Lugas “Iespēja atgriezties” apraksts

Autors: Kerija Margo.

Apjoms:  18 lpp.

Žanrs: absurda luga, balstīta uz vēsturiskiem notikumiem.

Auditorija:  jaunieši, pieaugušie.

Lomu skaits: 2 vīriešu lomas, 4 sieviešu lomas, 1 – bezdzimumu loma.

Darbības vietas: Sīrijas tuksnesis, Faraona pils, mājiņa pie purva,antikvāru grāmatu veikals, iela, istaba, tirgus,  zeme un debesis.

Norises laiks: 500 g.p.m.ē., 15.gs., mūsdienas.

Sižets:  Viduslaikos sieviete raksta grāmatu, bet tas, ko viņa notur par iztēli, ir  atmiņas par viņas iepriekšējo dzīvi. Sagadīšanās pēc šo grāmatu mūsdienās atrod sieviete, kura savā iepriekšēja dzīvē bijusišī pati rakstniece. Kā mūs ietekmē iepriekšējās dzīves, un vai pastāv varbūtība, ka vienā ķermenī savienojas trīs dvēseles? Pārdomas, fantāzijas, vēsturisko notikumu apvienošana ar mūsdienām.

Luga uzrakstīta:  2016. g.

Lugasiestudējumi: “Dramaturgu teātris”  – Izrādes ilgums- 90 min

Kā iegūt lugas tekstu: jāraksta lugas autorei kerijamargo@gmail.com.

Luga “Vara”

Autors: Mārtiņš Zīverts.

Žanrs: traģēdija.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: 75 lpp (Internetā. Uz A4 tekstu kopējot, mazāk).

Lomu skaits: 1 sievietes loma, 15 + vīriešu lomas.

Norises vieta: Mindauga rezidences Varutas pils augšējais pagalms.

Norises laiks: 1263.gads.

Lugas tēma un sižets: sk. http://www.gudrinieks.lv/referati/petniecisks-darbs/martina-ziverta-luga-vara.html Arī – https://jaunagaita.net/jg121/JG121_Putns-par-Zivertu.htm un te – https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/11551

Luga uzrakstīta: 1944.g.

Luga iestudēta: Dailes teātrī 1944.g. u.c.

Lugas teksts: https://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=289&q=Z%C4%ABverts%20Vara (pieejams, autorizējoties ar E-klases pasi vai Mykoob).

Autortiesības: M.Zīverts ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā-
http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/parstavetie-autori/

Video:

Lugas “Zemgales atmoda” apraksts

Autors: Aleksandrs Grīns

Žanrs:  vēsturiska drāma.

Apjoms: 35 grāmatas lpp.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: vismaz 25 vīriešu lomas un 1 sieviešu loma.

Norises laiks un vietas: 13.gs. , Tērvetes pilsētas un pils, Ķērnavas pils, ozolājs.

Luga uzrakstīta: 1937.g.

Iestudējumi: 1937.g. Pļaujas svētkos (piedalās 62 kori, 29 baletdejotāji, karavīri, aizsargi utt. , ap 2000 cilvēki).

Teksts pieejams: tiešsaistē šeit un A.Grīns “Daiļdarbi un raksti” (1994-1998), 13.sējums, izdevniecība “Signe”.

Tērvetes pilskalns – attēls no zudusilatvija.lv

Luga “Torņa cēlējs”

Autore: Aspazija

Žanrs: traģēdija.

Apjoms: 48 lpp A4.

Auditorija: pieaugušie.

Lugas norises laiks: viduslaiki (epilogs- 100 gadus pēc notikuma).

Lomu skaits: > 25 (no tām vismaz 5 sieviešu lomas, vismaz 19 vīriešu lomas, daudz epizodisku lomu, vairākas no kurām var spēlēt arī vieni un tie paši aktieri).

Norises vietas: krogs; pils zāle; Mades istabiņa; karātavu kalns; pie baznīcas.

Tēma: mākslinieks un sabiedrība.

Sižets: velns neļauj uzcelt baznīcu, kamēr pagrabā neiemūrēs jaunavu. Made tiek ar viltu ievilināta, taču izglābjas no nāves. Taču, kad redz kā tiek nosodīts baznīcās cēlājs Iļģis, gatava upurēt savu dzīvību, lai darbs – Madlienas baznīca – tiktu pabeigts.

Luga uzrakstīta: 1925.-1926.g.

