Autora mīļākā bērnu luga. Angļu valodā šo žanru sauc par fractured fairy tale. Tā ir pasaka pasakā.
Autors: Uldis Siliņš.
Žanrs: pasaku luga.
Auditorija: bērniem un pieaugušiem.
Norises vieta – Šurturitnekur pilsētā un tās apkārtnē.
Tēlotāju skaits: 35 aktieri, pārējie statisti.
Apjoms: 33 lpp. 3 cēlieni.
Luga publicēta: apgādā “Ievanda” 1997.g.
Luga iestudēta: Sidnejas latviešu teātris, 1982.g.
Vēres: šī ir viena no manām agrīnajām lugām, rakstīta pantā. Gadu skrejā luga ir vairākkārtīgi uzvesta Austrālijā. Pasaules pirmizrādē Sidnejā es vadīju režiju un spēlēju Enriku Zaļo Vardi. Es to speciāli rakstīju A.Ziedares Vasaras vidusskolai, kur to uzveda manā iestudējumā. Vēlāk es pierakstīju klāt divas epizodes, lai luga būtu pilna garuma. Pēc atsauksmēm spriežot, bijusi pusotras stundas pamatīga izsmiešanās.
Lugai ir arī otra versija, kas nav saglabājusies. Prologu es pierakstīju daudz vēlāk, un tā Laumiņa, kam bija uzticēts ievadīt lugu, palika bez darba un vairs turpmākajos uzvedumos neparādījās.
Lugas teksts un iestudēšanas nosascījumi: autora atraitnes epasts – agritaka@inbox.lv
Sižets:
Prologs.
Bērni, uzklausieties nu,
Laiks jums stāstīt pasaku.
Dienvidos no Šāuntā,
Pusceļā no Itnekā,
Jūdzes trīs no Itnekur
Stāv pilsētele Šuruntur.
Stāsts mans ir par šo un to,
Šis un tas par itneko.
Cerēsim, ka smiesit gardi
Par Enrilko Zaļo Vardi.
Kas tas tāds? Dziedons tas,
Pasaulss klases kontrabass,
Vombatu un Meža pīli,
Pīļknābi un Krokodīli,
Policistu Mea cūku,
Ķirzaku ar alus krūku,
Peļu Mīci, Peļu Gustu,
Šurtur pilsēteles krustu
Laupītājus Dingo, Žurku,
Kā ar trešo pilsēts velnu
Razbainieci čūsku melnu.
Bet nu sāķsim knaši, knaši
Izrādi, lai varat paši
Skatīt zvērus vaigu vaigā’
Šutuntur kas apkārt staigā.
Tirgus dienā sniegt koncertu ierodas pilsētelē Komventa Gardena solisti Enriko Zaļā Varde un soprāns Tusnelda Emū ar savu svītu.
Cienītā publika, salūt!
Man ir tas prieks un gods
Šai pilsētelē būt.
Un tagad es jums prasu,
Kurš no jums ir dzirdējis pasauls klases basu,
Ko nevar aprakstīt pat vārdi
Sinjoru Enriko Zaļo vardi,
Kā to būs minējusi viena otra acs-
Tas esmu es pats.
Manas partneres priekšā Tusneldas Emū
Pat karaļi, ķēniņi klanās zemu,
Viņas dieviķi dzidrais, saldais soprano
Ir skanējis Parīzē, Romā, Milāno
Visbeidzot lai man atļauts jums rādīt,
Ar dziļu bijību priekšā stādīt
Mūsu vijoles spēles virtuozo.
To slaveno, godāto un famozo,
Kas dzimis iekš Minski
Un studējs iekš Pinski
Leopoldu Sienāzi-Sienāžinski;.
Rītvakar pulkstens sežos uz mata
Mēs dziedāsim operu La Traviata.
Viņi apmetas vienīgajā viesnīcā. Lai gan īpašnieks un menedžers Kirils Ķirzaka ir garantējis pilnīgu klusumu, pa nakti Vardes istabā iebrūk peļu bars, kas svin Peļu Gustam dzimšanas dienu un pēc asas vārdu pārmiņas izgāž solistu uz grīdas. Peļu Gusta uzvaras prieki ir īsi, jo no pagultes izlien Melnā Čūska, kas tur slēpusies no policijas.
Melnā Čūaka iestāsta Vardem, ka viņa ir mēnessērdzīga un pati nezin, kā zem gultas tikusi. Jūs, laikam, esat dikti bagāts?” viņa prasa Vardem, ” nevis kā es nodzīves dragāts?” Varde saka, ka viņš negribot būt skarbs, bet vai Čūska esot meklējusi darbu?
Čūska saka, ka ir bijis brīdis. kad
Izmisimā sevi maisā bāzu
Un lūdzu nest uz zooloģisko dārzu,
Lai pārdotos par nabaggrašiem.
Bet viņiem bij jau Melnnās Čūskas pašiem.
Varde salīgst Melno čūsku sev par sargu.
Viņa lūdz arī avansu. ko nopirkt bērniem pienu, bet Varde atbild, ka par tiorunās, kad pienāks algas diena. Angažēt Čūsku sardzes pienākumiem ir kļūda par ko Varde samaksā ar savā biksēm un svārkiem. Pateicoties policijas modrībai, drēbes tiek atgūtas, bet nelietis izmūk un pievienojas Bērtuļa Dingo laupītāju bandai, kas
ierodas aplaupīt banku. Enriko sieva, ugunīgā primadonna Tusnelda Emū.
Visbeidzot -koncerts!
