Autors: Egīls Šņore
Apjoms: 2 daļas. 62 lpp.
Auditorija: bērni un pieaugušie.
Lomu skaits: 23. Lugā darbojas bērni, pieaugušie un tēli. 4 bērnu lomas (trīs zēni un viena meitene; bērnus, protams, var spēlēt arī tam piemēroti pieaugušie ), 6 pieaugušo – viņu vecāku lomas (trīs vīrieši, trīs sievietes). Un 13 tēlu lomas.
Tēma: bērna pasaule un atkarība. Ir daudz veidu kā nokļūt atkarībā arī pirms narkotisko vielu lietošanas.
Sižets: atkarība ir ļauna burve – viņa grib pakļaut savai varai gan bērnus, gan pieaugušos. Ir tik daudz atkarības veidu!… Atkarība no mietpilsoniskiem standartiem, atkarība no iekšēja diskomforta radītām vēlmēm, galu galā atkarība no medikamentiem, nikotīna, alkohola, toksiskām vielām un azartspēlēm. Kā Atkarības palīgi darbojas Bārbija un Kents (superlelles), Spēļu Automāts, Līmes Tūbiņa, Aerosola Flakoniņš un citi tēli, kas iznākuši no Atkarības “brīnumlādītes”. Neatkarīgais nav burvis. Viņš ir tēls, tāpēc nav nosakāms viņa vecums. Viņš, tāpat kā Atkarība, nekad neiemieg. Viņš tērpts veclaicīgi – frakā un cilindrā, bet citādi ir gluži tāds pats kā citi cilvēki. Viņš cīnās pret Atkarību viens. Viņam nav palīgu. Ja neskaita, ka viņa palīgi var būt jebkurš bērns vai pieaugušais.
Norises laiks: mūsdienas (ņemot vērā lugas uzrakstīšanas laiku).
Norises vieta: skatuves iekārtojums askētisks un neprasa daudz līdzekļu (istaba, krogs u.c.).
Luga uzrakstīta: 1997.g.
Kā lugu izlasīt: kontaktējoties ar autoru – egilssnore@inbox.lv .
Piezīmes: lugā paredzēti arī muzikāli iestarpinājumi – “songi”.
Lugas apraksts vāciski:
Gehe nicht dorthin – weiß man nicht wohin. (1997). Ein Stück für die Kinder und Erwachsene in zwei Teilen. Das Hauptthema des Stückes ist die Welt des Kindes und die Abhängigkeit. Es gibt viele Arten der Abhängigkeit auch bevor man zu Drogen greift.
Im Stück spielen Kinder, Erwachsene und Gestalten. Es gibt vier Kinderrollen (drei Jungen und ein Mädchen; die Kinder können selbstverständlich auch von geeigneten Erwachsenen gespielt werden), sechs Rollen von Erwachsenen – ihren Eltern (drei Männer, drei Frauen). Und dreizehn Rollen von Gestalten. Die Wichtigsten der Gestalten sind die Abhängigkeit und der Unabhägige. Sie kämpfer miteinander ununterbrochen während des ganzen Stückes.
Die Abhängigkeit ist die böse Zaubererin, die ihre Mach auf alle sowohl Kinder als auch Erwachsene ausstrecken will. Es gibt so viele Arten der Abhängigkeit!… Abhängigkeit von spießbürgerlichen Standarts, Abhängigkeit von den aus innerem Diskomfort herausgewachsenen Wünschen, letztlich die Abhängigkeit von Arzneimitteln, Nikotin, Alkohol, toksischen Mitteln und Hasardspielen.
Als Abhängigkeitshelfer treten Barby un Ken (Superpuppen), Glücksspielautomat, Leimdose, Spraydose und andere Gestalten aus der “Glückskiste” der Abhängigkeit.
Der Unabhängige ist kein Zauberer. Es ist eine Gestalt, deshalb alterslos. Er schläft nie ein, ebenso wie die Abhängigkeit. Er ist altmodisch gekleidet, hat Frack und Zylinder, aber sonst gleicht er den Menschen. Er kämpft gegen die Abhänggkeit allein. Er hat keine Helfer. Wenn man nicht in Betracht zieht, daß sein Helfer jeder von allen Kinder oder Erwachsenen sein kann.
Im Stück gibt es musikalische Einlagen bzw. “Songs”. Die Bühne sieht asketisch aus und erfordert wenig Mittel.
