Luga “Piektais bauslis”

“…lai jūs nekad neaizmirstu piekto bausli – “Tev nebūs nokaut!””
Autora vārds: Hermanis Paukšs.
Apjoms: 10 lpp. (A4).
Žanrs: traģikomēdija.
Auditorija: pieaugušie.
Lomu skaits: 4 (3 sievietes, 1 vīrietis).
Darbības vietas: istaba.
Tēma: slepkavības; spēja realizēt savus plānus.
Sižets: ciemos pie Apolonijas atnāk draudzenes, kurām saimniece ieber glāzē indi. Viešņas izdzīvo, jo saimnieces kalps, kura pagātne saistīta ar vairāku cilvēku nāvi, samainījis indes un cukura traukus. Apolonija liek kalpam pavadīt viešņas un piesaka paņemt līdzi cirvi… Kad kalps atgriežas, saimniece viņam ir sagatavojusi indes dzērienu, un arī pati mirst no kalpa naža dūriena.
Norises laiks: mūsdienas.

Luga uzrakstīta: 1999.g.
Lugas iestudējumi: Dramaturgu teātrī, Jelgavas 4. vidusskolas Tautas teātrī “Vējlukturis”, Alsungas amatierteātrī.

Lugas teksts publicēts: autora lugu izlasē “Piedod, Bokačo, ja vari… “, AGB, 2006. un šeit tiešsaistē.

Autortiesības: autors ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā.

Autora kontaktinformācija: lai vienotos par lugas iestudēšanu vai cita veida izmantošanu, Jums jāraksta uz hermanis.paukss@gmail.com

Lugas “Ķieģelis” apraksts

Luga par to, kā ne tikai panākt savu, bet vēl arī labi nopelnīt.
Autora vārds: Hermanis Paukšs.
Apjoms: 7 lpp. (A4).
Žanrs: komēdija.
Auditorija: jaunieši, pieaugušie.
Lomu skaits: 2 (1 sieviete un 1 vīrietis).
Darbības vieta: pļava.
Tēma: ar neatlaidību ir iespējams sasniegt jebkuru mērķi.
Sižets: tūrists izvēlas atpūsties skaistā pļavā, kur viņa mieru ik pa laikam traucē kāda meitene, piedāvājot par piecdesmit latiem nopirkt ķieģeli. Tūrists, lai arī sākumā nepieļauj tādu iespēju, tomēr nopērk vienu ķieģeli par piecdesmit latiem, tad otru jau par sešdesmit latiem, un, pasūtot vēl divdesmit ķieģeļus, atstāj atpūtai nolūkoto pļaviņu.
Norises laiks: mūsdienas.
Lugas iestudējumi: Dobeles amatieru teātrī “Pitons” (1997.g.), RTU studentu teātris “Spēle” (2014.g.), Jaunauces jauniešu amatierteātris “Lanselots” .

Autortiesības: autors ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā.

Autora kontaktinformācija: lai saņemtu lugas tekstu, vienotos par lugas iestudēšanu vai cita veida izmantošanu, Jums jāraksta uz hermanis.paukss@gmail.com

Luga “Visi ceļi ved uz Pločiem”

Cilvēkam svarīga kopības sajūta, zeme, senču būvētās mājas un iestādītie koki.
Autora vārds: Monika Zīle.
Apjoms: 2 cēlieni.
Žanrs: komēdija.
Auditorija: jaunieši, pieaugušie.
Lomu skaits: 16 (8 sievietes un 8 vīrieši).
Darbības vietas: pilsētas dzīvoklis, autoosta, lauku ceļš, “Ploču” sētsvidus.
Tēma: attiecības, dzimtas saknes un dabas skaistums.
Sižets: satiekas kādreizējās klasesbiedrenes, kuras savulaik dēvētas par nešķiramo trijotni. Katrai savs dzīvesstāsts, bet, gribot vai ne, šajās brīvdienās ceļš viņas aizved uz laukiem, uz “Pločiem”, kur uzvirmo bērnības atmiņas, kopības sajūta un mīlestība…
Norises laiks: mūsdienas.
Stils/virziens: reālisms.
Lugas iestudējumi: 32. Austrālijas latviešu teātru festivālā Adelaidē (1992.g.), Liepupes pagasta amatieru teātrī, Vārkavas pašdarbnieku teātrī, Vilces amatierteātrī.

