Lugas „Pumpuri ziemā nekad neizplaukst” apraksts

Dari, ko sirds liek. Ja tā gribēs lidot, laid tai lidot, ja tā gribēs mīlēt, laid tai mīlēt.

Autors: A. Niedzviedzis.

Žanrs: drāma.

Auditorija: no 14 vecuma.

Apjoms: apm. 56 lpp. A4 formāta lapas. 9 ainas.

Darbojas: pieaugušie. 7 sieviešu un 6 vīriešu lomas.

Darbības risinās: divās vietās- brīvā dabā un mājas istabā.

Sižets: II Pasaules karš strauji tuvojas Dravja sētai un viņa saimei. Atkal gaidāma varas maiņa. Neviens nezina, ko tā nesīs. Varbūt tā būs brīvība? Brīvība no bailēm, terora, vajāšanām, izsūtīšanām un slepkavošanām. Varbūt gaidāmi jauni spaidi un sāpes. Bet, varbūt tā nesīs jaunas jūtas un pat mīlestību?

Luga uzrakstīta: 2020. gadā.

Luga pieejama: 1.aina lasāma Facebook grupā „A.Niedzviedzis. Lugas.” Saziņa ar autoru epasts- adzis7@inbox.lv

Darba iestudēšanas gadījumā: jāsazinās ar autoru un ļoti tiek gaidīts uzaicinājums uz pirmizrādi.

Pilns lugas teksts lasīšanai, iestudēšanai iegūstams, sazinoties ar autoru epastā.

Autoram ir sadarbības līgums ar AKKA/LAA. Lugas iestudēšanas gadījumā, nepieciešama licence.

Foto (1944) no zudusilatvija.lv

Luga “Droši kā tankā”

Sašautā tankā noslēpjas četri krievu armijas izlūki –  divi krievi, latvietis, tadžiks, bet tankā jau slēpjas vācu armijas dezertieris – čehs. Tanka šaurībā, bezgaisā un neziņā cilvēku attiecības ir saspīlētas un grūti saglabāt cilvēcīgumu. Arī drošību tanks nesniedz…

Autore: Lelde Stumbre  (idejas autors – Ziedonis Ločmelis).

Apjoms: 2 cēlieni.

Žanrs:  kara traģikomēdija.

Auditorija: pieaugušie

Lomu skaits: 6 (4 vīrieši, 2 sievietes).

Norises laiks: 1945.gada 8.maijs.

Norises vieta: lauku apvidus, sašauts padomju tanks.

Luga iestudēta: Dailes teātris 2015.g.

Luga:  https://stumbrelugas.files.wordpress.com/2014/05/droc5a1i-kc481-tankc481.doc

Autores kontaktinformācija: lai uzzinātu par lugas izmantošanas nosacījumiem, lūdzu sazinieties ar autori  – kontaktinformācija – https://stumbrelugas.wordpress.com/

Video:

Lugas “Vēstules no dzimtenes (Intermecco Iļģuciemā)” apraksts

Autors par lugu: Neviena no manām lugām nav piedzīvojusi tādus panākumus kā Vēstules no dzimtenes. Acīmredzot, tā bija skārusi kādu sentimentālu stīgu, modinājusi atmiņas”.

Autors: Uldis Siliņš.

Apjoms: 55 lpp, 3 cēlieni.

Žanrs: romantiska komēdija – pēc filmas tēmas Dear Ruth.

Auditorija: pieaugušiem.

Norises laiks: 1943. gads.

Norises vieta: dzīvoklis Iļģuciemā, Rīgā.

Tēlotāju skaits: 9 (5 vīrieši, 4 sievietes).

