“..rakstniece turpina risināt jau
agrāk izvirzītos jautājumus. Tā pati diletantisku mākslas
„censoņu” līnija, kas
Zvanīgā Zvārgulītī.
Tā pati jaunās latviešu pilsonības zelta jaunatnes līnija,
kas
Ritenī.
Tā pati „kaunīgo latviešu” līnija, kas
Čaukstenēs.
No revolūcijas drāmas
Ausmā
līdz pilsonības komēdijai
Pie latviešu miljonāra
atskanējušas savtīgo un liekulīgo „tautas sviedru” aizstāvju
kareivīgās frāzes.
Annas Brigaderes dramaturģijā agrāk nesastapts tēls ir komēdijas galvenais varonis − kulturālais, darbīgais, dāsnais, cilvēcīgais (arī ar vienu otru vājību apveltītais) mecenāts Siltars, par kuŗa prototipiem noderējuši Augusts Dombrovskis un Jānis Brigaders.
Rakstniece ir pārliecināta, ka ikvienam mākslas darbam
nepieciešams tikumisks, tātad dzīves gaišos spēkus
stiprinošs, mērķis. Raibajai „nullīšu” sabiedrībai viņa
pretstata Zigrīdu un Ansi,
kuŗi
grib tapt lieli paši ar savu prātu un darbu. Tikai ar šādiem
godīgiem, enerģiskiem, patstāvīgiem jauniešiem tauta var
saistīt savas nākotnes cerības.
Brigadere raksta Luīzei Stumbergai 1909. gada 22. augustā: „Nevaru izprast, kā var turēt tik ilgi dusmas, kur dzīve tak tik īsa. Man žēl tādu dusmotāju.” Pateicis mantkārīgajiem radiem savas domas par viņu būtību, Siltars nenolaižas līdz sīkmanīgam dusmu izvirdumam un neizsviež mantojuma kārotājus pa durvju durvīm, bet aicina visus pulcēties pie viena galda un baudīt viņa labumus.” (Citāts no Marutas Cīrules raksta “Jaunajā Gaitā” – “Annas Brigaderes komēdijas“).
Autore: Anna Brigadere.
Žanrs: komēdija.
Auditorija: pieaugušie.
Apjoms: 108 skenētas grāmatas lappuses.
Lomu skaits: 9 vīriešu lomas, 9 sieviešu lomas.
Luga uzrakstīta: 1908.g.
Lugas pirmizrāde: Rīgas Latviešu teātrī 1909. gada 11. martā.
Lugas teksts: šeit.
Piezīmes: tā kā Brigaderei autortiesību termiņš ir beidzies, Jums nav nevienam jāprasa atļauju, lai šo lugu iestudētu.