Lugas teksts: https://monikaziledotcom.wordpress.com/lugas/visi-celi-ved-uz-plociem/

Autortiesības: autori pārstāv AKKA/LAA.

Kontaktinformācija: , meitas e-pasts baibazzz@yahoo.com

Foto no lugas.lv arhīva

Lugas “Mieles” apraksts


Luga sarakstīta pēc Gunta Zariņa eksistenciālā romāna “Mieles” motīviem. Luga par izmisumu par izplēnējušām kaislībām, vecuma slogu. Cauri visam vijas eksistenciālisma doma, ka cilvēka vērtību nosaka nevis viņa vēlmes un sapņi, bet gan tā konkrētās darbības rezultāti.

Autors: Raimonds Staprāns .

Apjoms: 48 lpp.

Lomu skaits: 2 sieviešu un 2 vīriešu lomas.

Luga publicēta:  “Četras dienas jūnijā un citas lugas” , izd. Elpa, 1998.g., Elektronisko grāmatu apgāda “Eraksti” izdotajā “8 lugas” (2007) , kurās ir vel 7autora lugas.

Iestudēta: Sanfrancisko mazajā latviešu teātrī 1987.g..

Kontaktinformācija: par lugas teksta saņemšanu un izmantošanu jāraksta uz epasta adresi – Ilona.staprans@ucsf.edu

Lugas “Urši un torte” apraksts

Autors: Hermanis Paukšs.

Apjoms: 38 grāmatas lappuses.

Auditorija: pieaugušie.

Žanrs: absurda komēdija.

Lomu skaits: 7 (3 vīrieši, 4 sievietes.)

Luga iestudēta: 2001.g. Mazajā teātrī (izrādīta Dailes teātrī.)

Lugas teksts pieejams: lugu krājumā “Ak Dievs, kādi murgi!” (1999), AGB un tiešsaistē šeit.

Autortiesības: autors ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā.

Autora kontaktinformācija: lai vienotos par lugas iestudēšanu vai cita veida izmantošanu, Jums jāraksta uz hermanis.paukss@gmail.com .

Piezīmes: luga tika izvirzīta “Latviešu mūsdienu dramaturģijas iestudējumu skates 2001” finālam.

Lugas “Šurturitnekuršistasitnekas” apraksts

Autora mīļākā bērnu luga. Angļu valodā šo žanru sauc par fractured fairy tale. Tā ir pasaka pasakā.

Autors: Uldis Siliņš.

Žanrs: pasaku luga.

Auditorija: bērniem un pieaugušiem.

Norises vieta – Šurturitnekur pilsētā un tās apkārtnē.

Tēlotāju skaits: 35 aktieri, pārējie statisti.

Apjoms: 33 lpp. 3 cēlieni.

Luga publicēta: apgādā “Ievanda” 1997.g.

Luga iestudēta: Sidnejas latviešu teātris, 1982.g.

Vēres: šī ir viena no manām agrīnajām lugām, rakstīta pantā. Gadu skrejā luga ir vairākkārtīgi uzvesta Austrālijā. Pasaules pirmizrādē Sidnejā es vadīju režiju un spēlēju Enriku Zaļo Vardi. Es to speciāli rakstīju A.Ziedares Vasaras vidusskolai, kur to uzveda manā iestudējumā. Vēlāk es pierakstīju klāt divas epizodes, lai luga būtu pilna garuma. Pēc atsauksmēm spriežot, bijusi pusotras stundas pamatīga izsmiešanās.

Lugai ir arī otra versija, kas nav saglabājusies. Prologu es pierakstīju daudz vēlāk, un tā Laumiņa, kam bija uzticēts ievadīt lugu, palika bez darba un vairs turpmākajos uzvedumos neparādījās.

Lugas teksts un iestudēšanas nosascījumi: autora atraitnes epasts – agritaka@inbox.lv

Sižets:

Prologs.

Bērni, uzklausieties nu,

Laiks jums stāstīt pasaku.

Dienvidos no Šāuntā,

Read more

Luga “Garais dancis”

Lugas stāsts ir par sacensību, kas ne vienmēr nes gandarījumu un allaž parādās Kāds, kas cenšas to izmantot… Luga, kurā aktieriem jāspēlē dejojot…

Autore: Lelde Stumbre

Apjoms: 2 cēlieni.

Žanrs: dramatiski muzikāla luga ar liktenīga varoņa piedalīšanos.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: 8 (4 vīrieši, 4 sievietes)+ dejotāji.