Lugas teksts pieejams:  http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307088946|article:DIVL46|issueType:B

PDF formātā – http://dom.lndb.lv/data/obj/file/255794.pdf

Piezīmes: lugas 1.nosaukums –  “Madlienas baznīcas torņa cēlējs”.

Luga “Viesturs Zemgales virsaitis”

Autors: Jānis Akuraters

Žanrs: traģēdija.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: pieci cēlieni  (63 grāmatas lappuses).

Lomu skaits: 19 lomas (16 vīrieši, 3 sievietes) un daudz epizodiskas lomas.

Norises laiks: 13.gs. sākums.

Norises vietas: pils sēta, pils zāle, sils, bajāra pils istaba.

Luga publicēta: J.Akuratera kopotajos rakstos, 8.sējums, 1925.g.

Luga iestudēta: 1920.g.

Lugas teksts: šeit.

Foto no Pixabay.com.

Luga “Iļja Muromietis”

Autors: Rainis

Žanrs:  traģēdija.

Apjoms: 187 lpp (5 cēlieni).

Lomu skaits: > 30 (t.sk. vismaz 26 vīriešu lomas, vismaz 5 sieviešu).

Norises laiks: ap 9.gs.

Norises vietas: mežs, kņaza miteķļa pagalms, kņaza viesistaba, cietums, pils priekša, stepe, kalni.

Luga tapusi: 1923.g.

Lugas teksts: http://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=194&q=Rainis un http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/IljaM/iljasat.htm, kā arī http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0304086660|article:DIVL620|issueType:B

PDF formātā šeit.

Foto no Pixabay.com

Luga “Kaupo Līvu virsaitis”


Uz 13. gs. vēstures fona atveidota mīlestības drāma.

Autors: Jānis Akuraters

Žanrs: traģēdija.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: pieci cēlieni  (126 grāmatas lappuses).

Lomu skaits: >17 lomas (14 vīrieši, 3 sievietes) + daudz epizodiskas lomas.

Norises laiks: 13.gs.

Norises vietas: pils zāle, klosteris, pils istaba, citas pils istaba, Gaujas ieleja, Rīgas pils istabas.

Luga publicēta: J.Akuratera kopotajos rakstos, 8.sējums, 1925.g.

Luga iestudēta: 1913.g.

Lugas teksts: šeit


Attēl autors blitzmaerker no  Pixabay 

Luga “Mūsu senči”

Autors: Ādolfs Alunāns

Apjoms: 98 lpp (grāmatā).

Auditorija: pieaugušie.

Žanrs: drāma, traģēdija.

Lomu skaits:  13 (11 vīrieši, 2 sievietes)+ masu skati.

Norises vietas: pie svētā ozola, istaba Rīgas pilī.

Norises laiks:  13.gs.

Luga iestudēta: Jaunajā latviešu teātrī  1903. g., Apollo teātrī  1906. g., Liepājas Latviešu teātrī  1908. g. ,Jaunajā Rīgas teātrī  1909. g., “Liepas teātrī  1912.g., Rīgas Latviešu teātrī  1913. g. , Jaunajā Pēterpils Latviešu teātrī  1915. g., Vērmanes dārza teātrī  1916. g.,Liepājas (Jaunajā) teātrī  1920. g., Jelgavas teātrī  1921. g.  u.c.

Luga uzrakstīta: 1890.g.

Lugas teksts: šeit . 


(Ja lugas teksts, atverot saiti, nav saskatāms, Jums jāsazinās ar Latvijas Nacionālo bibliotēku).

Grāmata taustāmā formātā – https://lugas.lv/?p=6821

Par nelielu samaksu lugas teksts arī te-  http://www.eraksti.lv/autori/adolfs_alunans.html

Foto no Pixabay.com

Lugas “Kristīne Lavransa meita” apraksts

Norvēģu rakstnieces Sigrijas Unsetes izcilais vēsturiskais romāns atklāj pretrunām pilno Norvēģijas sabiedrību 13. gadsimtā. Lai gan autore triloģijā ietvērusi visu Kristīnes dzīvi, dramatizējumā izraudzīts varones mūža posms no jaunības gadiem līdz tēva nāvei, tai pat laikā nepazaudējot viņas bērnības iespaidus un brieduma gadu atziņas. Par raidlugas centrālo tematu dramaturgs izraudzījies cilvēka iekšējo cīņu starp svēto un grēcīgo, aizliegto un atļauto, kā arī mēģinājis rast atbildi uz jautājumu, vai cilvēks dzīves laikā spēj mainīties.

