Autors: Rūta Žeina.
Žanrs: komēdija.
Apjoms: viencēliens, 33 A4 lpp,
Auditorija: pieaugušie.
Lomu skaits: 9 (3 vīriešu, 6 sieviešu).
Tēma: darbība riņķo ap cilvēcisko attiecību un emocionālo norišu izpausmēm. Pusmūža vecuma identitātes krīzes izpausmes. Ārēji labvēlīgas ģimenes, kuru skapjos slēpjas ne viens vien “skelets”. Katram varonim (izņemot Picas piegādātāju, kurš drīzāk spēlē tādu lakmusa papīra lomu) ir dots savs “patiesības “ mirklis, kas kopumā rada apjomīgu kopainu. Vai kaut kas atrisināsies, mainīsies uz labu, paliek atklāts jautājums, bet mēģināts nav zaudēts. Luga ar feministisku noskaņu, apzināti rakstīta no sievietes taisnības kā vienīgās patiesības. Vīrieši lugā ir bikstāmi, vadāmi, nedaudz poētiski un vārgi radījumi, kuri tādā kapacitātē pašām sievietēm ne īsti patīk un, drīzāk tracina, nav īsti vajadzīgi, jo viņas gaida tos izlēmīgos, kuri no acīm nolasīs visas mīlētās sievietes vēlmes un aši tās izpildīs. Tāda neiespējamā misija. Tāpēc īsti nav gandarījuma par savu privāto dzīvi.
Sižets: svētdienas priekšpusdienā satiekas draudzenes, lai apspriestu plānu kā izrauties no ikdienas garlaicības.
Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: vidēja.
Darbības vieta: mazpilsēta, privātmāja, viesistaba un pagrabstāvs.
Norises laiks: mūsdienas.
Stils/virziens: reālisms.
Teātra veids: drāmas teātris, radioteātris.
Luga uzrakstīta : 2021. gads.
Kā iegūt lugas tekstu: biruta.zujane@gmail.com
Iestudēšanas noteikumi: saistības ar AKKA/LAA. Lūgums paziņot autoram, ja luga tiks iestudē.
Fragments:
Kārlis. Taisīju un domāju, ka tā arī būs! Bet… (Pauze.) Mums ar Mirdzu kaut kā… ne tā! Saproti,… es viņu… ciest nevaru. Pat neko nav nodarījusi, bet, kā ieraugu, tā aizbēgt gribas. Viss viņā kaitina! Kā ēd! Kā staigā, kā runā… es nezinu…. Viss!
Mirdza. Es mēģinu priecāties! Es daudzas lietas daru ne tāpēc, ka jādara, bet ar attieksmi, piemēram, mazgājot istabas, dziedu, un tad aizcērtas durvis. Tā ir zīme – aizveries! Es visur un par visu tieku nolikta pie vietas. Es neko nevaru izdarīt pa prātam. Viss ir slikti, nepareizi! Es pat traukus vairs neprotu nomazgāt! Kur nu ēst uztaisīt! Tagad Kārlis gatavo, un es saku,- cik garšīgi, bet vienalga – nepareizi, es melojot un ēdot pieklājības pēc! Es varu pazust uz stundām, dienām, atgriezties, viņš nebūs pamanījis, ka manis nav bijis.