Autors par lugu: “ Neviena no manām lugām nav piedzīvojusi tādus panākumus kā Vēstules no dzimtenes. Acīmredzot, tā bija skārusi kādu sentimentālu stīgu, modinājusi atmiņas”.
Autors: Uldis Siliņš.
Apjoms: 55 lpp, 3 cēlieni.
Žanrs: romantiska komēdija – pēc filmas tēmas Dear Ruth.
Auditorija: pieaugušiem.
Norises laiks: 1943. gads.
Norises vieta: dzīvoklis Iļģuciemā, Rīgā.
Tēlotāju skaits: 9 (5 vīrieši, 4 sievietes).
Sižets: kad advokāta Birzes dzīvoklī vecākai meitai Annei atved 100 rozes, nav noslēpums, ka dzīve Iļģuciemā vairs neritēs vecās sliedēs. Drīz pēc tam pie Birzēm ierodas leģiona leitnants Aigars Melnsils un vēlas runāt ar Anni, ar kuru viņš esot sarakstījies ilgu laiku. Anne tajā brīdī nav mājās. Aigars solās pienākt vēlāk un saka, ka viņam drīz jāatgriežas atpakaļ frontē. Atklājas, ka trīspadsmitgadīgā Annes māsa Inga, auklei Amālijai piepalīdzot, ir sarakstījusies ar leģionāriem no frontes un uzdevusi vecākās māsas vārdu. Vai viņa daudz leģionāriem rakstījusi? Nu tikai kādiem divdesmit un nosūtījusi arī vecākās māsas bildi. Kāpēc lietots māsas vārds? Amālija saka, ka jaunam skuķim ar zaldātiem nav nekāda sarakstīšanās un bažījas, ka tie pārējie arī pēkšņi neuzrodas. Tas vēl nav viss. Anne ir saderinājusies ar bagātā spekulanta dēlu Volfgangu Mitriķi. Tā kā Melnsils sakās būt Rīgā tikai īsu laiku, Birze pārliecina Anni un Volfgangu neatklāt patiesos apstākļus. Tas viņam izdodas, bet nekas neiet kā plānots. Melnsilam paziņo, ka viņš tiek komandēts uz Paplaku apmācīt jaunos leģionārus. Nevienam nenāks kā pārsteigums, ka pie horizonta, Ingai par lielu prieku, ir parādījusies jauna mīlestība. Gribat minēt? Un ko Inga? Viņa lugas beigās paziņo: “Moris ir savu padarījis, moris var iet.”
Publicēta: lugu krājumā “Kade pārnāksi, bāleliņ” Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas un SLB apgāda izdevumā 1984.g. kā arī ar nosaukumu “Vēstules no dzimtenes” apgāda “Ievanda” izdevumā 1997.g.
Luga iestudēta: Rakstnieku dienās Adelaidē (1962), Jaunatnes dienās Sidnejā (1963), arī Melburnā un Balaratā, ASV, Kanadā, Zviedrijā, Latvijā. Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansamblis to uzņem savā repertuārā 1963.g. un uzved ASV un Kanadā, uzvesta arī Latvijā un Latvijas TV.
Vēres: ASV Bostonas ansamblim ir bijušas ar viesizrādēm zināmas grūtības, jo avīzes “Laiks” recenzente to atsacījusies vērtēt un laikraksts “Laiks” kavējies informēt publiku par izrādēm, taču viesizrādē Toronto ansamblis ticis sveikts ar skaļiem smiekliem un aplausiem visu lugas laiku.
Kontaktinformācija: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv
