Kategorija: Uncategorized

Publicēts

Lugas – monologa “Шум дождя” apraksts

Daudz ir pētījumu par A. Čehova lugu “Kaija”. Viens no jautājumiem ir – kā luga varbūt komēdija, ja galvenais varonis Kostja Trepļevs aiziet labprātīgi no dzīves? Man šī luga ir ironiskās nožēlas komēdija. Monologs “Шум дождя” ir lugas “Kaija” personāža – ārsta Dorna pārdomas pēc Trepļeva nāves. Monologā ir izmantoti citāti no Čehova lugas “Kaija”.

Autors:   Biruta Zujāne.

Žanrs:   pētījums, monologs post scriptum.

Apjoms:   7 lpp.

Auditorija:   pieaugušie.

Lomu skaits:   ārsts Dorns.

Tēma:  dzīvos mīlēt neprotam, bet kad zaudējam…

Sižets: ārsts Dorns pēc Trepļeva nāves mēģina saprast, kāpēc jaunais cilvēks labprātīgi aizgāja no dzīves.

Darbības vieta:   māja laukos, istaba.

Norises laiks:   19.gs.

Stils/virziens:   reālisms.

Teātra veids:  drāmas teātris, radioteātris.

Luga uzrakstīta :   2017 gads.

Lugas valoda : krievu valodā.

Kā iegūt lugas tekstu: biruta.zujane@gmail.com

Iestudēšanas noteikumi:  saistības ar AKKA/LAA. Lūgums paziņot autoram, ja luga tiks iestudēta u.tjpr.

Citāts no monologa

“Вопрос: что было последней каплей в чаше терпения?…

Он был в комнате направо, но в комнату, где он был, зашли люди.

Он слышал их разговор. Мать говорила: “Пиво для ” Тригорина, “будем играть и пить.”

Шамраев достал из шкафа чучело чайки и напомнил Тригорину – “Ваш заказ“. Тригорин ответил: “Не помню!“, подумал и второй раз сказал: “Не помню“. И тогда сразу раздался выстрел.

Пауза.

Может быть, на каждое  “не помню” Тригорина был Костин ответ – всё это неправда. Неправда… “Мама, я сыт“. Не помните – вспомните! Вспомните, и на его лице была усмешка…”

Publicēts

Lugas “Vilku pērēji” apraksts

Puikas, vizinādamies ar velosipēdiem, nokļūst biežā mežā. Blēņodamies viņi gandrīz aizdedzina mežu. Mežsargs atsteidzas laikā. Noguruši, zēni noklausās mežsarga stāstā, par neticamo un  smieklīgo notikumu, pēc kura  tai vietai ir  dots tik dīvains nosaukums.

Autors:  Ināra Šteinberga. Luga tapusi pēc latviešu tautas teikas motīviem.

Apjoms:  8 A4 izmēra lapas. Lugas garums apm. 20- 30 min. 1 cēliens 5 ainas.

Žanrs: jautra izrāde.

Auditorija: skolēni.

Lomu skaits: kopējais lugas personāžu skaits 14+ (6 vīriešu lomas, 4 sieviešu lomas un vismaz 4 vilki). Vilki var būt  vēl vairāk. 

Tēma:  latviešu zemnieks vienmēr ir bijis  bezbailīgs un krietns jokotājs, kas viņam ko netikt galā ar vilku baru.

Darbības vietas: mežmala,  pirtiņa.

Norises laiks: seni laiki, kad zvēri vēl prata runāt.

Luga uzrakstīta: 2018.gadā.

Kā iegūt lugas tekstu:   sazinoties ar autori: tel. 26357585, e-pasts: inara48@inbox.lv

Luga atrodama I. Šteinbergas grāmatā “Es spēlēšu teātri” 4. grāmata 1.daļa.

Iestudēšanas nosacījumi:    obligāti jāpaziņo  autorei, ja luga tiks iestudēta, publicēta utt. Iestudējot lugu,  obligāti uz afišām,  kā arī aizpildot anketas (skatēm) pie lugas nosaukuma ir jābūt autores vārdam un uzvārdam. Par uzaicinājumu uz pirmizrādi autore priecāsies, bet tas nav obligāti. Autorei ir saistības ar AKKA/LAA.


Foto Vincent van Zalinge no Unsplash
Publicēts

Romāna “Tobago”dramatizējums – apraksts

Autors: Aleksandrs Grīns

Žanrs:  vēsturiska drāma.

Apjoms: 95 grāmatas lpp.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: vismaz 16 vīriešu lomas un 8 sieviešu lomas.

