungiem klājas? Laikam jau labi?

Emīlija:

Es cenšos visu izdarīt pēc labākā sirdsapziņas, kā tu man esi mācījusi. Ir gadījies visādi, bet baronese mani labi ieredz.

Māte:

Ko tas nozīmē- “visādi”? Esi ko sliktu sastrādājusi?

Emīlija:

Nē, māmiņ, tev nav par mani jāuztraucas. Tikai vienreiz pie pārcelšanās atpakaļ uz ziemas māju Rīgā, es nejauši saplēsu mazu, dārgu vāzīti. Bija uzreiz tik daudz mantu sapakojamas.

Māte:

Tev no algas neatvilka? Ai, meit, reizēm es domāju, vai mēs labi darījām, tevi par kalponi baroniem atdodot? Citi tikumi, citi ļaudis…  Slauka putekļus.

Emīlija:

Nē, mammīt, man ir labi. Es ļoti cenšos.

Klusiņām uz malu, kā pati sev– Ja es varētu no sirds parunāties… Pavaicāt padomu… Ar ko citu, lai runāju, ja ne ar savu māti? Man bail! Nē, man ir jāsaņemas…

Māte sirsnīgi pulē galdu (vai jebkuru citu mēbeli).

Emīlija:   skaļi, bet bailīgi

Mammu, paklau! Es mīlu! Un viņš mīl mani!

Māte pat nepaskatīdamās turpina darboties.

Emīlija:

Mammu, vai tu dzirdi mani?

Māte:

Emīlij, šito tu uzreiz aizmirsti, ja? Tu vēl esi jauna un tev par tādām lietām nav jādomā.

Emīlija:

Bet es vairs nevaru nedomāt!

Māte:   satraukta

Kāpēc tad nevari nedomāt? Vai tu gribi teikt, ka esi negodā mūs iegrūdusi?

Emīlija:

Nē, tak nesatraucies! Vienkārši es nevaru savu mīlu noturēt plaukstā, tā ir kā putns, kas grib lidot! Ar ko lai runāju, ja ne ar tevi?

Māte:

Kas viņš ir? Kāds sulainis vai kučieris?

Emīlija:

Nē, tas ir jaunais barons Heinrihs fon Rautenfelds. Baroneses vecākais dēls.

Māte:

Ak, Dievs, man taisni vai sirds sāka gurt! Vai tu pavisam traka esi? Vai nezini, ka mums, kalpiem, ar kungiem nav viens ceļš ejams? Viņš tikai pasmiesies par tevi, neba nu pirmā tāda uz pasaules būsi. Neesi jau kurla un akla, gan būsi visādas bēdas dzirdējusi, kas kalpones mēdz piemeklēt. Nevajadzēja mums tevi tur sūtīt kalpot, nevajadzēja!

Emīlija:

Mums viss ir pavisam citādi. Mūsu mīla ir tīra kā avota ūdens, kā saullēkts rītausmā, kā…

Māte:  pārtraucot

…kamēr tas ūdens saduļķojas… Vai nu nav dzirdēts, kāda ir baronu un kalpoņu mīlestība? Viņi ir citas kārtas, kā tu nesaproti? Paniekosies ar tevi un pametīs kaunā. Tu tūlīt pat izmet tās domas no galvas, Emīlij!