Lugas “Kasandra” apraksts

“Neviens dievs neatbrīvo cilvēkus no viņiem pašiem… Un vienīgais lielums… Ir cilvēka paša lielums… saglabāt to, kas ies tālāk par tevi…” Triloģijas “Nemirstīgie” 1.luga.
Autora vārds: Dainis Grīnvalds.
Apjoms: 66 lpp. (A4).
Žanrs: traģēdija trīs cēlienos.
Auditorija: jaunieši, pieaugušie.
Lomu skaits: 17 (7 sievietes, 10 vīrieši) un vairāki sargi, karavīri, kalpones.
Darbības vietas: kalni, pils, istaba, valdnieku loža (sporta spēļu laikā), uz Trojas mūriem, telpa pie Atēnas svētnīcas, Atēnas svētnīca, pie Atēnas altāra ahajiešu nometnē, kuģa kajīte.
Tēma: uzupurēšanās, vara un atriebība.
Sižets: kad Trojas valdnieka meita un dēls sastopas ar Apollonu, beidzas viņu bezrūpīgā dzīve. Apollons viņiem piedāvā pareģu spējas, ko abi labprāt vēlas saņemt, taču Kasandra atraida dievu, par ko saņem sodu – viņas pareģojumiem neviens neticēs. Ar vārdiem “cerēji, ka tev visu mūžu būs sešpadsmit” Kasandru pēc šī notikuma uzrunā dvīņubrālis, bet traģēdijas izskaņā šos vārdus viņa velta Elektrai…
Norises laiks: 12.-13.gs. pirms mūsu ēras.
Lugas iestudējumi: Neatkarīgas grupas pilotiestudējums, ar kuru tika atklāts PSRS jauno dramaturgu festivāls “Ļubimovka” (Maskavā, krievu valodā), 1. vieta šajā festivālā (1989.g.); Sevastopoles teātrī (1992.g.); Dramaturgu teātrī.
Piezīmes: luga tulkota arī krievu valodā un saņēmusi prēmija pilna apjoma lugu nominācijā Nacionālajā lugu konkursā 2002.g.

Lugas teksts: pieejams “Latviešu jaunāko lugu izlasē”, izd. Zvaigzne ABC, 1995, kopā ar citu autoru lugām. Arī LNKC Dramaturģijas bibliotēkā – https://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2015/09/30/1443618993_3502.pdf , kā arī Latvijas Dramarurgu ģildes 2006.g. CD- ” Profesionālajos teātros vēl neuzvestās latviešu mūsdienu lugas, kuras prēmētas nacionālajos lugu konkursos kopš 2002. g. un citas profesionālajos teātros vēl neiestudētas lugas festivāla “IESKATS 2007″ programmai”.

Foto no lugas.lv arhīva.

Lugas “Ar būdu uz baznīcu” apraksts

Autors: Pauls Putniņš.

Auditorija: pieaugušie.

Žanrs: komēdija.

Apjoms: 8 ainas.

Lomu skaits: 5 sieviešu lomas, 5 vīriešu lomas, kā arī vairākas abu dzimumu epizodiskas lomas.

Luga iestudēta: 1987.g. “Ar būdu uz baznīcu” Nacionālajā teātrī; kā brīvdabas uzvedums 2008.g., Blomes amatierteātrī 2012.g.,
Valdemārpils amatierteātrī «Atspulgs» 2016.g. u.c.

Lugas teksts pieejams: Nacionālā kultūras centra datu bāzē (ar paroli)- https://www.lnkc.gov.lv/dokumenti/#subcat-131-129 , kā arī 1987.g. izdotajā grāmatā “Ar būdu uz baznīcu”, 2001.g. izdotajā lugu krājumā “Kad svešām saitēm siets– : atskata lugas”.

Video:

Autortiesības: P.Putniņš ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā.

Lugas “Sasalums” apraksts

Darbība risinās Vācijas bēgļu nometnē 1947.g. slēgtā telpā, vienas diennakts laikā. Attēlotie notikumi ir patiesi. Lugā risināta vīrieša un sievietes garīgās un fiziskās atsvešināšanās problēma.

Lugā risināta latviešu dramaturģijai neierasta tēma − seksualitāte.  Tajā pašā laikā seksuālais konflikts simbolizē daudz dziļāku konfliktu cilvēku attiecību traģikā.

Autors: Raimonds Staprāns .

Apjoms: 38 lpp.

Lomu skaits: 3 sieviešu un 1 vīrieša lomas.

