Birka: luga par dzīvniekiem

Diemžēl, manuskripts no Annas Ziedares vasaras vidusskolas uzveduma laikam nav saglabājies.Luga ir rakstīta diviem līmeņiem – bērniem un pieaugušiem. Citāts no recenzijas Austrālijas Latvietī: “Lai zied virši, lai zied lauri, Ejiet mājās, nu ir cauri! Tā beidzās teātris un radās vēlēšanās: kaut tūlīt varētu skatīties otrreiz! Tik ļoti patika Ulža Siliņa pasaku lugas “Aijā, žūžū, lāča bērni” (jābūt Aijā, žūžū, lāča bērns) iestudējums. (…) Izrāde bija bauda ausīm, acīm un prātam. (…) Tomēr, liekas, visvairāk tika prātam, atjautīgo, raito un skaisto latviešu valodu klausoties. Šī ludziņa iepriecināja trijos līmeņos. Bērniem patika pazīstamo pasaku tēlu raitās izdarības. Jaunieši varēja, Andreja Johansona vārdus patapinot, “brīvi izrādīt savas rotaļīgās tieksmes”. Nobriedušu skatītāju iepriecināja atjautības, visus humora noteikumus ievērojot.

(…) Lugas norise mūs pārliecina, ka Sarkangalvīte pierunā vilku, lai tas apēd viņas vecmāmiņu. Tad atklājas, ka Sarkangalves nolūki ir pavisam citi. Tiešām jāapbrīno Siliņa tīri šekspīriskā cilvēku vājību pazīšana.

Lācis, kas uzdodas par izdarīgu varoni, patiesībā ir “zem sievas cepures” (ne tupeles?), pūķa spēku mazina treju galvu savstarpējā nesaprašanās utt. (Ozoliņa Irina, “Spoža pasaules pirmizrāde”, AL, 1986. g. februāris)