Norises vieta: deju zāle.

Norises laiks: mūsdienas.

Tēma/sižets: “..varoņi ir cilvēki, kuriem teju vai viss dzīves saturs ir „zīmēties” – un darīt to ar stila izjūtu un milzīgu pašcieņu. Iesākumā viss notiekošais atgādina vērienīgu modes skati. Pēc tam? … Stāsts ir it kā vienkāršs. Notiek deju sacensības. Padzīvojis pāris atvedis dalībai konkursā savu meitu. Kopā ar viņiem ir ģimenes draugu pulciņš. Visu diriģē notikuma vadītājs, superelegants, iznesīgs jauns vīrietis, no kura ir tik daudz kas atkarīgs, kuram jācenšas iepatikties… Viss veidojas kā nebeidzams prieks – dejo konkursa dalībnieki, dejo viņu vecāki, kopā ar ģimenes draugiem, atceras jaunību… Tikai kāpēc kādā brīdī kļūst baisi? Kāpēc lieliskā jaunā dejotāja Antra gatava darīt jebko, lai tikai tiktu prom no šīs vietas? … Viena no spēcīgākajām lugā ir arī pārmantojamības tēma – jaunā paaudze no iepriekšējās manto jau ne tikai mājas un mašīnas, pārmantojas arī sapņi, cerības, uzvaras alkas. Vai tas ir augšup ceļošs spēks? Vai varbūt savādāk? Un tā ir tikai viena no daudzajām lugas un iestudējuma mīklām.” (Citāts no http://kultura.delfi.lv/news/theatre/dramaturgu-teatri-pirmizradi-piedzivos-leldes-stumbres-garais-dancis.d?id=24644385 ).

Luga iestudēta: 2009.g. Dramaturgu teātrī

Luga uzrakstīta: 20.gs.90.gadi.

Lugas teksta fragments: http://stumbrelugas.files.wordpress.com/2014/05/garais-dancis-fragments.doc. Luga par maksu pieejama arī šeit – http://www.eraksti.lv/autori/lelde_stumbre.html

Autores kontaktinformācija: lai uzzinātu par lugas izmantošanas nosacījumiem, lūdzu sazinieties ar autori  – kontaktinformācija – https://stumbrelugas.wordpress.com/

Ilustratīvs foto no zudusilatvija.lv

Luga “Kaziņa-meitiņa”

Autore: Lelde Stumbre

Apjoms: 22 lpp.

Žanrs: pasaku luga.

Auditorija: bērni.

Lomu skaits: 10 (vismaz 2 sieviešu lomas, vismaz 2 vīriešu lomas, pārējām dzimums nav tik būtisks, jo jāattēlo dzīvnieki).

Norises laiks: pasaku laiks.

Norises vietas: saimnieka mājas istaba, mežs, raganas būda, jūras krasts, velna mājas pagalms.

Sižets: dzīvo, kāds saimnieku pāris, kuriem nav bērnu. Te negaisa laikā viņiem pieklīst kaziņa, kas prot runāt… Taču drīz uzrodas arī Velns, kas piesolot saimniecei meitu, saka, ka kaziņa jānokauj. Saimnieks tomēr kaziņu noslēpj. Taču saimniece tā grib tikt pie bērna, ka dodas Velnam līdzi, turklāt uz slotas kāta. Saimnieks ar kazu dodas meklēt saimnieci, pa ceļam salasot līdzi zvēru kompāniju.  Viņi satiek gan Raganu, gan Zilo govu, gan pašu Velnu visbeidzot un kopīgiem spēkiem Saimnieci atgūst. Turklāt, ierodoties atpakaļ mājās, viņus gaida kāds ļoti patīkams pārsteigums…

Lugu iestudējuši: teātris “Skatuve”1991.g., Bērsteles amatierteātris 2014.g. u.c.

Autores kontaktinformācija: lai uzzinātu par lugas izmantošanas nosacījumiem, lūdzu sazinieties ar autori  – kontaktinformācija – https://stumbrelugas.wordpress.com/

Skeča “Laimīgā zeme” apraksts

Autors: Uldis Siliņš.

Žanrs: komēdija.

Apjoms: 6 lpp.

Auditorija: pieaugušiem.

Norises vieta: virtuve.

Lomu skaits: 2 vīrieši, 1 sieviete.

