Norises laiks un vieta: nav saistīta ar zināmu vietu un laiku.
Lomu skaits: 20 aktieri, 22 statisti.
Sižets: pasaku luga ar dramatisku kāpinājumu, galveno tēlu caurvijumu visā lugā un mājās atgriešanās vadmotīvu, apbrīnojami veiklu fabulu, valodā izdarībās raksturotiem zvēriem, deju un dziesmu iepīšanu un norišu straujumu luga patiks maziem un lieliem. Viss dziļi sakņojas latviešu gara pasaulē. (Zariņš A. Satriec joda varu, AL 1959.g.dec.)
Lugas teksts nav pagaidām pieejams. Iespējams, ka manuskripts atrodas kādā Sidnejas latviešu teātra inventāra skapī, autora atraitnes kontaktinformācija – agritaka@inbox.lv
Vēres: Paklausot recenzenta un literāta Kārļa Freimaņa padomam, luga
pirms uzvešanas pārrakstīta.
Sižets: kādā lauku sētā ierodas vairāki jaunieši. Atklājas viņu savstarpējās attiecības un raksturi. Vai tas, kuram ir vairāk sasniegumu, var sevi tāpēc definēt kā labāku cilvēku?
Luga iestudēta: 1958.g. Dailes teātrī.
Lugas teksts: pieejams ar paroli Nacionālā kultūras centra mājaslapā – https://www.lnkc.gov.lv/dokumenti/#subcat-131-129 , kā arī lugu krājumos “Septiņas lugas” (1968), Gunāra Priedes dzīve un darbi. 1928–1958 (1.sējums, 2013.g.), Latviešu padomju rakstnieku lugu izlase (1969.g.).
Autortiesības: G.Priede ir AKKA/LAA pārstāvēts autors.
Lomu skaits: > 30 (tikai 2 no tām caurviju sieviešu lomas un pāris epizodiskas sieviešu lomas, pārējie- vīrieši).
Norises vietas: taverna, karavīru nometne, Spartaka telts utt.
Norises laiks: 1.gs.pirms Kristus.
Sižets: Spartaks pulcina ap sevi domubiedrus un gatavo vergu sacelšanos. Taču nodomāto nav sasniegt pārāk viegli, jo viņa karavīri vēlas pēc uzvaras dzīvot tāpat – turēt sev vergus utt. Turklāt arī prot ne visai labi uzvesties iekarotajās teritorijās – nodarbojas ar marodierismu u.tml. Visbeidzot Spartaks ar savējiem dodas pret daudz varenāko Romas karaspēku…
Tēma: uzvara pār citiem, uzvara pār sevi, garīgais un fiziskais spēks.
“..izvēršot nelielu 17. gs. vēstures epizodi, Aleksandrs Čaks filozofiskā, vēsturiskā un psiholoģiskā savijumā apcerējis personības garīgo tapšanu, rūdīšanos un ceļu uz harmoniju vēsturiski sarežģītā laikā. ” (Citēts no literatura.lv)
Darbība norisinās kara slimnīcā Rīgā, 1943.gada rudens, divu nedēļu notikumi… Kāds būs dezertietu liktenis- viņus izārstēs, lai nošautu? Vai kāds ir nodevējs? Vai ir iespēja bēgt?
Apjoms: 75 lpp (Internetā. Uz A4 tekstu kopējot, mazāk).
Lomu skaits: 1 sievietes loma, 15 + vīriešu lomas.
Norises vieta: Mindauga rezidences Varutas pils augšējais pagalms.
Norises laiks: 1263.gads.
Lugas tēma un sižets: sk. http://www.gudrinieks.lv/referati/petniecisks-darbs/martina-ziverta-luga-vara.html Arī – https://jaunagaita.net/jg121/JG121_Putns-par-Zivertu.htm un te – https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/11551
Luga uzrakstīta: 1944.g.
Luga iestudēta: Dailes teātrī 1944.g. u.c.
Lugas teksts: https://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=289&q=Z%C4%ABverts%20Vara (pieejams, autorizējoties ar E-klases pasi vai Mykoob).
“Anšlava Eglīša tipu galerija ir plaša, tomēr gandrīz katrā viņa romānā ir viens tips, kas nāk līdzi jau no jaunības, tas ir, ja tā varētu teikt, 20. g.s. Kazanova, kas pavīd Anšlava darbos neskaitāmās variācijās un ēnojumos.” (Aigars, Pēteris. Skaistās un aplamās dzīves tēlotājs. Londonas Avīze, 1956, 2. nov.)
Apjoms: 66 grāmatas lpp. Lugas trešā versija, ņemot vērā ka agrākie manuskripti gāja bojā.
Žanrs: komēdija.
Auditorija: pieaugušie.
Lomu skaits: 8 vīriešu lomas, 6 sieviešu lomas un vairākas abu dzimumu epizodiskas lomas.
Norises vieta un laiks: Jelgavā 1765. gada rudenī.
Sižets: Kazanova ierodas viesnīcā, un liek noticēt, ka ir bagāts augstmanis. Netrūkst augstdzimušu dāmu, kas viņā iemīlas… Nokļūstot galmā, viņš tiešām kļūst bagāts, taču viņu vilina interesantāka dzīve.
Luga iestudēta: 1947.g. Vācijā, Upsalas Latviešu teātrī 1952.g., Adelaides Latviešu teātra ansamblī 1957.g. , Daugavas Vanagu teātrī Kanādā 1957.g., Sidnejas Latviešu teātrī 1959.g., Bostonas Latviešu jaunajā teātrī 1963.g. , Linkolnas Latviešu teātra kopā 1964.g. , Minesotas Daugavas vanagu apvienības teātrī 1965.g. , Ziemeļkalfornijas Daugavas Vanagu teātrī 1966.g. , Filadelfijas Latviešu teātra kopā 1972.g. , Zaļenieku amatierteātŗī 2017.g. u.c.
Autortiesības: A.Eglītis ir AKKA/LAA pārstēvēts autors (2020) .
Attēls no zudusilatvija.lv – Lindes viesnīca pirms otrā pasaules kara atradās Pils (tagad Lielās) ielas kreisajā pusē uz Upes ielas (Čakstes bulvāra) stūra. Savulaik Kurzemes hercogistes laikos, tajā pašā vietā atradās Pils viesnīca, kurā pajumti atradušas daudzas Rietumeiropas “slavenības”, to vidū – Kazanova, Mango Kavallo un Kaliostro.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai uzlabotu portāla lietošanas pieredzi un nodrošinātu ērtāku darbību. Turpinot lietot portālu, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanai.
