Autora mīļākā bērnu luga. Angļu valodā šo žanru sauc par fractured fairy tale. Tā ir pasaka pasakā.
Autors: Uldis Siliņš.
Žanrs: pasaku luga.
Auditorija: bērniem un pieaugušiem.
Norises vieta – Šurturitnekur pilsētā un tās apkārtnē.
Tēlotāju skaits: 35 aktieri, pārējie statisti.
Apjoms: 33 lpp. 3 cēlieni.
Luga publicēta: apgādā “Ievanda” 1997.g.
Luga iestudēta: Sidnejas latviešu teātris, 1982.g.
Vēres: šī ir viena no manām agrīnajām lugām, rakstīta pantā. Gadu skrejā luga ir vairākkārtīgi uzvesta Austrālijā. Pasaules pirmizrādē Sidnejā es vadīju režiju un spēlēju Enriku Zaļo Vardi. Es to speciāli rakstīju A.Ziedares Vasaras vidusskolai, kur to uzveda manā iestudējumā. Vēlāk es pierakstīju klāt divas epizodes, lai luga būtu pilna garuma. Pēc atsauksmēm spriežot, bijusi pusotras stundas pamatīga izsmiešanās.
Lugai ir arī otra versija, kas nav saglabājusies. Prologu es pierakstīju daudz vēlāk, un tā Laumiņa, kam bija uzticēts ievadīt lugu, palika bez darba un vairs turpmākajos uzvedumos neparādījās.
Lugas teksts un iestudēšanas nosascījumi: autora atraitnes epasts – agritaka@inbox.lv
Sižets:
Prologs.
Bērni, uzklausieties nu,
Laiks jums
stāstīt pasaku.
Dienvidos no Šāuntā,
Lasīt vairāk
Pusceļā no
Itnekā,
Jūdzes trīs no
Itnekur
Stāv pilsētele
Šuruntur.
Stāsts mans ir
par šo un to,
Šis un tas par
itneko.
Cerēsim, ka
smiesit gardi
Par Enrilko Zaļo
Vardi.
Kas tas tāds?
Dziedons tas,
Pasaulss klases
kontrabass,
Vombatu un Meža
pīli,
Pīļknābi un
Krokodīli,
Policistu Mea
cūku,
Ķirzaku ar alus
krūku,
Peļu Mīci, Peļu
Gustu,
Šurtur
pilsēteles krustu
Laupītājus
Dingo, Žurku,
Kā ar trešo
pilsēts velnu
Razbainieci
čūsku melnu.
Bet nu sāķsim
knaši, knaši
Izrādi, lai
varat paši
Skatīt zvērus
vaigu vaigā’
Šutuntur kas
apkārt staigā.
Tirgus dienā sniegt koncertu ierodas pilsētelē
Komventa Gardena solisti Enriko Zaļā Varde un soprāns Tusnelda Emū ar savu
svītu.
Cienītā publika,
salūt!
Man ir tas
prieks un gods
Šai pilsētelē
būt.
Un tagad es jums prasu,
Kurš no jums ir
dzirdējis pasauls klases basu,
Ko nevar
aprakstīt pat vārdi
Sinjoru Enriko Zaļo vardi,
Kā to būs
minējusi viena otra acs-
Tas esmu es
pats.
Manas partneres
priekšā Tusneldas Emū
Pat karaļi,
ķēniņi klanās zemu,
Viņas dieviķi
dzidrais, saldais soprano
Ir skanējis
Parīzē, Romā, Milāno
Visbeidzot lai
man atļauts jums rādīt,
Ar dziļu
bijību priekšā stādīt
Mūsu vijoles
spēles virtuozo.
To slaveno, godāto
un famozo,
Kas dzimis iekš
Minski
Un studējs iekš
Pinski
Leopoldu
Sienāzi-Sienāžinski;.
Rītvakar
pulkstens sežos uz mata
Mēs dziedāsim operu La Traviata.
Viņi apmetas vienīgajā viesnīcā. Lai
gan īpašnieks un menedžers Kirils Ķirzaka ir garantējis pilnīgu klusumu, pa
nakti Vardes istabā iebrūk peļu bars, kas svin Peļu Gustam dzimšanas dienu un
pēc asas vārdu pārmiņas izgāž solistu uz grīdas. Peļu Gusta uzvaras prieki ir
īsi, jo no pagultes izlien Melnā Čūska, kas tur slēpusies no policijas.
Melnā Čūaka iestāsta Vardem, ka viņa ir mēnessērdzīga un pati nezin, kā zem gultas tikusi. Jūs, laikam, esat dikti bagāts?” viņa prasa Vardem, ” nevis kā es nodzīves dragāts?” Varde saka, ka viņš negribot būt skarbs, bet vai Čūska esot meklējusi darbu?
Čūska saka, ka ir bijis brīdis. kad
Izmisimā sevi maisā bāzu
Un lūdzu nest uz zooloģisko dārzu,
Lai pārdotos par nabaggrašiem.
Bet viņiem bij jau Melnnās Čūskas pašiem.
Varde
salīgst Melno čūsku sev par sargu.
Viņa
lūdz arī avansu. ko nopirkt bērniem
pienu, bet Varde atbild, ka par tiorunās, kad pienāks algas diena. Angažēt Čūsku sardzes pienākumiem ir kļūda
par ko Varde samaksā ar savā biksēm un
svārkiem. Pateicoties policijas modrībai, drēbes tiek atgūtas, bet nelietis
izmūk un pievienojas Bērtuļa Dingo
laupītāju bandai, kas
ierodas
aplaupīt banku. Enriko sieva, ugunīgā primadonna Tusnelda Emū.
Visbeidzot -koncerts!