Norises laiks un vietas: 17.gs. Kuģu būvētava, klājs, sala.

Iestudējumi: 1935.g. 11. maijā Dailes teātrī, Eduarda Smiļģa režijā, pēc tam tapis arī librets un operas izrāde 1939.g.

Teksts pieejams: A.Grīns “Daiļdarbi un raksti” (1994-1998), 13.sējums, izdevniecība “Signe” un tiešsaistē šeit.


Rakstnieka Aleksandra Grīna, īstajā vārdā – Jēkaba Grīna, portrets dekoratīvā ierāmējumā.
Aleksandrs Apsītis – vinjetes autors. Attēls no zudusilatvija.lv

Publicēts

Luga “Gāganu kari”

Latviešu tautas pasakas dramatizējums īsa skeča formātā.

Autors: Andris Ūdris

Apjoms: skečs, 2 lpp. A4, Times New Roman 12, atstarpe starp rindām – 1,5.

Žanrs: komēdija.

Auditorija: bērni, skolēni, jaunieši, pieaugušie.

Lomu skaits: 3 lomas (1 sieviešu, 2 vīriešu).

Tēma:  attiecības ģimenē, dažādi sociālie slāņi.

Sižets: vīrs atrod naudas podu, par kuru sieva izlielās, tādēļ tas jāatdod muižkungam.

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: var iztikt bez sarežģītām dekorācijām.

Darbības vietas: dārzs, rati, muižas pagalms.

Norises laiks: klaušu laiki.

Stils/virziens:  postmodernisms.

Luga uzrakstīta: 2013.gadā.

Iestudējumi: VSIA slimnīca “Ģintermuiža” teātra pulciņā 2018.g., Daugmales teātra draugu kopā 2019.g.

Kā iegūt lugas tekstu: aktuālais teksts lasīšanai pieejams https://docs.google.com/document/d/1kam_ET1scKDe4MnlfvD1K3tc-DyrVWDJSN6-l1T7Inc/edit?usp=sharing

Iestudēšanas nosacījumi: ja uz izrādi netiek tirgotas biļetes, tekstu drīkst izmantot bez atlīdzības, rakstiski informējot autoru. Kontaktinformācija lugas teksta failā.

Publicēts

Lugas “Kā Vecpiebalgas ezeri un salas radušās” apraksts

Luga pēc tautas teikas motīviem. Ezeri  plūcoties viens otru iepļaukā, un  rodas salas.

Autors:  Ināra Šteinberga.

Apjoms: 6 A4 izmēra lpp. Izrādes ilgums apm. 20 min.

Auditorija: bērni, skolēni, jaunieši.

Lomu skaits: kopējais lugas personāžu skaits ir 7+ vārnas. Lomās var būt gan sievietes, gan vīrieši.

Darbības vietas:  dabas skats.

Norises laiks:  senatne.

Luga uzrakstīta: 2018.gadā.

Kā iegūt lugas tekstu:  sazinoties ar autori: tel. 26357585, e-pasts: inara48@inbox.lv

Luga atrodama I. Šteinbergas grāmatā “Es spēlēšu teātri” 4. grāmata 1.daļa.

Iestudēšanas nosacījumi:    obligāti jāpaziņo  autorei, ja luga tiks iestudēta, publicēta utt. Iestudējot lugu,  obligāti uz afišām,  kā arī, aizpildot anketas (skatēm), pie lugas nosaukuma ir jābūt autores vārdam un uzvārdam.  Par uzaicinājumu uz pirmizrādi autore priecāsies, bet tas nav obligāti. Autorei ir saistības ar AKKA/LAA.

Foto no lugas.lv arhīva.
Publicēts

Lugas “Kā lestenieki pie Irlavas pļavām tikuši” apraksts

Ganiņš nespēj savaldīt  savu ganāmpulku, saimnieks grib sodīt, bet iejaucas garām braucošā ķeizariene. Zēna labā sirds tiek dāsni atalgota.

Autore: Ināra Šteinberga.

Apjoms:  4   A4 izmēra lpp. Izrādes ilgums apm. 15-20 min.

Žanrs: pēc tautas teiku motīviem.

Auditorija:  bērni, skolēni, jaunieši.

Lomu skaits: kopējais lugas personāžu skaits ir 5 + galminieki, aitas, cūkas, zosis, pīles (daži lopiņi runā). No 5 viena ir sieviešu loma, 4 vīriešu lomas, pārējiem dzimums nav būtisks.

Darbības vietas:  pļava.

Norises laiks: senatne.

