Autors: Uldis Siliņš
Apjoms: 2 cēlieni. 39 lpp.
Žanrs: komēdija/drāma.
Auditorija: pieaugušie.
Norises laiks: 1980.gadi. Pasaules drošības un sadarbības konferences laikā.
Norises vieta: viesnīcas istaba Mehiko pilsētā.
Lomu skaits: 4 (2 vīrieši, 2 sievietes)
Tēma: cilvēkam ir iespējas. Būt varonim, paveikt lielas lietas… Vai arī neko…
Sižets: Kāds laulāts pāris ierodadies kādā viesnīcā Meksikā. Viņus apkalpot ierodas viesnīcas darbinieks, kurš, izrādās, prot latviski un sagādā pārim ne mazums stresa un pārsteigumu… Kas viņš ir: spiegs, čekists? Kāpēc viņš grib, lai Daumants nošauj kompartijas sekretāru, kas apmeties viesnīcā iepretim? Notikumi norisinās spraigi, atrisinājums – negaidīts.
Luga publicēta: “Jaunā Gaita” (1983, nr.143-144).
Luga iestudēta: Sidnejā 1982.g. ar viesizrādēm Melburnā un visbeidzot ASV Rietumkrasta dziesmu svētkos, Portlandē.
Lugas teksts: http://www.zagarins.net/jg/jg143/JG143_Silins.htm#Uldis_Siliņš_ Publicēta arī: Latviešu preses biedrības Austrālijas kopa un SLB apgāds, 1984.g., apgāds “Ievanda” 1998.g.
Vēres: luga tiek vērtēta kā viens no nozīmīgājiem autora darbiem, un tur risinātās problēmas tiek pieminētas pat arhibīskapa A.Lūša svētrunā. Rakstnieks J.Klīdzējs savā avīžu rakstā nosauc autoru par “dziļa smēluma rakstnieku.”
“Ar izpratni zīmētais Silabekas tēls ir spējīgs skatītāju noskaņot pašanalīzei: kā es būtu rīkojies šajā brīdī? Lugā notiekošo varētu nosaukt par ēnu spēli sirdsapziņas spogulī. Luga speciāli rakstīta 1982.g. ASV Rietumkrasta dziesmu svētkiem Portlandē ar U.Siliņam piemītošu humoru. sarkasmu, veikliem dialogiem un asprātībām. Konvenciālai darbībai rit līdzi arī paralēla teātra spēle cīņa par dzimtenes brīvības atgūšanu, kādas metodes lietot. Temats mūsdienīgs, aktuāls. Dramatiskā cīņa nenorisinās tikai starp šeit un tur dzīvojošiem tautiešiem, bet pacelta simboliskā plāksnē. Tā ir cīņa, kas mums jāizcīna katram pašam sevī. Jo sevišķi smagu šo cīņu padara nenovēršama patiesība, ka kautkur ir jāatrod atbilde, kāpēc mēs esam šiet un nevis Latvjā.
Autors pasmaida par dažu tautiešu ultranacionālo stāju, kam bieži trūkst seguma, ja vārdi kādreiz jāapliecina darbiem. Režisors Imants Sveilis bija prasmīgi līdzsvarojis traģisko ar grotesko, izveidojot vieglas komēdijas formu. Interesanti bija redzēt, kā ar Siliņa tekstu pats autors un J.Ķauķis brāļu Avotu lomās ik izrādē pavirzīja patesību uz vienu vai otru pusi.” IZSKATĀS, KA TAS IR NO PILSOŅA AVOTA LIETA!(Zariņš A “Treji vārti”.)
Gadu noslinkojis, es uzrakstīju lugu 2 nedēļās Tādos apstākļos dzima mans nozīmīgākais sabiedriskais komentārs. Patiesībā jautājums mūsu sabiedrībai un pašam sev, ko mēs darītu, ja mums savi vārdi būtu jāapliecina ar darbiem.
Vēl viena atsauksme no recenzentes, kuras favorīts es nebūt nebiju, par abu brāļu spēli: aina esot tā labākā, kādu viņa esot jebkad redzējusi uz Sidnejas latviešu teātra skatuves.
Kontaktinformācija: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv
Vairāk par sižetu:
Prologs.
Sniga sniegi sniga. Ledaina auka,
Kad, bāliņ, pārnāksi no kara lauka?
Kumeļš bez pakava, vāli grauž ķirmis,
Pats balts kā ābele, kā dieviņš sirmis.
Vai, bāliņ, neredzi div’dūjas gaisā?
Tās tavas māsiņas, sen vietu taisa.
Velti, velti pūti bērztāsu taurē,
Vēja gaudieniem neskan tā cauri.
Velti, velti vicini ozola vāli,
Sirotājs sveikā, sitiens ķer brāli.
Sniegi sniga, sniga, ledaina auka,
Kad, bāliņ, pārnāksi no kara lauka,
Kumeļš bez pakava, vāli grauž ķirmis,
Pats balts kā ābele, kā dieviņš sirmis.
Pasaules Drošības un sadarbības konferences laikā Meksikā 1980.gados latviešu sabiedriskajam darbiniekam un patriotam Daumantam Silabekam, kas ar dziļu pārliecību savās svētku runās vienmēr apliecinājis savu gatavību nest upurus Latvijas labā, šāda iespēja arī rodas. Lugā notiekošo varētu nosaukt par ēnu spēli sirdsapziņas spogulī.
Viņi ar dzīvesbiedri apmetas kādā viesnīcā, kur viņus apkalpo kāds viesnīcas darbinieks, kurš uzdodas par lietuvieti, bet prot arī latviski un sagādā pārim ne mazums stresa un pārsteigumu… Kas viņš tāds ir: pretkomūnisma cīnītājs? Čekists? Kāpēc viņš grib, lai Daumants nošauj kompartijas sekretāru, kas apmeties viesnīcā pāri ielai? Notikumi norisinās spraigi, atrisinājums – negaidīts. Cilvēkam ir iespējas būt varonim, paveikt lielas lietas, vai arī nedarīt neko.
Vai tas galugalā tikai nav bijis Silabekas laulātās draudzenes murgs? Nav noslēpums, ka viņa mīl ieskatīties glāzē. Autors uz to drošu atbildi nedod.