Sižets: Sprīdītis pēc ilgiem klejošanas gadiem ir atgriezies mājās pie Lienītes un sagaida, ka viss būs tā, kā kādreiz. Bet nekas nav tā kā kādreiz bijis. Viņš uzzin, ka viņiem ar Lienīti ir dēls. (Kādas lietas arī nenotiek, “Cisu maisu” lēcot!!!  Lienīte saka, ka vinai nav bijis tik ilgi jāgaida, kā uz  Sprīdīti.  Uz dēlu tikai 9 mēneši).

Luga uzrakstīta: 1992.g.

Luga iestudēta: Bostonas teātra ansamblī, režisore-E.Siliņa-Pūce. Prologu komponēja brāļi Aldiņi. Rezultātā Bostonas mietpilsonība sadalījās 2 strīdīgās grupās: pirmā grupa- ak, cik interesanti un jauki; otra grupa – izsmiets Sprīdītis u.t.t. Arī Valdis Lūriņš to uzveda Rīgā, bet ar svītrojumiem.


Lugas teksts un iestudēšanas nosascījumi: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv

Luga “Zem dienvidu krusta”

Nosaukums ņemts no dziesmas:

“Itnekad vairs nepārnākšu sētā

Lauztu šķēpu, noskumis un vārgs,

Mirt vai uzvarēt es iešu , svētā,

Zinu tāds tev esmu divkārt dārgs.” (Autors nav zināms)

Autors: Uldis Siliņš.

Žanrs: drāma ar traģiskām beigām.

Auditorija: pieaugušajiem.

Apjoms: 3 cēlieni, 64 lpp A4.

Iedvesmas avots: vēsturiski notikumi un personas, kā arī kāda veca un melodiska īru balāde “Molly Malone”.

Lomu skaits:12 (10 vīriešu, 2 sieviešu, no tām mazāk svarīgas lomas – 6 vīriešu lomas).

Norises laiks: 1910. gadā.

Norises vieta: Sidneja, Molijas dzīvoklis.

Tēmas: cilvēku attiecības, mīlas trīsstūris, revolūcija, nodevība, pārgalvība…

Sižets:  luga sākas ar tās beigām – bankas aplaupīšanu.  Pēc tam caur kādas  īru sievietes atmiņu stāstu detektīvam atgriežamies notikumos, kas līdz šai laupīšanai noveda… Ar katru ainu arvien dziļāk un skaidrāk atklājas galvenās varones, viņas drauga un vīra drauga savstarpējās attiecības. Visi minētie latvieši, izņemot Puiku, ir vēsturiskas personas. Kriminālais pavediens palienēts no notikumiem Londonā. Sidnejas piektgadnieku grupai, kas nodibināja Strādnieku pulciņu, cik zināms, nebija nekādi sakari ar Liesmu, lai gan viņu politiskie uzskati bija un palika kreisi un jaunajai Latvijas valstij naidīgi.

Luga publicēta: Jaunā Gaita nr. 210, septembris 1997 , apgāds “Ievanda“ 1997. g.

Luga uzrakstīta: 1992. – 1995.g.

Luga uzvesta: pirmizrāde ar nosaukumu “It nekad vairs nepārnākšu sētā” Sidnejā, 1996.g., iestudēta arī Latvijas televīzijā 1997.g. , režisors Ģirts Nagainis

Lugas teksts: http://www.zagarins.net/jg/jg210/JG210-211_Silins.htm

Fona materiāli: http://www.zagarins.net/jg/jg210/JG210_Silins_Fona_materiali.htm

Kontaktinformācija: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv

Vēres:Mani vienmēr ir fascinējusi vēsture, tāpēc es savos darbos bieži kavējos pagātnē. Pirms gadiem manās rokās nonāca Sidnejas Strādnieku pulciņa kases un protololu grāmatas un pēc tam F.Klarka “The will -of- the wisp”, kur bija sīki aprakstīta latviešu teroristu pulciņa “Liesma” darbība Londonā pēc 1905.gada revolūcijas, kā arī izsekots kāda latvieša terorista gaitām Austrālijā. Tas man atklāja pavisam jaunu un mazpētītu vēstures posmu. Pēc Klārka grāmatas izlasīšanas intriga bija rokā un pēc 3 gadiem pati luga.

Intas Roģeres kritika bija iznīcinoša. Tā neesot, ne komēdija, ne politiska satīra, ne romantiska drāma, ne mistērija. Kas tad? Melodrāma. (Rogers I Mollija Malone jeb baismīgie notikumi Millers pointā, AL 1997.janvārī).