Nosaukums ņemts no dziesmas:
“Itnekad vairs nepārnākšu sētā
Lauztu šķēpu, noskumis un vārgs,
Mirt vai uzvarēt es iešu , svētā,
Zinu tāds tev esmu divkārt dārgs.” (Autors nav zināms)
Autors: Uldis Siliņš.
Žanrs: drāma ar traģiskām beigām.
Auditorija: pieaugušajiem.
Apjoms: 3 cēlieni, 64 lpp A4.
Iedvesmas avots: vēsturiski notikumi un personas, kā arī kāda veca un melodiska īru balāde “Molly Malone”.
Lomu skaits:12 (10 vīriešu, 2 sieviešu, no tām mazāk svarīgas lomas – 6 vīriešu lomas).
Norises laiks: 1910. gadā.
Norises vieta: Sidneja, Molijas dzīvoklis.
Tēmas: cilvēku attiecības, mīlas trīsstūris, revolūcija, nodevība, pārgalvība…
Sižets: luga sākas ar tās beigām – bankas aplaupīšanu. Pēc tam caur kādas īru sievietes atmiņu stāstu detektīvam atgriežamies notikumos, kas līdz šai laupīšanai noveda… Ar katru ainu arvien dziļāk un skaidrāk atklājas galvenās varones, viņas drauga un vīra drauga savstarpējās attiecības. Visi minētie latvieši, izņemot Puiku, ir vēsturiskas personas. Kriminālais pavediens palienēts no notikumiem Londonā. Sidnejas piektgadnieku grupai, kas nodibināja Strādnieku pulciņu, cik zināms, nebija nekādi sakari ar Liesmu, lai gan viņu politiskie uzskati bija un palika kreisi un jaunajai Latvijas valstij naidīgi.
Luga publicēta: Jaunā Gaita nr. 210, septembris 1997 , apgāds “Ievanda“ 1997. g.
Luga uzrakstīta: 1992. – 1995.g.
Luga uzvesta: pirmizrāde ar nosaukumu “It nekad vairs nepārnākšu sētā” Sidnejā, 1996.g., iestudēta arī Latvijas televīzijā 1997.g. , režisors Ģirts Nagainis
Lugas teksts: http://www.zagarins.net/jg/jg210/JG210-211_Silins.htm
Fona materiāli: http://www.zagarins.net/jg/jg210/JG210_Silins_Fona_materiali.htm
Kontaktinformācija: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv
Vēres:Mani vienmēr ir fascinējusi vēsture, tāpēc es savos darbos bieži kavējos pagātnē. Pirms gadiem manās rokās nonāca Sidnejas Strādnieku pulciņa kases un protololu grāmatas un pēc tam F.Klarka “The will -of- the wisp”, kur bija sīki aprakstīta latviešu teroristu pulciņa “Liesma” darbība Londonā pēc 1905.gada revolūcijas, kā arī izsekots kāda latvieša terorista gaitām Austrālijā. Tas man atklāja pavisam jaunu un mazpētītu vēstures posmu. Pēc Klārka grāmatas izlasīšanas intriga bija rokā un pēc 3 gadiem pati luga.
Intas Roģeres kritika bija iznīcinoša. Tā neesot, ne komēdija, ne politiska satīra, ne romantiska drāma, ne mistērija. Kas tad? Melodrāma. (Rogers I Mollija Malone jeb baismīgie notikumi Millers pointā, AL 1997.janvārī).