Sižets: kad advokāta Birzes dzīvoklī vecākai meitai Annei atved 100 rozes, nav noslēpums, ka dzīve Iļģuciemā vairs neritēs vecās sliedēs. Drīz pēc tam pie Birzēm ierodas leģiona leitnants Aigars Melnsils un vēlas runāt ar Anni, ar kuru viņš esot sarakstījies ilgu laiku. Anne tajā brīdī nav mājās. Aigars solās pienākt vēlāk un saka, ka viņam drīz jāatgriežas atpakaļ frontē. Atklājas, ka trīspadsmitgadīgā Annes māsa Inga, auklei Amālijai piepalīdzot, ir sarakstījusies ar leģionāriem no frontes un uzdevusi vecākās māsas vārdu. Vai viņa daudz leģionāriem rakstījusi? Nu tikai kādiem divdesmit un nosūtījusi arī vecākās māsas bildi. Kāpēc lietots māsas vārds? Amālija saka, ka jaunam skuķim ar zaldātiem nav nekāda sarakstīšanās un bažījas, ka tie pārējie arī pēkšņi neuzrodas. Tas vēl nav viss. Anne ir saderinājusies ar bagātā spekulanta dēlu Volfgangu Mitriķi. Tā kā Melnsils sakās būt Rīgā tikai īsu laiku, Birze pārliecina Anni un Volfgangu neatklāt patiesos apstākļus. Tas viņam izdodas, bet nekas neiet kā plānots. Melnsilam paziņo, ka viņš tiek komandēts uz Paplaku apmācīt jaunos leģionārus. Nevienam nenāks kā pārsteigums, ka pie horizonta, Ingai par lielu prieku, ir parādījusies jauna mīlestība. Gribat minēt? Un ko Inga? Viņa lugas beigās paziņo: “Moris ir savu padarījis, moris var iet.”

Publicēta: lugu krājumā “Kade pārnāksi, bāleliņ” Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas un SLB apgāda izdevumā 1984.g. kā arī ar nosaukumu “Vēstules no dzimtenes” apgāda “Ievanda” izdevumā 1997.g.

Luga iestudēta: Rakstnieku dienās Adelaidē (1962), Jaunatnes dienās Sidnejā (1963), arī Melburnā un Balaratā, ASV, Kanadā, Zviedrijā, Latvijā. Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansamblis to uzņem savā repertuārā 1963.g. un uzved ASV un Kanadā, uzvesta arī Latvijā un Latvijas TV.

Vēres: ASV Bostonas ansamblim ir bijušas ar viesizrādēm zināmas grūtības, jo avīzes “Laiks” recenzente to atsacījusies vērtēt un laikraksts “Laiks” kavējies informēt publiku par izrādēm, taču viesizrādē Toronto ansamblis ticis sveikts ar skaļiem smiekliem un aplausiem visu lugas laiku.

Lugas teksts un iestudēšanas nosascījumi: jākontaktējas ar autoru- uldis.silins@optusnet.com.au

Foto no zudusilatvija.lv – Iļģuciems.

Luga “Centrifūga”

„Centrifūga” ir reālpsiholoģisks vēstījums par dažādu tautību cilvēku liktenīgu satikšanos Kurzemes katlā – kara centrifūgā, kas neizbēgami izkristalizē katra varoņa iekšējā spēka un vājuma avotus, un cilvēka dzīvība kļūst par galveno vērtību.” (Citēts no www.literature.lv)

Autors: Gunārs Priede.

Žanrs : drāma.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: 32 lpp.

Lomu skaits: 4 sieviešu un 5 vīriešu lomas.

Norises vieta: kāpas, veca māja.

Norises laiks: 1944.g., 20.gs. 60.gadu vidus, 80.gadi.

Luga uzrakstīta: 1984.g.

Lugas teksts: http://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=308&q=Gun%C4%81rs%20Priede#3111320  , lai to lasītu jāautorizējas Letonikā ar  E-klases pasi.

Bez autorizācijas teksts lasāms šeit.

Luga iestudēta: Jaunatnes teātrī 1985.g.,  festivālā “Patriarha Rudens” 2011.g. u.c.

Lugas analīze:   http://jaunagaita.net/jg158/JG158_gramatas_Gulbitis.htm

Autortiesības: G.Priede ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā –
http://www.akka-laa.lv/files/autoru_saraksts_02_2019.pdf Vairāk informācijas –
http://www.akka-laa.lv/lv/autoru-darbu-lietotajiem/teatris/ievads/

Video:

Lugas “Pēdējā laiva” apraksts

Cilvēki Kurzemes krastā gaida iespēju, lai tiktu pāri jūrai uz Zviedriju. Laivā vieta tikai diviem, bet viņi ir trīs.

Autors: Mārtiņš Zīverts.

Auditorija: pieaugušie.

Žanrs: drāma.

Apjoms: 39 grāmatas lpp.

Lomu skaits: 2 sieviešu un 2 vīriešu lomas.

Darbības laiks un vieta: Kurzemes krastā, Jūrkalnē, 1944.g. novembra pēdējās dienas.

Luga uzrakstīta: 1956.g.

Luga iestudēta: pirmizrāde 1956.g. Vācijā Gautingas sanatorijā, pēc tam 1957.g. Sidnejas latviešu teātrī, ASV Latviešu ceļojošā teātrī, Nacionālajā teātrī 1990.g. , Valmieras teātrī 1991.g. u.c.