Dramatizējuma autors: Kārlis Anitens

Apjoms: dramatizējums radioteātrim, 2 daļas, 21 epiozde, 33 lappuses, 10484 vārdi.

Žanrs: drāma.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: 14 (7 sievietes, 7 vīrieši, masu skatu tēlotāji.)

Norises vieta: Norvēģija, dažādas vietas.

Norises laiks: 13. gadsimts.

Luga uzrakstīta: 2008. gadā.

Lugas iestudējumi: Latvijas Radioteātris, 2009. gads (audio šeit un šeit).

Kā iegūt lugas tekstu: sakarā ar dramatizējuma papildautortiesībām (© 1961 Zvaigzne © 1922 Aschehoug Agency) dramatizējuma teksts pieejams, tikai sazinoties ar autoru. Epasts: karlisanitens@gmail.com.

Lugas tulkojumi citās valodās: vācu valodā – „Kristin Lavranstochter”; angļu valodā – „Krstine Lavransdatter” .

Lugas apraksts vāciski: Drama “Kristin Lavranstochter”

 DRAMA IN ZWEI AUFZÜGEN nach Motiven von Sigrid Undsets Roman „ Kristin Lavranstochter“

© 2008 Kārlis Anitens

© 1961 Zvaigzne

© 1922 Aschehoug Agency

Information ueber copyrights und Stueck: karlisanitens@gmail.com.

Zusammenfassung: Handlungsort, Norwegen des 13. Jahrhunderts. Im Alter von 15 wird abrupt Kristins glückliche Jugend durch den Tod ihres Kindheitsfreundes Arne und die schweren Anschuldigungen seiner Mutter beendet. Von ihren Eltern Lavrans und Ragnfrid, ihrem Verlobten Simon, der Patentante Aashild und ihren seelenverwandten dem Geistlichen Bruder Edvin unterstützt, begibt sich Kristin auf dem Weg zum Kloster nach Oslo, um Ruhe für ihre Seele zu finden. In der Stadt führt ein Unglücksfall Kristin und einen in der Öffentlichkeit vom zweifelhaften Ruf bekannten Ritter Erlend zusammen. Das gemeinsame Abenteuer entwickelt sich zur wilden und widerspruchsvollen Leidenschaft, die geistigen Werte von Kristin werden zu tiefst erschüttert, was zum starken inneren Konflikt mit ihrer Weltauffassung führt. Als die Leidenschaft von Kristin und Erlend publik wird, wird auch die bisher starke Vater-Tochter Beziehung hoffnungslos zerrüttet. Lavrans ergreift Partei für den rechtmäigen Verlobten Simon. Dies führt zur Trübung und zum Zerwürfnis der Beziehung von Lavrans und Ragnfrid.

Damit sie dem öffentlichen, als auch dem familiären Tadel entgehen, beschließen Erlend und Kristin nach Schweden zu fliehen. In die Affäre wird auch die Patentante Aashild verwickelt. Die geheime Flucht wird aber von Erlends Ex-Liebhaberin und Mutter seiner zwei Kinder Eline vereitelt. Es bricht ein Streit aus, in dem Eline sich selbst tötet und gleichzeitig reißt sie eine unheilbare Wunde in die Beziehung von Kristin und Erlend. Um das Geschehene zu verbergen, entschliet sich die Patentante Aashild ihr Leben zu Gunsten von Kristin und Erlend zu opfern. Dies entfremdet Erlend und Kristin noch mehr von einender.

Ein Jahr später sterben in den Armen der hochschwangeren Kristin ihr geistiger Lehrer Bruder Edvin und ihre kleine Schwester Ulvhild. Unter dem Einfluss der Tragödie gibt Lavrans den Widerstand gegen die Beziehung zwischen Kristin und Erlend auf und erlaubt den Beiden die Heirat. Die Hochzeit findet statt, aber zwischen Kristin und Erlend herrscht keine emotionale Nähe mehr. Diese wird auch nicht durch die Geburt des gemeinsamen Kindes wiederbelebt. Als einzigen Ausweg findet Kristin die Erkenntnis ihre Beziehung mit Gott zu erneuern. Obwohl es ihr scheinbar gelingt, heilen die seelischen Wunden nicht und das weitere Leben von Kristin wird vom inneren Zorn ohne Anfang und Ende bestimmt. Zusätzliches Öl ins Feuer giet die erfolgreiche Karriere von Erlend, was Kristin sehr grämt. Nur als Lavrans stirbt, entsteht ein Hoffnungsschimmer im Leben von Kristin.