Jēdziens – robeža. Starp cilvēkiem, starp valstīm. Robeža starp pieņemto un nepieņemto.
Autore: Rūta Žeina (Biruta Zujāne). Žanrs: drāma. Apjoms: viencēliens, 16 lpp. Auditorija: pieaugušie. Lomu skaits: 4 (2 sievietes, 2 vīrieši), balss. Tēma: cilvēks un situācija. Mīlestība un nicinājums. Sapņi un īstenība. Sižets: Pēc teātra izrādes sieviete brauc metro vagonā ar bezpajumtniekiem… Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: vidēja. Darbības vieta: metro vagons. Norises laiks: mūsdienas. Stils/virziens: reālisms. Teātra veids: drāmas teātris, radioteātris. Luga uzrakstīta : 2018. /2024. gads. Luga tulkota: angļu valodā. Kā iegūt lugas tekstu: biruta.zujane@gmail.com Iestudēšanas noteikumi: saistības ar AKKA/LAA. Lūgums paziņot autoram, ja luga tiks iestudēta.
Fragments: Kazimirs (Leonīdam). Šprotes ne pie kā nav vainīgas! (Izsmējīgi.) Es taču aizmirsu!… Ko tev ēst zivi eļļā, ja ir svaiga. Savu zeltazivi pabaroji? Skaties, vēl nosprāgs. Vakar jau tāda uzpampusi bija! (Grib skatīties Leonīda somā.) Eleonora (pie sevis). Gaisma. Skatītāji aiziet. Es nezinu ko darīt. Tukša zāle. Nāk apkopēja ar lupatu un spaini. Leonīds (uzsvērti). Nelien!…Es to izlaidu! Kazimirs. Izlaidi? Strūklakā? Leonīds. Upē… Kazimirs (smejas). Upē? Stulbenis. Man ir vēlēšanās. Rīt iesi pie savas zelta zivtiņas un lūgsies… Zelta zivtiņ,…izpildi manu vēlēšanos…Es gribu atgūt visu kā man ir trūcis. Mimoza. Zelta zivtiņa. Kazimirs. Zelta zivtiņ, zelta zivtiņ,…atpeldi pie manis un lūdzu…… Mimoza. Bija taču tāda pasaka. Kazimirs. Ir tāda pasaka. (Rāda uz Leonīdu.) Redz, kur sēž. (Iesmejas.) Par vīru un pusprāgušu zivi burkā.
Lugas saņemtie apbalvojumi/godalgas: veicināšanas prēmija Nacionālajā lugu konkursā 2008.gadā.
Lugas iestudējumi: Liepājas Valsts tehnikuma teātra studijā (režisore Aija Niedola), Grobiņas ģimnāzijas teātra studijā (2013.g.).
Kā iegūt lugas tekstu: CD formātā, LDĢ krājumā, žurnālā “Literatūra. Tēatris. Kino” 2017, septembra, oktobra numuros. Vai jautājot autorei – biruta.zujane@gmail.com
Iestudēšanas noteikumi: saistības ar AKKA/LAA. Lūgums paziņot autoram, ja luga tiks iestudēta vai citādi izmantota.
Lugas tulkojumi citās valodās: luga tulkota krievu valodā, tulkojums : Ņina Avrova; franču valodā, tulkojums Gita Grīnberga, Jean-Jacques Ringuenoir; angļu valodā Ričards Leins.
Foto no lugas.lv arhīva.
Lugas apraksts franciski: pièce “Blues des poissons volants”.
Auteur : Biruta Zujāne, biruta.zujane@gmail.com.
Traduit par : Gita Grīnberga, Jean- Jacques Ringuenoir.
Ampleur : Un acte, 4 scènes, 15 pages A4.
Public : jeunes et adultes.
Rôles : 7.
Thème: la réalisation de nos rêves n’apporte pas toujours de bonheur .
Sujet : Les jeunes chevaux jouent le foot sur la plage pendant les vacances. Le Petit Cheval rencontrait Pomme de Pin, qui rêve d’étendre
Décor : plage.
Genre : conte, aventure.
Année d’écriture : 2007.
Prix : Lot de consolation, Concours nationale de pièce 2008.
Représentations : théâtre amateur.
Droits : Droits géré par AKKA/LAA. L’auteur demande d’être informer pour tour représentation à biruta.zujane@gmail.com.
Traductions : Anglais, russe.
Read more
Lugas apraksts angliski : play “Flying Fish Blues”:
Young horses on vacation at the beach play football. One meets Pine Cone, who dreams of hearing the flying fish blues.
Тема: не всегда исполнение желаний приносит радость.
