Noslēdzies biedrības “Dramaturgu asociācijas” izsludinātais pilna apjoma lugu konkurss “Izvēle . Iespēja”
Konkursam tika iesūtītas 15 lugas. Lugas žūrijai tika iesūtītas anonīmi.
Žūrijas sastāvs:
Ināra Slucka (režisore), Jānis Znotiņš (režisors), Jānis Kaijaks (režisors), Atis Rozentāls (teātra kritiķis), Valters Sīlis (režisors).
Pēc Nolikuma (punkts 7.4. konkursā uzvar tās lugas, kurām punktu skaits ir vienāds vai lielāks par pusi attiecībā pret žūrijā esošo ekspertu skaitu) lugai bija jāiegūst vismaz 3 punkti.
Rezultāti.
Divas lugas: drāma ar trillera elementiem “Mušmiru teorija” (M. Pudule Indāne) un vēsturisks 19.gs. detektīvs “Aizmūrētais logs” (Kr. Štrāle – Dreika) ieguva 3 punktus.
Žūrijas pārstāvis režisors Valters Sīlis par lugu “Mušmiru teorija” atzīmē :“Visumā viens no labākajiem dialogiem. Sižets ir interesants. Un uzdod jautājumus gan par viltus ziņu un konspirāciju ietekmi uz reālo dzīvi un nežēlību ģimenē.”
Savukārt, režisore I. Slucka par lugu “Aizmūrētais logs” raksta:” Pēdējā laikā ne tik bieži nākas lasīt lugas, kuru personāži būtui vēsturiski personāži un būtu veikts izpētes materiāls. Vēsturiskais detektīvs ir uzrakstīts ļoti pārliecinoši. Neatslābst interese notikumu tālāk virzībai, nav liekvārdības, attaisnojas palielais personāžu skaits, labi dialogi un interesanti personāži.”
J.Znotiņš par konkursa norisi kopumā: “Kā režisoram man ir svarīgi, meklējot lugu, saprast kāpēc autors vispār šo lugu ir rakstījis. Un jāsaka godīgi nevienai no lugām man nav skaidrs kāpēc autors šo stāstu vēlas izstāstīt publiski uz skatuves. Jā, ir personīgi stāsti, bet es neredzu to vajadzību jeb degsmi to izstāstīt. Kas ir tā aktualitāte, kāpēc tieši šodien kādam režisorm tas būtu jāuzved?
Uzvest mēs varam tikai dažas lugas, jo konkurence ir milzīga. Turklāt oriģināldarbiem ir jākonkurē ne tikai ar citu autoru jaundarbiem, bet arī ar jau sarakstītām lugām.
Vēl viena būtiska lieta, kas var palīdzēt lugai ir tēmas dziļums un lielums, diemžēl pārsvarā ir sadzīviska tipa lugas, kas ir balstīta reālpsiholoģiskā teātra manierē, kas ļoti iegrožo autoru viņa idejas attīstībai.”
V.Sīļa pardomas pēc konkursa: “Ir lietas, kuras novērtēju lugā. Ir svarīgi lai stāsts būtu emocionāli iedarbīgs un ir svarīgi arī autoriem saprast, kas viņiem personīgi ir emocionāli iedarbīgs stāsts. Ir svarīgi, ka dramaturgs domā par to, ka raksta darbu skatuvei, un jau savā lugā piedāvā skatuviski interesantus izaicinājumus. Ir svarīgi, lai luga piedāvā iespēju nospēlēt skaistas lomas, un tik pat svarīgi ir lai lugā nebūtu mazu lomu, kuras spēlējot īsti neko neizdodas pateikt. Cilvēki neiespējamu izvēļu priekšā ir tas, ko klasiskā dramaturģijā ir visinteresantāk vērot, kas tiek ietvert arī šī konkursa nosaukumā. Ļoti svarīgi ir just pat visabsurdākajos darbos to, ka tas ir patiesībā balstīts darbs, un dramaturgs ir veicis nopietnu izpētes darbu savas lugas izstrādē, jo šo lugu ne tikai lasīs, bet ar to gari un smalki strādās daudzi cilvēki. Tie ir ļoti sarežģīti kritēriji, bet tiem ir jāatbilst, jo daudzi teātra māksliniek veltīs daudz laika konkrētajam darbam. (..)
Mūsdienu teātrī ir ļoti plašas iespējas tehnikām, kā veidot tekstu skatuvei, kā kombinēt episko un dramatisko teātri, kā izmantojot dažādas teātra tehnikas radīt savu paņēmienu kopumu konkrētajam darbam. Drošāk ir dramaturgam veidot klasisku lugu, jo tā ir liela laimes spēle, kad sava teātra valoda sakritīs ar režisora teātra valodu. Bet man šķiet, ka arī mūsdienu konvencionālā lugā būs pilnīgi pieņemami izmantot plašāku teātra valodas darbarīku arsenālu. Un tā vienmēr ir laimes spēle, kad lugas autoru un režisoru vēlmes sakrīt vienotā uzdevumā.”
Kaut arī labākās izrādījās tikai 2 lugas (varēja būt līdz 5), “Dramaturgu asociācija” ir gandarīta par konkursa norisi. Īpašs prieks par to , ka piedalījās tik dažādi autori – dažādu vecuma, ar dažādu pieredzi un izglītību.
