Viensēta kā valsts miniatūrā…Par to, kā izrokam bedri un tad tajā paši iekrītam… Ironiski un nedaudz satīriski par to, kā paši sevi radām problēmas un tad tās risinām. Kāpēc nevaram nokārtot svarīgas lietas tikpat neatliekami kā savas dabiskās vajadzības?
Norises vieta: Neliela pļaviņa laukos, netālu no lauku mājas. Lugas iestudējums var iztikt bez dekorācijām.
Lomu skaits: 5 personāži, kurus var attēlot jebkāda dzimuma un vecuma aktieri vai aktrises.
Sižets: kādā lauku sētā negaidīti un bez pēdām pazūd pati svarīgākā viensētas daļa – mazmājiņa… Vai mazmājiņas pazušanā jāvaino kāds no mājas iedzīvotājiem? Lai cik steidzami jānokārto dabiskās vajadzības, situācija jārisina, ievērojot visus priekšrakstus un noteikumus: jāveic iepirkums, jāorganizē gan izmeklēšanas, gan iepirkuma komisija un jāņem vērā, ka jaunas būves top, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un kārtīgus pamatus. Iznākums ir pavisam negaidīts…
Luga uzrakstīta: 2022.g.
Lugas teksts pieejams: sazinoties ar tās autori kkrrii@inbox.lv
Iestudēšanas nosacījumi: lugas autorei nav saistību ar AKKA/LAA, atļauju iestudēt izsniedz pati.
Ludziņa/viencēliens partiotisks traģikomēdijistisks farss 5 ainās pēc rakstnieka Jāņa Valka grāmatas “Verķumāte” motīviem, Darbība notiek mūsdienās Verķu mājas sētā, kurā pulcējas vietējie un nevietējie parapasauliķi.
Naivs farss bez pretenzijām uz augsto mākslu. Bet, ja nopietni, tad mazliet vairāk par pusotru stundu ar vieglu smaidu, nu gandrīz vienā elpas vilcienā. Laime? Viens jau nevar būt laimīgs! Gadiem, matiem un svaram nav nozīmes! Attiecību veidošana gan prasa zināmu piepūli, bet, ja dzīvesdraugu var atrast kaimiņos un ziemeļmeita nav jābrauc lūkoties aiz trejdeviņiem kalniem un jūrām, tad jau kaut kas var sanākt. Ja tik tās mātes reiz liktos mierā! Intrigai- viena zila acs, pāris sabuktēti spaiņi, izsisti elektrības korķi. Karstākajā brīdī, varbūt tiks pazaudēts kāds apģērba gabals. Bet beigas – vislaimīgākajā vietā! Trīs līgavas pušķi… Un tā viņi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam.
Autors: Vigita Pumpure.
Apjoms: 30. lppA4 10. ainas, starpbrīdis pēc režisora ieskatiem. Laiks aptuveni 1h 40 min.
Žanrs: komēdija, farss.
Auditorija: pieaugušie, jaunieši.
Lomu skaits: 11 – lomas; galvenās lomas: 3 vīrieši, 4 sievietes.
Voldemārs Sirsniņš – vecpuisis, tā ap 50 gadiem
Mirdza Sirsniņa– viņa māte, tā ap 70 gadiem.
Skaidrīte Kaķīte – kaimiņiene, figūrīga, vienos gados ar Voldi,
Austris Kaķītis – Skaidrītes dēls.
Dainuvīte – it kā apdrošināšanas aģente, vienos gados ar Austri.
Maigonis Maigo – skursteņslauķis pensijas vecumā.
Dzimtsarakstu nodaļas darbiniece, darba apvienošanas kārtībā apkopēja –
ļoti enerģiska.
Fotogrāfs – amizants, bez teksta.
Trīs striptīza meitenes.
Tēma:mīlestībai nav vecuma robežas.
Darbības vietas:uz skatuves divas istabas, pa vidu koridors.
Norises laiks:mūsdienas, 2000. gads
Luga uzrakstīta:2011gadā.
Pēdējie labojumi 2014. gadā.
Kādu dienu man no zemākstāvošas iestādes un augstākstāvošu iestādi man lika nest kādu dokumentu, un ne tikai – maisiņā tika ielikta konfekšu kaste… Un tā es braucu ar vienu trolejbusu, pārsēdos nākamajā un gāju, un nesu šo svarīgo nastiņu… Tā kļuva arvien smagāka un smagāka. Bet es nesu, aiznesu un domāju, kāpēc nepietiek ar dokumentu vien? Luga ir veltījums visiem tiem, kas nes un dod. Un tiem, kas paņem. Tā ir iespēja pasmieties par to, kas notiek mums apkārt, šeit un tagad.