Sižets: pie sievas atgriežas karavīrs Andrejs. Sieva vairs nevēlas nekādu seksuālu kontaktu ar vīru. Abiem ir arī kopīga meita – pusaudze, kas arvien vairāk sāk apzināties pieaugušo pasauli, viņa ir dusmīga uz tēvu, kas viņas abas ar māti pametis nebūt tik vieglā dzīves brīdī. Vīrs tomēr vēlas palikt kopā ar sievu, viņa ierosina veikt kastrāciju, Andrejs, protams, ir pret, bet tikai sākumā… Lugā ir būtiska loma arī tās visnoslēpumainākajam tēlam – nometnes mācītājai Valērijai.

Luga publicēta:  “Četras dienas jūnijā un citas lugas” , izd. Elpa, 1998.g., Elektronisko grāmatu apgāda “Eraksti” izdotajā “8 lugas” (2007) , kurās ir vel 7 autora lugas.

Iestudēta: Sanfrancisko mazajā latviešu teātrī 1980.g.

Kontaktinformācija: par lugas teksta saņemšanu un izmantošanu jāraksta uz epasta adresi – Ilona.staprans@ucsf.edu

Luga „Olivers”

Lai arī sevis viltošana un uzlabošana virtuālajā vidē, lai atrastu dzīvesbiedru, izklausās mūsdienīga tēma, tā notika arī laikā, kad jaunieši lika avīzēs iepazīšanās sludinājumus un sarakstījās ar vēstulēm, rakstītām uz papīra…

Autors: Harijs Gulbis.

Žanrs: ne visai jautra komēdija. 

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: 56 grāmatas lpp. 

Lomu skaits:  2 vīriešu lomas, 2 sieviešu lomas.

Norises vieta un laiks: dzīvoklis.

Sižets: pie Ineses negaidīti ierodas vēstuļu draugs Olivers… Tomēr par viņu atklājas dažādi fakti, izrādās, viņš nemaz nav tas, par ko uzdodas. Kādi ir šī vīrieša patiesie nolūki?

Tēmas: īstermiņa attiecības, mīlestība, krāpšana, vientulība.

Luga uzrakstīta: 1983.g.

Luga iestudēta:   Nacionālajā teātrī 1985. un 2017.g. , Ogres teātrī 2022.g.  

Luga pieejama: H.Gulbja lugu krājumā „Lugas par mājām”, Liesma, 1986.g., H.Gulbja rakstu 2.sējumā, izd. Mansards, 2019.g., kā arī tiešsaistē šeit.

Recenzija: https://jaunagaita.net/jg166/JG166_gramatas_Vavere.htm

Autortiesības: H.Gulbis ir AKKA/LAA pārstāvēts autors – vairāk šeit- http://www.akka-laa.lv/lv/autoru-darbu-lietotajiem/teatris/ievads/

Luga „Alberts”

Autors: Harijs Gulbis.

Žanrs: komēdija.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: 74 grāmatas lpp. 

Lomu skaits:  3 vīriešu lomas, 4 sieviešu lomas, un apmēram 15 epizodiskas lomas.

Norises vieta un laiks: komunālais dzīvoklis, iela, 20.gs. 80.gadi.

Sižets: pensionārs Albertu ir komunālā dzīvokļa vecākais iedzīvotājs, kuram pēc sievas nāves pieder divas istabas komunālajā dzīvoklī. Pārējie dzīvokļa iemītnieki  vēlas sev  Alberta “tukšo” istabu.

Luga uzrakstīta: 1982.g.

Luga iestudēta: pirmizrāde Nacionālajā teātrī 1984.g.

Luga pieejama: H.Gulbja lugu krājumā „Lugas par mājām”, Liesma, 1986.g., H.Gulbja rakstu 2.sējumā, izd. Mansards, 2019.g., kā arī tiešsaistē šeit.

Recenzija: https://jaunagaita.net/jg166/JG166_gramatas_Vavere.htm

Autortiesības: H.Gulbis ir AKKA/LAA pārstāvēts autors – vairāk šeit- http://www.akka-laa.lv/lv/autoru-darbu-lietotajiem/teatris/ievads/

Lugas “Pilsoņa Avota lieta” apraksts

Autors: Uldis Siliņš.

Žanrs: drāma.

Apjoms: 46 lpp. 3 cēlieni.

Auditorija: pieaugušiem.

Norises laiks: 1960.gados Rīgā.