Luga pieejama: krājumā “Kāds, kura nav un citas trimdas lugas”.

Lugas “Karātavu komēdija” apraksts

Darbība norisinās kara slimnīcā Rīgā, 1943.gada rudens, divu nedēļu notikumi… Kāds būs dezertietu liktenis- viņus izārstēs, lai nošautu? Vai kāds ir nodevējs? Vai ir iespēja bēgt?

Autors: Mārtiņš Zīverts.

Auditorija: pieaugušie.

Žanrs: drāma.

Apjoms: 38 grāmatas lpp.

Lomu skaits: 1 sieviešu loma un 9 vīriešu lomas.

Luga publicēta: 1946.g.

Luga iestudēta: Lundas latviešu teātra kopā 1946. gadā, Eslingenas latviešu teātrī 1949.g., LTV 1990.g. un daudz kur citur.

Luga pieejama: krājumā “Kāds, kura nav un citas trimdas lugas”.

Foto no lugas.lv arhīva.


Luga “Postītājs”

Karš un deportācijas izpostījis daudzu latviešu ģimenes, taču ne mazāk postošas ir pašu cilvēku kaislības… Otrs lugas nosaukums – “Par meliem un to piedošanu”.

Autors: Raimonds Staprāns.

Žanrs: romantiska drāma.

Apjoms: 15 ainas, 65 lpp A4.

Auditorija: pieaugušajiem.

Iedvesmas avots: patiess likteņstāsts (rakstnieces Skaidrītes Gailītes proza).

Lomu skaits: 6 (3 sievietes, 3 vīrieši, viena no sieviešu lomām mazāk svarīga).

Norises vieta: mežsarga mājā vai Liepājā vai arī vietējās izpildkomitejas birojā.

Norises laiks: 1949. gada pavasarī, deportāciju laikā.

Tēma: Meli un to piedošana. Karš un kaislības – kā cilvēku likteņu postītāji…

Sižets: Kāda latviešu sieviete- Lāsma- sieva un māte- uzsāk tuvas attiecības ar čekas pilnvaroto Juriju – kādu Krievijas latvieti.  Tas, saprotams, nepatīk ne viņas vīram Valdim, kas ir kādreizējais aizsargu priekšnieks, un vīra brālim Kazimiram, kas ir amnestēts mežabrālis. Darbību saasina tas, ka notikumi risinās laikā, kad notiek deportācijas – arī čekas pilnvarotais var izlemt, kuri būs izsūtāmo sarakstā un kuri ne.  No saraksta tiek izsvītroti Lāsmas radi, taču ne Lāsmas draudzenes Gaidas radi. Tā kā Gaida izpalīdz Jurijam, viņas radus tomēr svītro, to vietā viņa ierosina ierakstīt Lāsmas māsas ģimeni, jo citu ar aizsargiem saistīto šajā apkārtnē nav. Gaida par māsas ģimenes gaidāmo likteni izpļāpā Lāsmai, piekodinot, ka viņa to nevienam nedrīkt teikt. Lāsma izsmisumā to tomēr izstāsta Jurijam, cerot uz pozitīvu risinājumu. Taču – nekā… Pēc tam viņu sagaida vēl viens trieciens- pēc Jurija ziņojuma apcietina un nošauj vīra brāli. Jurijs attaisnojas ar to, ka Kazmirs ir nodevis savus biedrus- mežabrāļus.  Protams, sava nozīme bija arī Kazimira draudiem  Jurijam – lai liek mierā viņa brāļa sievu. Lāsma un Valdis vienojas par šķiršanos, taču, kad viņa ierodas par to paziņot Jurijam, izrādās, ka viņam ir cita līgava. Arī Gaidai Jurijs sagatavo nepatīkamu ziņu- ka viņas radi tomēr tiks izsūtīti…

Luga publicēta: Jaunā Gaita nr. 229, jūnijs 2002

Lugas teksts: http://www.zagarins.net/jg/jg229/JG229-230_Staprans.htm

Kontaktinformācija: lai lugu iestudētu vai citādi izmantotu, jāsazinās ar I.Staprāns – Ilona.staprans@ucsf.edu

Papildinformācija: https://berelis.wordpress.com/2004/08/01/pec-visiem-iem-notikumiem-man-latvija-palikusi-talaka-saruna-ar-raimondu-stapranu/