Luga uzrakstīta: 2018.gadā.  

Kā iegūt lugas tekstu:  sazinoties ar autori: tel. 26357585, e-pasts: inara48@inbox.lv

Luga atrodama I. Šteinbergas grāmatā “Es spēlēšu teātri” 4. grāmata 1.daļa.

Iestudēšanas nosacījumi:    obligāti jāpaziņo  autorei, ja luga tiks iestudēta, publicēta utt. Iestudējot lugu,  obligāti uz afišām,  kā arī, aizpildot anketas (skatēm), pie lugas nosaukuma jābūt autores vārdam un uzvārdam.  Par uzaicinājumu uz pirmizrādi autore priecāsies, bet tas nav obligāti. Autorei ir saistības ar AKKA/LAA.

Publicēts

Skečs – spēle “Par rāceni”

Autore: Baiba Jukneviča.

Auditorija: bērni.

Apjoms: 4 lpp.

Lomu skaits: 8 + (vismaz 2 sieviešu lomas, vismaz 1 vīrieša loma, pārējām dzimums nav tik būtisks).

Luga iestudēta: Lubānas vidusskolas 5.-12.klašu teātra pulciņā.

Lugas teksts: sadaļa bērniem –http://baibajuknevica.lv/dailrade/

Autores kontaktinformācija: http://baibajuknevica.lv/

Publicēts

Lugas “Pikniks pusnaktī” apraksts

Izskaistināti nostāsti ar spokošanos. Piecus draugus mājas  darba pildīšana noved pie derībām, kurš nenobīsies pusnaktī  piedalīties  kopējā piknikā pie barona Brinkena kapličas. Izrādās, ka tas nemaz nav tik vienkārši.

Autors: Ināra Šteinberga.

Apjoms:  9 A4 izmēra lapas.  Izrādes ilgums apm. 30 min.

Žanrs: bērnu drāma.

Auditorija: skolēniem..

Lomu skaits: kopējais lugas personāžu skaits ir 6 (2 meitenes, 3 zēni un vecenīte).   

Tēma:  luga uzrakstīta pēc  nostāstiem par Sabiles baronu Brinkenu.

Darbības vietas:  iela, parks.

Norises laiks: mūsdienas un baronu laiki.

Luga uzrakstīta: 2018.gadā.  

  Kā iegūt lugas tekstu:  sazinoties ar autori: tel. 26357585, e-pasts: inara48@inbox.lv

Luga atrodama I. Šteinbergas grāmatā “Es spēlēšu teātri” 4. grāmata 1.daļa.

  Iestudēšanas nosacījumi:   obligāti jāpaziņo  autorei, ja luga tiks iestudēta, publicēta u. Iestudējot lugu,  obligāti uz afišām,  kā arī aizpildot anketas (skatēm), pie lugas nosaukuma ir jābūt autores vārdam un uzvārdam.  Par uzaicinājumu uz pirmizrādi autore priecāsies, bet tas nav obligāti. Autorei ir saistības ar AKKA/LAA.

Publicēts

Luga “Liepāja –Rīga, Rīga –Liepāja, jeb Sievietei jābūt skaistai”

Pēc padomju laiku filmas „Vieglu garu” motīviem.

Autore: Baiba Jukņēviča.

Auditorija: pieaugušie.

Žanrs: komēdija.

Apjoms: 23 lpp.

Norises vieta un laiks: dzīvoklis.

Lomu skaits: 5 sieviešu lomas, 2 vīriešu lomas.

Lugas teksts: http://baibajuknevica.lv/dailrade/

Autores kontaktinformācija:http://baibajuknevica.lv/

Autortiesības: autori pārstāv AKKA/LAA.

Publicēts

Lugas “Kristīne Lavransa meita” apraksts

Norvēģu rakstnieces Sigrijas Unsetes izcilais vēsturiskais romāns atklāj pretrunām pilno Norvēģijas sabiedrību 13. gadsimtā. Lai gan autore triloģijā ietvērusi visu Kristīnes dzīvi, dramatizējumā izraudzīts varones mūža posms no jaunības gadiem līdz tēva nāvei, tai pat laikā nepazaudējot viņas bērnības iespaidus un brieduma gadu atziņas. Par raidlugas centrālo tematu dramaturgs izraudzījies cilvēka iekšējo cīņu starp svēto un grēcīgo, aizliegto un atļauto, kā arī mēģinājis rast atbildi uz jautājumu, vai cilvēks dzīves laikā spēj mainīties.