Сюжет: лошадки на каникулах у моря играет футбол. Жеребёнок встречает Шишок, который мечтают слушать блюз летучих рыб.
Место действие: берег моря.
Дествующие лица: 7.
Жанр: Сказка. Приключение.
Пьеса написана: 2007 год.
Нагрождение: поощрительная премия в Национальном конкурсе пьес в 2008 году.
Постановки : втеатральной студии Лиепайского Государственного техникума
Условие постановки: авторские права через AKKA/LAA (Агентство по защите авторских прав Латвии).Просьба сообщить автору, если будет осуществлена постановка пьесы.
Sižets: firma nodarbojas ar naftas produktu tirdzniecību. Darba atmosfēra ir dīka un draudīga reizē, jo naftas biznesā Latvijā neizbēgami jūtama noziedzīgās pasaules elpa. Šeit darbojas jauniņa, izskatīga sekretāre, kuras jūtu atraisīšanai nepieciešamas negācijas. Viņa ir iemīlējusies firmas šefā, jo saskata viņā kaut ko perversu. Šefs arī izjūt simpātijas pret viņu bet nepūlas tās realizēt tikai stāsta viņai par savām izjūtām un pārdomām, kas radušās cilvēkam, kas kādreiz studējis teoloģiju un tagad nonācis netīrā biznesā. Viņi tiecas viens pēc otra, bet nedzird viens otru. Firmā strādā arī šefa bijusī sieva. Viņa neko neprot darīt, toties ziņo par visu, kas notiek darbinieku vidū. Izrādās viņa ne tikai ziņo bet ir saglabājusi arī ievērojamu ietekmi uz savu bijušo vīru. Izrādās ziņas pienes ne tikai viņa viena pati un varbūt ne tikai šīs firmas ietvaros. Seriks – viens no firmas menedžeriem ir kara laikā dienējis Afganistānā. Nav zināms vai viņš tur bijis varonis, slepkava vai zaķupastala, bet kara gadi ir viņu sakropļojuši. Viņš visādā veidā pūlas spodrināt savu varoņa tēlu, kurā ietilpst gan bijušais kaujinieks, gan kriminālās pasaules speciālists. Firmā ir vēl arī citi darbinieki un visu jūtas un attiecības ir sapinušās savdabīgos neatraisāmos pinekļos. Šie pinekļi spēj cilvēku, kurš meklē apkārtējā jēgu, novest līdz bojāejai.
Tēma: par aizejošo paaudzi, piemineklis tai. Katra paaudze aizejot paņem sev līdzi dzīvu neatkārtojamu pasauli un vienīgais ko mēs varam darīt – saglabāt to savā atmiņā. Latvijas gadījumā šī septiņdesmitganieku paaudze var būt arī viena no pēdējām tautas vēsturē. Un kā ar veco Eiropu?
Sižets: darbība notiek mājā, kurā ir trīs dzīvokļi. Māja lugas gaitā tiek denacionalizēta, un saimniece, kura apdzīvoja vienu no dzīvokļiem, atgūst visu māju. Taču mūsu uzmanība pievērsta dzīvoklim kurā mitinās pensionāru pāris, kuru četrdesmitgadīgā meita ir aizprecējusies uz Šveici un dzīvo bezbērnu laulībā. Večuks izklaidē sevi un apkārtējos ar visādiem jokiem un – gluži kā pasakā – vecīšiem ir viens galvenais sapnis un rūpe – sagaidīt mazbērnu. Pastāvīgi viņi savās sarunās atgriežas pie šīs tēmas. Večiņa pat redz sapni, ka viņu meitai gaidāms bērniņš. Meita beidzot atbrauc paciemoties vecīšu mājās un izklīdina viņu ilūzijas. Viņas vīrs – desmit gadus par viņu vecāks pārticis Šveices žurnālists – negrib bērnus, jo pasaulē cilvēku esot par daudz. Viņš ir atvedis sev līdzi mašīnas bagāžniekā suņu un kaķu konservus, ko izbaro klaiņojošiem dzīvniekiem. Viesi aizbrauc. Atgūtā māja kļūst arvien tukšāka līdz tajā paliek tikai viena iemītniece – mājas saimnieces attāla radiniece.
Darbības vieta: izrādei sākoties, skatuves darbības vieta mums atveras kā kuģa kravas telpa, izrādei beidzoties, “kuģis” aizveras un aizpeld.
Luga uzrakstīta: 1999.g.
Luga iestudēta: ar nos. «Savējie sapratīs» 1999.g. Valmieras Drāmas teātrī.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai uzlabotu portāla lietošanas pieredzi un nodrošinātu ērtāku darbību. Turpinot lietot portālu, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanai.
