Satikās Kaķis un Pele. Vēlā vakarā. Muzejā. Un runāja par gleznām, un tā bija spēle…
“Nopietna luga par svarīgiem eksistenciāliem jautājumiem.
Dzīvības un nāves pretnostatījums, izvēles iespēja, kura mums katram dota, spēle kā cilvēcisko attiecību modelis, māksla kā darbības virzītājs. Ir maigums un traģisms visā stāstā. Ir autores godīga attieksme pret varoņiem, kura uzrunā. Ir pēcgarša.
Lugai ir vairāki uztveres līmeņi, tā vienlīdz interesanta gan maziem, gan lieliem. Katram atradīsies, ko pārdomāt.” /rež. V.Rullis/
Autore: Biruta Zujāne.
Apjoms: 11.lpp.
Auditorija: bērniem.
Lomu skaits: 2 , un 2 balsis.
Luga uzrakstīta: 2022.g.
Luga publicēta: krājumā “Cilvēkspārns” /2022/
Iestudēta: izrāde kā “Dramaturgu asociācijas” projekts, izrādīta Raiņa un Aspazijas muzejā 2026.g., kā arī sagatavots izrādes video.
Lugas pilns teksts un autortiesības: Jums jāsazinās ar lugas autori biruta.zujane@gmail.com. Lai lugu iestudētu, jāsaņem licence AKKA/LAA.
Fragments:
Mīna. Pirms izšķirošā brīža man pienākas pēdējā vēlēšanās.
Muzeiko. Neesmu par tādu vēlēšanos neko dzirdējis, bet ir ok! Nu?! Mīna. Pamurrā!
Muzeiko. Ko?! Citu neko nevarēji izdomāt?! Pamurrāt! Es nevaru tāpat pamurrāt! Vajag labsajūtas pieskārienu. Un kas mani paglaudīs? Tu? Kur tu esi redzējusi, ka pele paijā kaķi?!
Pauze.
Mīna. Filmā.
Muzeiko. Filmā?! Laidies lapās! (Izsmējīgi.) Filmā viņa redzējusi! Bēdz!