Dramatizējuma autors: Kārlis Anitens

Apjoms: dramatizējums radioteātrim, 2 daļas, 21 epiozde, 33 lappuses, 10484 vārdi.

Žanrs: drāma.

Auditorija: pieaugušie.

Lomu skaits: 14 (7 sievietes, 7 vīrieši, masu skatu tēlotāji.)

Norises vieta: Norvēģija, dažādas vietas.

Norises laiks: 13. gadsimts.

Luga uzrakstīta: 2008. gadā.

Lugas iestudējumi: Latvijas Radioteātris, 2009. gads (audio šeit un šeit).

Kā iegūt lugas tekstu: sakarā ar dramatizējuma papildautortiesībām (© 1961 Zvaigzne © 1922 Aschehoug Agency) dramatizējuma teksts pieejams, tikai sazinoties ar autoru. Epasts: karlisanitens@gmail.com.

Lugas tulkojumi citās valodās: vācu valodā – „Kristin Lavranstochter”; angļu valodā – „Krstine Lavransdatter” .

Lugas apraksts vāciski: Drama “Kristin Lavranstochter”

 DRAMA IN ZWEI AUFZÜGEN nach Motiven von Sigrid Undsets Roman „ Kristin Lavranstochter“

© 2008 Kārlis Anitens

© 1961 Zvaigzne

© 1922 Aschehoug Agency

Information ueber copyrights und Stueck: karlisanitens@gmail.com.

Zusammenfassung: Handlungsort, Norwegen des 13. Jahrhunderts. Im Alter von 15 wird abrupt Kristins glückliche Jugend durch den Tod ihres Kindheitsfreundes Arne und die schweren Anschuldigungen seiner Mutter beendet. Von ihren Eltern Lavrans und Ragnfrid, ihrem Verlobten Simon, der Patentante Aashild und ihren seelenverwandten dem Geistlichen Bruder Edvin unterstützt, begibt sich Kristin auf dem Weg zum Kloster nach Oslo, um Ruhe für ihre Seele zu finden. In der Stadt führt ein Unglücksfall Kristin und einen in der Öffentlichkeit vom zweifelhaften Ruf bekannten Ritter Erlend zusammen. Das gemeinsame Abenteuer entwickelt sich zur wilden und widerspruchsvollen Leidenschaft, die geistigen Werte von Kristin werden zu tiefst erschüttert, was zum starken inneren Konflikt mit ihrer Weltauffassung führt. Als die Leidenschaft von Kristin und Erlend publik wird, wird auch die bisher starke Vater-Tochter Beziehung hoffnungslos zerrüttet. Lavrans ergreift Partei für den rechtmäigen Verlobten Simon. Dies führt zur Trübung und zum Zerwürfnis der Beziehung von Lavrans und Ragnfrid.

Damit sie dem öffentlichen, als auch dem familiären Tadel entgehen, beschließen Erlend und Kristin nach Schweden zu fliehen. In die Affäre wird auch die Patentante Aashild verwickelt. Die geheime Flucht wird aber von Erlends Ex-Liebhaberin und Mutter seiner zwei Kinder Eline vereitelt. Es bricht ein Streit aus, in dem Eline sich selbst tötet und gleichzeitig reißt sie eine unheilbare Wunde in die Beziehung von Kristin und Erlend. Um das Geschehene zu verbergen, entschliet sich die Patentante Aashild ihr Leben zu Gunsten von Kristin und Erlend zu opfern. Dies entfremdet Erlend und Kristin noch mehr von einender.

Ein Jahr später sterben in den Armen der hochschwangeren Kristin ihr geistiger Lehrer Bruder Edvin und ihre kleine Schwester Ulvhild. Unter dem Einfluss der Tragödie gibt Lavrans den Widerstand gegen die Beziehung zwischen Kristin und Erlend auf und erlaubt den Beiden die Heirat. Die Hochzeit findet statt, aber zwischen Kristin und Erlend herrscht keine emotionale Nähe mehr. Diese wird auch nicht durch die Geburt des gemeinsamen Kindes wiederbelebt. Als einzigen Ausweg findet Kristin die Erkenntnis ihre Beziehung mit Gott zu erneuern. Obwohl es ihr scheinbar gelingt, heilen die seelischen Wunden nicht und das weitere Leben von Kristin wird vom inneren Zorn ohne Anfang und Ende bestimmt. Zusätzliches Öl ins Feuer giet die erfolgreiche Karriere von Erlend, was Kristin sehr grämt. Nur als Lavrans stirbt, entsteht ein Hoffnungsschimmer im Leben von Kristin.