Luga ir daļēji balstīta uz kādu patiesu notikumu vācu okupācijas laikā Menģelē, kā toreiz sauca Carnikavu. Nelaimīgas mīlestības rezultātā meitene vārdā Guste piedzīvo nervu sabrukumu un tiek ievietota psichiatriskā jā slimnīcā. Vācu laikā neārstējami garīgi slimie tika iznīcināti. Gustes gadījumā nāvei nolemtie dzīti kaili pa sniegu uz nošaušanas vietu.
Autors: Uldis Siliņš
Žanrs: drāma, vingrinājums minorā.
Apjoms: 40 lpp.
Auditorija: pieaugušajiem.
Lomu skaits: 5 (3 vīrieši, 2 sievietes) + autors (prologā).
Norises laiks: 1942.g.
Norises vieta: kādas lauku mājas, Carnikavā.
Tēma: vai cilvēkam ir tiesības izlemt par dzīvības atņemšanu citam? Lai kāds būtu iemesls – atriebība, atbrīvošana no ciešanām…
Sižets: kad pērkona negaisa laikā policijas leitnanta Ģirta Akmens viesistabā ierodas misteriozais Dr.Sauleskalns, nav grūti uzminēt, ka Ģirta dzimšanas dienas svinībām būs neparastas beigas. Drīz atklājas, ka visiem svinību dalībniekiem ir kāds rūpīgi glabāts noslēpums, kas izrādās viens ar otru saistīti. Viesībās ieradies arī viņa dēls ar draudzeni. Atklājas, ka viņa nemaz nav dēla iecerētā, bet ieradusies uz pavisam citā nolūkā. Vai Dr.Sauleskalns ir psihiatriskās slimnīcas ārsts vai Tā Kunga enģelis, autors skaidru atbildi nedod. Viss izriet no tā, kā luga traktēta. Viņš ir ieradies pie Akmeņiem, lai viņi paņemtu nedziedināmi slimo meitu Daci atpakaļ mājās, bet Ģirts to atsakās darīt. Viņa Ģirtu nošauj. Vai Terēze apzinās, ko viņa dara, grūti spriest, bet viņas beidzamie vārdi ir: “Tā, Ģirt, tagad braksim pēc Daces.”
Luga uzrakstīta: 1984. gads (rakstīta kultūras dienām Tasmānijā).
Luga izrādīta: pirmizrāde 1984.g. 34. Austrālijas latviešu Kultūras dienās Launcestonā. Uzvesta ASV, Kanadā, Anglijā, Zviedrijā, Latvijā.
Luga publicēta: Jaunā Gaita nr. 173, jūnijs 1989 , V.Hausmaņa “Trimdas lugas II” 1995.g.,”Latviešu preses biedrības Austrālijas kopa” un “SLB apgāds” Sidnejā, 1984.g.un apgāds “Ievanda” 1998.g.
Lugas teksta versijas: latviski un angliski (“Even stones cry”).
Lugas teksts (latviski): http://www.zagarins.net/jg/jg173/JG173_Silins.htm
Kontaktinformācija: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv
Vēres:“Ja SLT uzvedumā, ja arī šur tur iezogas pa liekvārdībai, tad visa galvenā norise ir tik dzīva, intemsīva un koncentrēta, ka viss, kas būtu izravējams, gandrīz aizmirstas. Skatuviskai darbībai vielas nav daudz, bet dialogu mērķtiecība to atsver. Dramatiskie efekti labi izmantoti. Iespaidīgu, kontrastiem bagātu tēlu deva lugas autors U.Siliņš. Inscinējums bija labi sagatavots, rūpīgi iestudēts, teicami izmantotas kāpinājuma iespējas, tāpat smalkjūtīgi doti atspaidi skatītājam izbudīt tīri asprātīgo komisko elementu, kss ir raksturīgi U.Siliņa darbos.(Ploriņa A., AL 1984.g. 27.dec.)
Saka, ka vairākkārtīgi uzsildītās zupas esot tās labākās, ne tā ar lugām. Šeit ievietotā luga nav uzsildīta, bet pārvārīta. Šis tas pielikts un šis tas atmests, pamatā ņemot versiju “Even Stones Cry”, kas ir “Ir akmeņi raud” oriģināls angļu valodā.