Norises vieta: Iekšlietu ministrijā, Rīgā un viesnīcas istabā.

Lomu skaits: 10 vīrieši, 3 sievietes.

Luga publicēta: U.Siliņa lugu krājumāgrāmatā “Kade pārnāksi, bāleliņ” Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas un SLB apgādā, 1984 un apgāds “Ievanda” 1998.g. kā lugu ar to pašu nosaukumu.

Sižets: Latviešu žurnālists ierodas Rīgā izvest uz rietumiem vērtīgu manuskriptu, kas apsūdz Padomju Krievijas vergu nometņu sistēmu. Viņš sastop Rīgā savu brāli un meitu, kurus pēc aizbēgšanas uz Zviedriju ir atstājis Kurzemes katlā, nonāk KGB tīklā un saņem piedāvājumu atdot manuskriptu pret atļauju izvest meitu un brāli no Latvijas.

Foto no lugas.lv arhīva.

Kontaktinformācija: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv

Vēres:luga, ceturtdaļrakstīta, bija stāvējusi plauktā kādus 5 gadus, bet tad es, vājuma brīdī, to apsolīju Teātra festivālam Melburnā, kas bija paredzēts tikai jaundarbiem, kur tā izpelnās dalītu 1.godalgu.

Lasīt vairāk

Luga un izrāde guva arī plašu atzinību arī teātru festivālā.

SLT izrāde tieši iekrita 14.jūnijā un par to recenzente M.Kalniete rakstīja tā: “Izrāde bija varbūt pats piederīgākais 14. jūnija atceres sarīkojums, kāds jebkad bijis“. Ne tik labi bija pārējo komentāri. Rež. P.Elsiņš to nosauca par propogandu. Es tikai nesapratu, ko es esmu propogandējis- baltos vai sarkanos? A.L. redaktors A.Šmits pārrunās par lugu paziņoja, ka viņš čeku pazīstot, un tā tāda neesot.

Kritiķe Ņ.Luce lugu raksturoja šādi: “Pirmais cēliens ar čekas pratināšanu vairāk kalpoja angažētai literatūrai nekā mākslai, ko sevišķi juta dialogos, kas reālās dzīves notikumus izgaismoja pārāk naturāli. Darbībai attīstoties, drāmatiķis pievēršas raksturu izgaismošanai. Nav balto un melno skatuves tēlu. Visi dzīvi cilvēki. Vēl jāatzīmē autora skaidrā dramatiskā līnija, kurp virzās visas skatuves norises. Ievērību arī prasa asprātīgie, raitie dialogi bez liekvārdības.” Mūsu teātra recenzente I.Rogere, kuras favorīts es nebūt nebiju, brāļu Avotu spēli (J.Ķauķis un U.Siliņš) novērtēja kā labāko, ko līdz šim viņa uz SLT skatuves redzējusi.

1975.g. mēs bijām nolēmuši doties turnejā uz ASV Kanādu un Eiropu. “Pilsoņa Avota lieta” likās šim gadījumam piemērota. Bet mainījās sastāvs. K. Ābeltiņš atteicās piedalīties bez sufliera. Bija arī vēl citas maiņas. Rezultātā čekists Čerņikovs pārtapa par sievieti, kas nebija autentiski pareizi. Mana Čerņikova loma nonāca Anitas Apeles rokās, es kļuvu par vienu no brāļiem Avotiem utt. Lomas tika pārrakstītas un luga iestudēta par jaunu. Krasā sastāva un satura maiņa mani īsti neapmierināja.

Diemžēl man šinī brīdī nav pie rokas “Avota lietas” oriģināls, bet tikai apgāda “Ievanda” publicētā “Pilsoņa Avota lieta”. Oriģinālā versijā darbojās: K.Gulbergs, K.Ābeltiņš, R.Ošiņa, L.Veikina, J.Ķauķis, M.Siliņš, U.Siliņš, I.Apelis, J.Grauds.

Lai neradītu ASV superletiņos iespaidu, ka viņiem darīšana ar komūnisma propogandētājiem, es izšķīros svītrot no virsraksta vārdu “pilsonis”, bet tā vai tā pirms izrādes mājas tēvi gribēja būt informēti par lugas saturu.

PBLA teātra nozare man tomēr piešķīra par lugu K.Barona prēmiju.

Lugas “Vēstules no dzimtenes (Intermecco Iļģuciemā)” apraksts

Autors par lugu: “ Neviena no manām lugām nav piedzīvojusi tādus panākumus kā Vēstules no dzimtenes. Acīmredzot, tā bija skārusi kādu sentimentālu stīgu, modinājusi atmiņas”.

