Galvenās varones ir divas māsas – viena pūlas dzīvot iedomātu jūtu pasaulē, otra atteikties no tām vispār.
Autors: Egīls Šņore
Apjoms: 2 daļas (52 grāmatas lpp).
Žanrs: nerealizētu jūtu drāma.
Auditorija: pieaugušie.
Lomu skaits: 8 (5 sieviešu un 3 vīriešu lomas).
Tēma: par saprašanos un nesaprašanos starp divām pasaulēm.
Norises laiks: 1997.g.
Darbības vietas: “lielās māsas” un kādas pirms tam nepazīstamas Kanādas latvietes mājas. Abu māju dekorācija samērā līdzīga. Lielās māsas mājas iekšpagalma durvis slēgtas un pagalms tukšs un neapdzīvots, svešās kundzes – atraitnes mājas iekšpagalmā iekārtots dārzs. Šis pagalma dārzs ir tāds kā simbolisks šo atšķirīgo sieviešu jūtu dzīves raksturotājs.
Sižets: divas māsas septiņdesmitgadnieces satikušās pēc vairāk nekā 50 gadu atšķirtības. “Mazā māsa” pēc uzaicinājuma atbraukusi uz Kanādu apciemot “lielo māsu”. “Mazā māsa” šos gadus dzīvojusi Latvijā, “lielā māsa” pēdējos kara gados caur Vāciju un bēgļu nometnēm nonākusi Kanādā. Lielajai māsai kara gados bijušas romantiskas attiecības ar vācu kareivi – baltvācieti. Viņi bijuši saderināti, bet kāzas izjukušas. Baltvācietis vēl ilgi pēc kara meklējis savu iecerēto, bet viņa nav vēlējusies atjaunot kontaktu. “Mazā māsa” ar gluži maniakālu apsēstību pūlas atgādināt “lielajai” par šīm attiecībām.
Māsām, atceroties pagātnes notikumus, telpā no tukšā iekšpagalma ienāk jaunības tēli – viņas pašas pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem, baltvācietis karavīru formā, viņu vīri…
Luga uzrakstīta: 1998.g.
Luga iestudēta: Ā.Alunāna Jelgavas teātrī 2001.g.
Kā lugu izlasīt: kontaktējoties ar autoru – egilssnore@inbox.lv vai lugu izlasē “Latviešu ballīte” (2001).