Ir 1974. gads. Kolhoza kantorī notiek reģistrēšanās vieglo automašīnu iegādes rindā nākošajai piecgadei. Visu komandē partijas sekretāre, viņai piepalīdz arodbiedrība un lietvede. Ierodas ļoti kolorīti kolhoznieki ar īpašām vēlmēm.
Autors: Vēsma Petruševica.
Apjoms: 24 lpp. skaits (A4). Viencēliens. Izrādes ilgums 45 min.
Žanrs: komēdija
Auditorija: pieaugušie.
Lomu skaits: 13 personāži. Minimālais aktieru skaits – 9 (viens var spēlēt vairākas lomas). Viena galvenā sieviešu loma – dziedoša; septiņas sieviešu lomas; divas vīriešu lomas (bet var spēlēt arī sievietes, pamainot tekstu). Bet lomas var spēlēt arī neatkarīgi no dzimuma.
Darbības vietas: viena telpa.
Norises laiks: 1974. gads.
Stils/virziens: reālisms.
Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: var spēlēt arī brīvdabā
Luga uzrakstīta: 2021. gadā.
Lugas iestudējumi: iestudēta 2022. gadā Vecumnieku pagasta AT “Vecmuiža” . Izrāžu foto skatīt pielikumā e-pastā. Izrādes ieraksts pieejams, sazinoties personīgi ar autoru.
Kā iegūt lugas tekstu: Vēsma Petruševica, tel. nr.: 22443931, vesmapetrusevica@inbox.lv
Iestudēšanas nosacījumi: atļauju izsniedz autors, lūdzu sazināties personīgi.
Noteikumi lugas izmantošanai: obligāts uzaicinājums uz pirmizrādi, obligāti jāpaziņo autoram, ja luga tiks iestudēta, publicēta u.tjpr.
Lugas valodas: lugā izmantota latviešu valoda. Lugā ietverta arī dziesma (divi panti) krievu valodā, kuru dzied galvenā varone.
Cita informācija:
Pieejamas autora konsultācijas iestudēšanas procesā.
Fragmenti:
Diedziņš: (ienāk, galvā tamborēta cepure)(iztapīgi) Labdien, biedrenes! Labdien!
P.sekretāre: Labdien! Lūdzu!
Diedziņš: Paldies, biedrenes! Paldies! Jums te dikti labi smaržo – tā kā pēc gaļas!
P.sekretāre: (saka darbiniecēm) Ko es jums teicu!?
Lietvede: (neizpratnē)Kas man jāraksta!?
Diedziņš: (izbrīnīts)Kā? Vai tad jūs mani nezināt!?
Arodbiedrība: Viņa tikai pusgadu strādā pie mums par lietvedi!
Diedziņš: Bet es tak tur koridorā jau piekto gadu karājos!
Lietvede: Es tur nevienu ar tādu cepuri neesmu ievērojusi!
Diedziņš: (noņem cepuri)(lepni) Es izskatos šāds!
Lietvede: Ā! Tad jūs esat tas plikpaurainais vecis apakšējā rindā trešais no kreisās tai goda plāksnē!
Diedziņš: Jā! Tas esmu es! (uzliek cepuri)
Arodbiedrība: ( lietvedei) Ja tu zinātu! Viņam kādreiz bija tāādi mati! ( rāda kuplus matus)
P.sekretāre: (pieiet pie Diedziņa un apņem ap pleciem) Nepārdzīvojiet par matiem, biedri Diedziņ! Jūs varat būt lepns!
Diedziņš: (nesapratnē) Par ko tad?
P.sekretāre: Jūs sākat līdzināties….
Diedziņš: (satraukts)Kam tad?
P.sekretāre: (ar patosu,norādot uz portretu pie sienas) Ļeņinam!
(Diedziņš izbola acis. arodbiedrība un lietvede aizliek rokas priekšā mutei)
Diedziņš: (lepni izriež krūtis) Nu tādā gadījumā, tādā gadījumā – es gribētu pierakstīties uz -“Žigulīti”! Tādu gaiši dzeltenu!
P.sekretāre (satraukta) Kāpēc dzeltenu?
Diedziņš: (apmulsis) Nu… kā saule, kas apspīd ceļu uz …nu uz..
P.sekretāre: (apmierināti)Jā, pilnīgi pareizi, biedri Diedziņ! Pilnīgi pareizi! Kā saule, kas apspīd ceļu uz komunismu!
Diedziņš: (aizgriežas, pieliek roku uz krūtīm) Fū! Paldies dievam!
Arodbiedrība: Ko jūs tur teicāt?
Lietvede: (neizpratnē)Kas man jāraksta?
Diedziņš: Paldies vienam! Ļeņinam!
P.sekretāre: Man prieks par jums, biedri Diedziņ!
Diedziņš: Vai! Es gandrīz vai aizmirsu! Man ir tāds īpašs lūgums! Ja varētu…
P.sekretāre: (ieinteresēti) Lūdzu, lūdzu! Mēs klausāmies!
Diedziņš: Ja varētu… es gribētu – garo pakaļu!
Arodbiedrība: (neizpratnē)Kā tas jāsaprot!?
P.sekretāre: (izbrīnīta)Ko jūs gribētu?(paņem glāzi un ieņem mutē ūdeni)
Diedziņš: Nu tā kā jums ir!
P.sekretāre: (pielec kājās , apgāžot krēslu izpūš ūdeni),(dusmīgi) Kas man ir!?
Diedziņš: (satraucies) Nu jūsu mašīnai, biedrene sekretāre! Nu to – pikapveidīgo!
Arodbiedrība: Nu tad tā arī sakiet!
Diedziņš: Es piemirsu to vārdu!
Lietvede: Es jums ieteiktu vasarās nenēsāt tik siltas cepures! Kaitē atmiņai!