Autors: Uldis Siliņš.

Apjoms: 55 lpp, 3 cēlieni.

Žanrs: romantiska komēdija – pēc filmas tēmas Dear Ruth.

Auditorija: pieaugušiem.

Norises laiks: 1943. gads.

Norises vieta: dzīvoklis Iļģuciemā, Rīgā.

Tēlotāju skaits: 9 (5 vīrieši, 4 sievietes).

Sižets: kad advokāta Birzes dzīvoklī vecākai meitai Annei atved 100 rozes, nav noslēpums, ka dzīve Iļģuciemā vairs neritēs vecās sliedēs. Drīz pēc tam pie Birzēm ierodas leģiona leitnants Aigars Melnsils un vēlas runāt ar Anni, ar kuru viņš esot sarakstījies ilgu laiku. Anne tajā brīdī nav mājās. Aigars solās pienākt vēlāk un saka, ka viņam drīz jāatgriežas atpakaļ frontē. Atklājas, ka trīspadsmitgadīgā Annes māsa Inga, auklei Amālijai piepalīdzot, ir sarakstījusies ar leģionāriem no frontes un uzdevusi vecākās māsas vārdu. Vai viņa daudz leģionāriem rakstījusi? Nu tikai kādiem divdesmit un nosūtījusi arī vecākās māsas bildi. Kāpēc lietots māsas vārds? Amālija saka, ka jaunam skuķim ar zaldātiem nav nekāda sarakstīšanās un bažījas, ka tie pārējie arī pēkšņi neuzrodas. Tas vēl nav viss. Anne ir saderinājusies ar bagātā spekulanta dēlu Volfgangu Mitriķi. Tā kā Melnsils sakās būt Rīgā tikai īsu laiku, Birze pārliecina Anni un Volfgangu neatklāt patiesos apstākļus. Tas viņam izdodas, bet nekas neiet kā plānots. Melnsilam paziņo, ka viņš tiek komandēts uz Paplaku apmācīt jaunos leģionārus. Nevienam nenāks kā pārsteigums, ka pie horizonta, Ingai par lielu prieku, ir parādījusies jauna mīlestība. Gribat minēt? Un ko Inga? Viņa lugas beigās paziņo: “Moris ir savu padarījis, moris var iet.”

Publicēta: lugu krājumā “Kade pārnāksi, bāleliņ” Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas un SLB apgāda izdevumā 1984.g. kā arī ar nosaukumu “Vēstules no dzimtenes” apgāda “Ievanda” izdevumā 1997.g.

Luga iestudēta: Rakstnieku dienās Adelaidē (1962), Jaunatnes dienās Sidnejā (1963), arī Melburnā un Balaratā, ASV, Kanadā, Zviedrijā, Latvijā. Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansamblis to uzņem savā repertuārā 1963.g. un uzved ASV un Kanadā, uzvesta arī Latvijā un Latvijas TV.

Vēres: ASV Bostonas ansamblim ir bijušas ar viesizrādēm zināmas grūtības, jo avīzes “Laiks” recenzente to atsacījusies vērtēt un laikraksts “Laiks” kavējies informēt publiku par izrādēm, taču viesizrādē Toronto ansamblis ticis sveikts ar skaļiem smiekliem un aplausiem visu lugas laiku.

Kontaktinformācija: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv

Foto no zudusilatvija.lv – Iļģuciems.

Lugas “Precinieks” apraksts

Autors: Uldis Siliņš.

Žanrs: farsiska komēdija.

Appoms: 37 lpp. 3 cēlieni.

Auditorija: pieaugušiem.

Lomu skaits: 14 (7 vīrieši, 7 sievietes).

Luga publicēta: apgāds “Ievanda“ 1998.gadā

Luga iestudēta: Sidnejā 1986.g.

Kontaktinformācija: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv

Sižets:

Pāri Ogrei, pāri Menģelei,

Pāri jūrām uz Svētajiem eņgeļiem,

Cauri gadiem, likstām un nedienām

Ar strūklputnu dižo straujā vedienā

Brauc Jānis Medalus, Jānis tavs!

From Riga with love.

Lasīt vairāk

Sejā laika zobs atstājis pēdas,

Smīnot par jaunību, smejot un mēdot,

Neteiktie vārdi, neteiktās valodas

Trulas kā izkapts, kas raud pēc galodas

Tavs Jānis Medalus. Jānis tavs

From Riga with love.