Lugas garums: 2 daļās; 25 lpp (A4). Bet – pieejama arī saīsināta versija uz 13 lpp!
Iespējamais izrādes ilgums: vairāk kā stunda – līdz 2 stundām.
Kopējais lomu skaits: 13. Sieviešu lomas:3 (vidēja vecuma) No tām caurviju – 2 ; Mazāk svarīga loma– 1. Vīriešu lomas: 4 (vidēja vecuma). No tām caurviju– 4 lomas. Lomas, kurām dzimums nav būtisks:6 (vecums jebkāds) No tām mazāk svarīgas lomas– 6. Mazākais nepieciešamais aktieru skaits: 11
Darbības laiks: Mūsdienas (ņemot vērā lugas uzrakstīšanas laiku); īsajā lugas variantā (17.-18.gs, taču var arī mūsdienās).
Darbības vieta: Televīzijas studija (īsajā versijā – galms).
Tēma: Pērkamība un liekulība, kultūras un morālo vērtību nonicināšana, vēlme par katru cenu gūt popularitāti. Vai pērkams ir viss?
Sižets īsumā: Raidījuma vadītājs aicina pie sevis
studijā dažādus cilvēkus, kas tā gūst iespēju atklāti un ar prieku
demonstrēt savu un raidījuma vadītāja pērkamību, kā arī korupcijas lielo
nozīmi. Pa vidu viņiem maisās un prom tiek dzīta Nacionālā
bibliotekāre, kas aizstāv kultūras vērtības. Taču laipni gaidīts ir
Nelegālais alkohola tirgotājs, kas izvērš tirdzniecību turpat studijā.
Pērkamība sastopama arī mākslā, kā to nodemonstrē intervija ar Radošo
jaunkundzi. Atklājas, ka Alkohola tirgotājs nemaz nav tas, par ko viņu
uzskata, un ir pazīstams ar bibliotekāri. Pirmā daļa noslēdzas ar
svinīgu Valsts Kukuļņemšanas dienesta atklāšanu.
II daļā Valsts amatpersona ierodas studijā ar sievu, lai pastāstītu
publiski, ka abi šķirsies un par šī lēmuma iemesliem. Viņa jaunā
draudzene ir Radošā jaunkundze. Raidījuma vadītājs mēģina atvērt kādu
noslēpumainu skapi. Taču iztraucē Pudeles partijas pārstāvis, kas
neapmierināts, ka viņu vairs neaicina uz raidījumiem. Arī Amatpersona un
viņa abas sievietes nevēlas, ka skapis tiek atvērts. Tajā ir Skelets,
kas atklāj patiesību. Lai veiktu savu misiju, Bibliotekāre ķeras pie
radikālākām metodēm un sadarbojas ar Pudeles partijas pārstāvi.
Tiek izsludināts konkurss uz jaunu valdības amatu: ministru
prezidenta draudzene. Piesakās Radošā jaunkundze, Amatpersonas sieva,
Bibliotekāre un Pudeles partijas pārstāvis. Viens no viņiem arī uzvar…
Abu daļu sākumos darbojas epizodiski tēli – Apbedītāji un Mironis,
kas mēģina piekukuļot pašu Nāvi (šīs ainas nav obligātas). Šie tēli
darbojas arī nobeigumā.
Kad luga uzrakstīta: luga sākta rakstīt 2004.gadā, vēlāk līdz 2010.gadam papildināta, uzlabota.
Luga iestudēta: Talsu tautas teātrī un Madonas rajona Aronas pagasta jauniešu dramatiskajā kolektīvā (abas 2006.gada maijā).
Jēkabpils vakara vidusskolas žetonu vakarā 2011.gada 5.martā.
Studentu un studenšu korporāciju teātra festivālā 2011.gada 9.aprīlī Jelgavā (LLU zālē) ar nosaukumu “Galma kukulis” (saīsināta lugas versija) – 2.labākā izrāde žūrijas vērtējumā.
Video no šīs izrādes:
Kur luga pieejama: lejuplādējot īso lugas versiju šeit, šīs versija iestudēšana bez maksas, bet jāinformē autore par pirmizrādi!
Lugas garākās versijas teksts pieejams kontaktējoties ar autori – kkrrii@inbox.lv (rakstot, lūdzu, miniet, kāda veida teātri pārstāvat.)