P.sekretāre: Biedri Diedziņ, neklausieties viņā! Ja mūsu kolhozam piešķirs “Žiguli” ar pikapu, tad jūs būsiet pirmais “Ļeņina ceļā”, kurš pie tāda tiks!
Diedziņš: (pazemīgi, klanās) Paldies, biedrene sekretāre! Paldies! Uz redzēšanos!
P.sekretāre: Partijas sapulce trešdien piecos – kantora zālē! Uz tikšanos, biedri Diedziņ!
Diedziņš: Paldies! Paldies! Būšu! Kā vienmēr – pirmajā rindā! Uz redzēšanos! (aiziet)
Lietvede: Interesants tips!
Arodbiedrība: (izsmējīgi) Tas tips jau 20 gadus strādā par sargu kolhoza darbnīcās. Un naktīs – zini ko viņš dara? Tamborē! Tāpēc tās cepures nēsā! Vai ziema, vai vasara!
Lietvede: Gandrīz kā tai pantiņā: Vai bij ziema, vai vasara- zaļi svārki mugurā!
Arodbiedrība: Ha, ha, ha!
P.sekretāre: (dusmīgi) Ha, ha, ha! (noteikti)Reģistrējiet biedru Diedziņu “Žiguļu” rindā ar pirmo kārtas numuru!
Lietvede: (skumīgi)Cik žēl, ka piešķirti tikai 2 žiģuļi, 3 moskviči un 4 zapiņi!
P.sekretāre: (dusmīgi)Labi, ka vispār piešķirti!
Lietvede: Visam kolhozam un uz veselu piecgadi!
Arodbiedrība: (izmējīgi)Neuztraucies! Lai brauc ar riteņiem vai mopēdiem!
P.sekretāre: (neapmierināti) Nu vai zini, ārodbiedrība!
Lietvede: Nākošais! Nākošais!
(ieskrien Trimpe, pie rokas somiņa)
Trimpe: Tikai nesakiet, ka Kātiņš rakstījās uz mašīnu!
P.sekretāre: Rakstījās gan, biedrene Trimpe! Rakstījās!
Lietvede: Bet kāpēc jūs tā uztraucieties?
Trimpe: Viņš tak neatšķir ceļa labo pusi no kreisās! Tāpēc visu laiku brauc pa vidu! Nedomā nemaz viņam garām tikt!
Arodbiedrība: Kā tad jūs to zināt?
Trimpe: Vienreiz trāpījos autobusā aiz Kātiņa traktora! Šoferis reisā aizkavējās par veselām 15 minūtēm, un es nepaspēju uz Rīgas autobusu. (ar prieku)Bet kas tur nāca pār Kātiņa galvu – un visādās valodās!
P.sekretāre:(dusmīgi)Pietiks, biedrene Trimpe, pietiks! Neaprunājiet godājamu komunistiskās partijas biedru!
Trimpe: Vai ta šodien tikai komunistus mašīnu rindā pieraksta?
Arodbiedrība: Arī bezpartejiskos! Bet tikai četrus! Jūs esat pirmā!
Lietvede: (apjukusi)Kas man jāraksta? Neko nesaprotu!
Trimpe: (uzsit kulaku uz lietvedes galda, nomet savu somiņu uz grīdas) Ko tu, skuķi, nesaproti? Raksti – Marianna Trimpe! – slaucēja ar 22 gadu darba stāžu kolhozā, daudzbērnu māte, pirmrindniece… Un šogad iešu korī dziedāt!
P.sekretāre:(pieglaimīgi)Nu jūsu vieta būtu arī partijā!
Trimpe: Nevaru! Jums piecos ir sapulces, bet man vakara slaukšana. Ko ta Maskavā ēdīs, ja es pa sapulcēm staigāšu! Ko!?
Arodbiedrība: (izsmejoši)Nu, un kā tad pašdarbība? Kūtī dziedāsiet, vai?
Trimpe: Mēģinājumi būšot septiņos – tos es paspēšu! Kaut ko tak sirdij arī vajag! (lielīgi)Un rīkle man ir laba! Kā es uzbļauju govij, tā šī stāv kā mietu norijusi!
P.sekretāre: (ironiski)Un kādu tad mašīnu jūs vēlētos, biedrene Marianna Trimpe?
Trimpe: (lepni) “Žiguli”! Vienīgi “Žiguli”! Un krāsu gribētu…
P.sekretāre: Kāda būs, tāda būs! Un vēl nav teikts, ka mašīnu vispār dabūsiet! Pēc nedēļas bezpartejiskajiem būs izloze – jo gribētāju varētu būt daudz!
Trimpe: (aizvainoti)Nu tad es tās govis neslaukšu! Lai slauc partija!
Arodbiedrība: Marianna! Turi muti!
P.sekretāre: Es izlikšos, ka to nedzirdēju, biedrene Trimpe!
Trimpe: (iet prom, atstājot somu pie lietvedes galda) Tā ir jūsu darīšana! Uz redzēšanos!
Lietvede: Sakiet, biedrene sekretāre! Jūs to domājāt nopietni par viņas vietu partijā?
P.sekretāre: Kļūdījos! Smagi kļūdījos!
Arodbiedrība: Varbūt, ka to bļaušanu arī esam pelnījušas… Neliekam tak viņu nekad tai goda plāksnē, kaut gan jau nevienas labākas slaucējas visā “Ļeņina ceļā” par Mariannu nav!
P.sekretāre: (dusmīgi)Klusu, arodbiedrība! Tur pakar tikai mūsu kolhoza labākos komunistus!
(Arodbiedrība noplāta rokas pret lietvedi)
Ienāk šoferis
Izrādes foto no lugas autores arhīva.
