Pie drēbēm var tikt dažādi. Pirkt veikalā vai arī pasūtīt pie kāda skrodera, piemēram, Dūdara. Savukārt lugas satura noteikšana parasti ir tās “skrodera” jeb dramaturga privilēģija. Ja ne viņa, tad režisora, teātra direktora u.tml. Un skatītājs iet un skatās, ko viņam piedāvā. Vai neskatās, jo neinteresē, un tas neliekas aktuāli.
Dažus gadus atpakaļ Dirty Deal teatro aicināja meklēt iemeslu teātrim. Idejas izrādēm varēja iesūtīt iekviens skatītājs. Tika atlasītas trīs, lai teātra profesionāļi no tām izveidotu izrādes skici.
Angļu teātra grupa “Angle” piedāvāja ziedotājiem dažādas pateicības. Piemēram, par 500 mārciņām autors sarkastīs lugu par šo atbalstītāju vai arī par viņa izvēlētu tēmu. (avots – http://culturelablv.wordpress.com/2011/04/11/jaunas-strategijas-finansejuma-piesaistei/ )
Var jebko vai tomēr ir aizliegti vai nevēlami temati? Pievēršanās skaļāko plašsaziņas līdzekļu virsakstu tēmām, savā ziņā sasaucas ar publikas vēlmi izdzirdēt atkal un atkal kaut ko jaunu par šo aktualitāti: Dānijā lugas iestudējums par norvēģu teroristu Breivīku, Berlīnē – par Pussy riot. Kāda luga sarakstīta arī par mūsu pašu sociālo aktulaitāti – vanšu tilta kāpēju. Kā arī kukuļošanu – “Ieeja uz izrādi tikai pret kukuli“. Viss jau labi, ja vien tas viss nebeidzas kā 3 ruksītēm… Cenzūra pieder pagātnei? Kā nu kurā vastī. Krievijā teātri satīrisku lugu par Putinu nobijās iestudēt.
Īsāk sakot – atstājiet savas domas šeit komentāru sadaļā, PAR KO vēlaties, lai raksta un iestudē lugas.
Kristiāna Štrāle Dreika