Ciema kukulim zemē jaunā

Jaunības atmiņas iesietas paunā.

Tur ragavas zvaniņš, ķēves zviedziens,

Laidara dubļi un paipalas kliedziens.

Ved Jānis Medalus. Jānis tavs

From Riga with love.

Kas īsti ir padomā bagātajai atraitnei Lonijai Rijaspriekšai de la Krūz, kad viņa izsauc uz Ameriku savu jaunības dienu mīlestību traktoristu Jāni Medalu? Protams, ka kāzu zvani. Bet ir pagājuši gadi, un nekas vairs nav tā, kā bijis. Un ko grib misteriozā persona Feliks Žagata, kas uzdodas par Jāņa skolas biedru Feliksu Žagatu? Par autoru teikts, ka viņš devis pilnu vaļu humoram un sarkasmam. “Precinieks“ ir trimdas greizais spogulis.

“Lugas norisē un tēlos, tāpat kā režijā, varēja samanīt pavisam niecīgu farsa piedevu. Varbūt to varēja uzskatīt par Ulža Siliņa tipisku, labsirdīgu latvisku farsu. Programmas grāmatiņā autora teiktais- “Protams, tādu tipu kā Apolonija (neticami dullu sievieti) godīgā komēdijā nevarēja bāzt iekšā – bija jāraksta farss.” Bet vai farsā pietiek ar vienu dullu sievu?

Farsu bieži vien vērtē par lētu drāmas formu. Raksturi vienkārši, maz psiholoģiskas attīstības, motivācijas, ticamības. Salīdzinot ar citām drāmas formām, farsā viss izskatās izdomāts. Tas ir pārbagāts neprātīgām situācijām un neticamiem cilvēkiem. Notikumiem nav loģikas, bet tomēr zināma sakarība. Farsā var ietvert vistrakākās fantāzijas, nebaidoties no publikas sprieduma. Var teikt, ka farsam nozīmīgāks ir tas, ko redz, nevis tas, ko dzird. Preciniekā skatītājus smīdināja Ulža Siliņa teiktais, kas bija anekdotisks un sliecās uz feļetonu, ne situācijas. Ar straujo spēli, teksta kaskādēm, pēkšņo apsviedību farsam vistuvāk pienāca Jāņa Salduma Fēliks Žagata. Šis tēls bija Salduma jauns, īpatns pienesums SLT redzētajai tēlu galerijai. Rutas Ošiņas kalpone, stūraina, rūpīgi veidota, ar artistisku veiksmi, guva pamatotu skatītāju atsaucību. Lomiņas, kas palika atmiņā, veidoja Jānis Čečiņš- Armands Pūpēdis un Armanda Zvirbule- rakstnieces Silvijas Rakstīkles lomā.” (A.Zariņš, Treji Vārti, 1991.g. 35.lpp.)

Luga “Centrifūga”

“„Centrifūga” ir reālpsiholoģisks vēstījums par dažādu tautību cilvēku liktenīgu satikšanos Kurzemes katlā – kara centrifūgā, kas neizbēgami izkristalizē katra varoņa iekšējā spēka un vājuma avotus, un cilvēka dzīvība kļūst par galveno vērtību.” (Citēts no www.literature.lv)

Autors: Gunārs Priede.

Žanrs : drāma.

Auditorija: pieaugušie.

Apjoms: 32 lpp.

Lomu skaits: 4 sieviešu un 5 vīriešu lomas.

Norises vieta: kāpas, veca māja.

Norises laiks: 1944.g., 20.gs. 60.gadu vidus, 80.gadi.

Luga uzrakstīta: 1984.g.

Lugas teksts: http://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=308&q=Gun%C4%81rs%20Priede#3111320  , lai to lasītu jāautorizējas Letonikā ar  E-klases pasi.

Bez autorizācijas teksts lasāms šeit.

Luga iestudēta: Jaunatnes teātrī 1985.g.,  festivālā “Patriarha Rudens” 2011.g. u.c.

Lugas analīze:   http://jaunagaita.net/jg158/JG158_gramatas_Gulbitis.htm

Autortiesības: G.Priede ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā –
http://www.akka-laa.lv/files/autoru_saraksts_02_2019.pdf Vairāk informācijas –
http://www.akka-laa.lv/lv/autoru-darbu-lietotajiem/teatris/ievads/

Video: