Luga par rakstnieku un gleznotāju pāri Anšlavu Eglīti un Veroniku Janelsiņu. Lugā skan gan V.Janelsiņas atmiņu stāsts, gan abu dialogs- asprātīgs, traģisks, bet ne bez humora… Sadzīviskas tēmas ar pārdomām par mākslu…
Sižets: veco ļaužu namā kāda veca aktrise satiekas ar režisoru, un abi izdomā iestudēt V.Šekspīra “Romeo un Džuljetu”, kurā galvenās lomas spēlē viņi abi. Tās ir lomas, kādas viņi gribējuši spēlēt, bet nekas līdzīgs nav noticis. Kāda iznāk šī izrāde?
Tēmas: nerealizētās ieceres, dzīves galīguma traģikomisms, skarbā realitāte un skaistās ilūzijas.
Luga publicēta: “Jaunā Gaita”, 1994.g.Nr.198.
Lugu iestudējis: Mazais teātris Sanfrancisko (ap 1995).
Luga sarakstīta pēc Gunta Zariņa eksistenciālā romāna “Mieles” motīviem. Luga par izmisumu par izplēnējušām kaislībām, vecuma slogu. Cauri visam vijas eksistenciālisma doma, ka cilvēka vērtību nosaka nevis viņa vēlmes un sapņi, bet gan tā konkrētās darbības rezultāti.
Luga publicēta: “Četras dienas jūnijā un citas lugas” , izd. Elpa, 1998.g., Elektronisko grāmatu apgāda “Eraksti” izdotajā “8 lugas” (2007) , kurās ir vel 7autora lugas.
Iestudēta: Sanfrancisko mazajā latviešu teātrī 1987.g..
Kontaktinformācija: par lugas teksta saņemšanu un izmantošanu jāraksta uz epasta adresi – Ilona.staprans@ucsf.edu
“Anšlava Eglīša tipu galerija ir plaša, tomēr gandrīz katrā viņa romānā ir viens tips, kas nāk līdzi jau no jaunības, tas ir, ja tā varētu teikt, 20. g.s. Kazanova, kas pavīd Anšlava darbos neskaitāmās variācijās un ēnojumos.” (Aigars, Pēteris. Skaistās un aplamās dzīves tēlotājs. Londonas Avīze, 1956, 2. nov.)
Apjoms: 66 grāmatas lpp. Lugas trešā versija, ņemot vērā ka agrākie manuskripti gāja bojā.
Žanrs: komēdija.
Auditorija: pieaugušie.
Lomu skaits: 8 vīriešu lomas, 6 sieviešu lomas un vairākas abu dzimumu epizodiskas lomas.
Norises vieta un laiks: Jelgavā 1765. gada rudenī.
Sižets: Kazanova ierodas viesnīcā, un liek noticēt, ka ir bagāts augstmanis. Netrūkst augstdzimušu dāmu, kas viņā iemīlas… Nokļūstot galmā, viņš tiešām kļūst bagāts, taču viņu vilina interesantāka dzīve.
Luga iestudēta: 1947.g. Vācijā, Upsalas Latviešu teātrī 1952.g., Adelaides Latviešu teātra ansamblī 1957.g. , Daugavas Vanagu teātrī Kanādā 1957.g., Sidnejas Latviešu teātrī 1959.g., Bostonas Latviešu jaunajā teātrī 1963.g. , Linkolnas Latviešu teātra kopā 1964.g. , Minesotas Daugavas vanagu apvienības teātrī 1965.g. , Ziemeļkalfornijas Daugavas Vanagu teātrī 1966.g. , Filadelfijas Latviešu teātra kopā 1972.g. , Zaļenieku amatierteātŗī 2017.g. u.c.
Autortiesības: A.Eglītis ir AKKA/LAA pārstēvēts autors (2020) .
Attēls no zudusilatvija.lv – Lindes viesnīca pirms otrā pasaules kara atradās Pils (tagad Lielās) ielas kreisajā pusē uz Upes ielas (Čakstes bulvāra) stūra. Savulaik Kurzemes hercogistes laikos, tajā pašā vietā atradās Pils viesnīca, kurā pajumti atradušas daudzas Rietumeiropas “slavenības”, to vidū – Kazanova, Mango Kavallo un Kaliostro.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai uzlabotu portāla lietošanas pieredzi un nodrošinātu ērtāku darbību. Turpinot lietot portālu, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanai.
