Autors: Egils Šņore
Apjoms: 2 daļas.
Žanrs: tragikomēdija.
Auditorija: pieaugušie.
Lomu skaits: 8: 3 vīriešu un 5 sieviešu lomas.
Tēma: par aizejošo paaudzi, piemineklis tai. Katra paaudze aizejot paņem sev līdzi dzīvu neatkārtojamu pasauli un vienīgais ko mēs varam darīt – saglabāt to savā atmiņā. Latvijas gadījumā šī septiņdesmitganieku paaudze var būt arī viena no pēdējām tautas vēsturē. Un kā ar veco Eiropu?
Sižets: darbība notiek mājā, kurā ir trīs dzīvokļi. Māja lugas gaitā tiek denacionalizēta, un saimniece, kura apdzīvoja vienu no dzīvokļiem, atgūst visu māju. Taču mūsu uzmanība pievērsta dzīvoklim kurā mitinās pensionāru pāris, kuru četrdesmitgadīgā meita ir aizprecējusies uz Šveici un dzīvo bezbērnu laulībā. Večuks izklaidē sevi un apkārtējos ar visādiem jokiem un – gluži kā pasakā – vecīšiem ir viens galvenais sapnis un rūpe – sagaidīt mazbērnu. Pastāvīgi viņi savās sarunās atgriežas pie šīs tēmas. Večiņa pat redz sapni, ka viņu meitai gaidāms bērniņš. Meita beidzot atbrauc paciemoties vecīšu mājās un izklīdina viņu ilūzijas. Viņas vīrs – desmit gadus par viņu vecāks pārticis Šveices žurnālists – negrib bērnus, jo pasaulē cilvēku esot par daudz. Viņš ir atvedis sev līdzi mašīnas bagāžniekā suņu un kaķu konservus, ko izbaro klaiņojošiem dzīvniekiem. Viesi aizbrauc. Atgūtā māja kļūst arvien tukšāka līdz tajā paliek tikai viena iemītniece – mājas saimnieces attāla radiniece.
Darbības vieta: izrādei sākoties, skatuves darbības vieta mums atveras kā kuģa kravas telpa, izrādei beidzoties, “kuģis” aizveras un aizpeld.
Luga uzrakstīta: 1999.g.
Luga iestudēta: ar nos. «Savējie sapratīs» 1999.g. Valmieras Drāmas teātrī.
Kā lugu izlasīt: kontaktējoties ar autoru – egilssnore@inbox.lv vai lugu izlasē “Latviešu ballīte” (2001).
Piezīmes: luga tulkota angļu valodā.