Sabiedriskā transporta līdzeklī rosās Latvijas Karalis, Karaliene (Latvijā nekad nav bijis karaļa), princese un prinči. Vārds tarifs lietots gan jēdzieniskā nozīmē gan ir īpašvārds hipertrofētam ļaundarim. Luga sadalīta nelielos dinamiskos skatos (no vienas pieturas līdz otrai) un tajā ir inspirācijas no vairākām Moljēra lugām.
Tarif (1996). Komodie – Farce in zwei Teilen. Die Handlung findet in einem offentlichen Transportmittel statt. Es spielen der Konig und die Konigin Lettlands (Lettland hat nie einen Konig gehabt), sowie eine Prinzessin und Prinzen. Der “Tarif” ist der ubertrieben dargestellte Bosewicht.
Die Komodie ist in mehrere Szenen geteilt, wobei eine Szene jeweils den Weg von einer Haltestelle zur nachsten dargestellt. Von mehreren Theaterstucken Molieres inspiriert.
Lugas teksts un iestudēšanas nosascījumi: jākontaktējas ar autoru- uldis.silins@optusnet.com.au
Sižets:
Pāri Ogrei, pāri Menģelei,
Pāri jūrām uz Svētajiem eņgeļiem,
Cauri gadiem, likstām un nedienām
Ar strūklputnu dižo straujā vedienā
Brauc Jānis Medalus, Jānis tavs!
From Riga with love.
Sejā laika zobs atstājis pēdas,
Smīnot par jaunību, smejot un mēdot,
Neteiktie vārdi, neteiktās valodas
Trulas kā izkapts, kas raud pēc galodas
Tavs Jānis Medalus. Jānis tavs
From Riga with love.
Ciema kukulim zemē jaunā
Jaunības atmiņas iesietas paunā.
Tur ragavas zvaniņš, ķēves zviedziens,
Laidara dubļi un paipalas kliedziens.
Ved Jānis Medalus. Jānis tavs
From Riga with love.
Kas īsti ir padomā bagātajai atraitnei Lonijai Rijaspriekšai de la Krūz, kad viņa izsauc uz Ameriku savu jaunības dienu mīlestību traktoristu Jāni Medalu? Protams, ka kāzu zvani. Bet ir pagājuši gadi, un nekas vairs nav tā, kā bijis. Un ko grib misteriozā persona Feliks Žagata, kas uzdodas par Jāņa skolas biedru Feliksu Žagatu? Par autoru teikts, ka viņš devis pilnu vaļu humoram un sarkasmam. “Precinieks“ ir trimdas greizais spogulis.
“Lugas norisē un tēlos, tāpat kā režijā, varēja samanīt pavisam niecīgu farsa piedevu. Varbūt to varēja uzskatīt par Ulža Siliņa tipisku, labsirdīgu latvisku farsu. Programmas grāmatiņā autora teiktais- “Protams, tādu tipu kā Apolonija (neticami dullu sievieti) godīgā komēdijā nevarēja bāzt iekšā – bija jāraksta farss.” Bet vai farsā pietiek ar vienu dullu sievu?
Farsu bieži vien vērtē par lētu drāmas formu. Raksturi vienkārši, maz psiholoģiskas attīstības, motivācijas, ticamības. Salīdzinot ar citām drāmas formām, farsā viss izskatās izdomāts. Tas ir pārbagāts neprātīgām situācijām un neticamiem cilvēkiem. Notikumiem nav loģikas, bet tomēr zināma sakarība. Farsā var ietvert vistrakākās fantāzijas, nebaidoties no publikas sprieduma. Var teikt, ka farsam nozīmīgāks ir tas, ko redz, nevis tas, ko dzird. Preciniekā skatītājus smīdināja Ulža Siliņa teiktais, kas bija anekdotisks un sliecās uz feļetonu, ne situācijas. Ar straujo spēli, teksta kaskādēm, pēkšņo apsviedību farsam vistuvāk pienāca Jāņa Salduma Fēliks Žagata. Šis tēls bija Salduma jauns, īpatns pienesums SLT redzētajai tēlu galerijai. Rutas Ošiņas kalpone, stūraina, rūpīgi veidota, ar artistisku veiksmi, guva pamatotu skatītāju atsaucību. Lomiņas, kas palika atmiņā, veidoja Jānis Čečiņš- Armands Pūpēdis un Armanda Zvirbule- rakstnieces Silvijas Rakstīkles lomā.” (A.Zariņš, Treji Vārti, 1991.g. 35.lpp.)
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai uzlabotu portāla lietošanas pieredzi un nodrošinātu ērtāku darbību. Turpinot lietot portālu, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanai.
