Atrod tekstus šeit
Autore: Vizma Belševica.
Apjoms: 16 lpp (A4).
Auditorija: bērni.
Lomu skaits: 4 vīriešu lomas, 1 sieviešu loma, kā arī 9 lomas, kuru spēlētāju dzimumam nav nozīmes.
Darbība norisinās: pasaku laiks.
Luga iestudēta: teātrī “Skatuve” 2010.g., Variešu amatierteātrī 2015.g.
Luga publicēta: krājumā “Ceļreiz ceļš uz pasaciņu”, 1985.
Autortiesības: jakontaktējas ar AKKA/LAA.
“Katram savi puni jāizsāp pašam.”
Autora vārds: Dainis Grīnvalds.
Apjoms: 43 lpp. (A4).
Žanrs: drāma divās daļās.
Auditorija: jaunieši, pieaugušie.
Lomu skaits: 9 (5 sievietes un 4 vīrieši); vēl dzird 3 sieviešu un 1 vīrieša balsi.
Darbības vietas: soliņš skvērā, slimnīcas palāta, pie dzīvokļa durvīm, istaba.
Tēma: mīlestība un nodevība; ilgas pēc sapratnes; vientulība.
Sižets: Ints draudzējas ar Alīsi, bet, uzzinot par iespējamo meitenes neuzticību, nodod draudzeni. Viņš ir sevis meklējumos, kur mācībām atliek maz laika, regulāri apciemo māti slimnīcā, kur, cenšoties izdabāt mātei, melo par saviem darbiem, mācībām un draugiem. Pēc mātes nāves Ints atjauno attiecības ar Alīsi, abi turpina sapņot par kopīgu nākotni.
Norises laiks: 20.gs. beigas.
Luga pabeigta (pārstrādāta): 2000.g.
Lugas iestudējumi: lugas 1.versija – Šauļu Valsts teātrī (1982.g.).
Publikācijas: luga publicēta lugu krājumā “Intervijas”, 1981, Liesma.
Autortiesības: D.Grīnvaldu pārstāv AKKA/LAA.
Trakākā un smieklīgākā bērnu un zvēru luga, ko nācies lasīt…
Autors: Uldis Siliņš.
Žanrs: komēdija, pasaka.
Apjoms: 32 lpp.
Mērķauditorija: bērniem no 0 līdz 80 gadiem.
Lomu skaits: vismaz 27 vai 29, ja pūķi ar 3 galvām attēlo 3 aktieri (kopumā 18 vīriešu lomas, 9 sieviešu lomas, kaut arī – tā kā vairākas lomas ir dzīvnieki, aktieru dzimums var nebūt tik svarīgs).
Norises laiks: pasaku laiks.
Norises vietas: mežs, ķēniņa tronis, pils vārti.
Sižets: Lācim jāstāsta bērnam pasaka. Kad viņš sāk, uz skatuves viens pēc otra parādās pasaku tēli un sāk risināties dažādi notikumi. Lācim sāk pietrūkt fantāzijas un tad arī pasaku tēli sāk stāstīt savas pasakas – un arī šo pasaku varoņi parādās uz skatuves. Bet beidzas viss diezgan tradicionāli- ar cīņu ar trijgalvaino pūķi.
Luga uzrakstīta: 1985.g.
Luga iestudēta: 1986.g., A.Ziedares vārdā nosauktajā vasaras vidusskolā,
Sabiles amatierteātra iestudējums pēc šīs lugas motīviem – 2014.g.
Lugas teksts: http://www.zagarins.net/jg/jg207/JG207-208_Silins.htm
Kontaktinformācija: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv
Vēres: Angļu valodā šo žanru sauc par fractured fairytale. Vēlāk es pierakstīju klāt vēl pāris epizodes, lai luga būtu pilna garuma, un no tā mazliet cieta Kūmiņa lomas viengabalainība, bet es to nenožēloju, jo publikas atsaucība bija vienreizēja.
Diemžēl, manuskripts no Annas Ziedares vasaras vidusskolas uzveduma laikam nav saglabājies.Luga ir rakstīta diviem līmeņiem – bērniem un pieaugušiem. Citāts no recenzijas Austrālijas Latvietī: “Lai zied virši, lai zied lauri, Ejiet mājās, nu ir cauri! Tā beidzās teātris un radās vēlēšanās: kaut tūlīt varētu skatīties otrreiz! Tik ļoti patika Ulža Siliņa pasaku lugas “Aijā, žūžū, lāča bērni” (jābūt Aijā, žūžū, lāča bērns) iestudējums. (…) Izrāde bija bauda ausīm, acīm un prātam. (…) Tomēr, liekas, visvairāk tika prātam, atjautīgo, raito un skaisto latviešu valodu klausoties. Šī ludziņa iepriecināja trijos līmeņos. Bērniem patika pazīstamo pasaku tēlu raitās izdarības. Jaunieši varēja, Andreja Johansona vārdus patapinot, “brīvi izrādīt savas rotaļīgās tieksmes”. Nobriedušu skatītāju iepriecināja atjautības, visus humora noteikumus ievērojot.
(…) Lugas norise mūs pārliecina, ka Sarkangalvīte pierunā vilku, lai tas apēd viņas vecmāmiņu. Tad atklājas, ka Sarkangalves nolūki ir pavisam citi. Tiešām jāapbrīno Siliņa tīri šekspīriskā cilvēku vājību pazīšana.
Lācis, kas uzdodas par izdarīgu varoni, patiesībā ir “zem sievas cepures” (ne tupeles?), pūķa spēku mazina treju galvu savstarpējā nesaprašanās utt. (Ozoliņa Irina, “Spoža pasaules pirmizrāde”, AL, 1986. g. februāris)
Luga ir daļēji balstīta uz kādu patiesu notikumu vācu okupācijas laikā Menģelē, kā toreiz sauca Carnikavu. Nelaimīgas mīlestības rezultātā meitene vārdā Guste piedzīvo nervu sabrukumu un tiek ievietota psichiatriskā jā slimnīcā. Vācu laikā neārstējami garīgi slimie tika iznīcināti. Gustes gadījumā nāvei nolemtie dzīti kaili pa sniegu uz nošaušanas vietu.
Autors: Uldis Siliņš
Žanrs: drāma, vingrinājums minorā.
Apjoms: 40 lpp.
Auditorija: pieaugušajiem.
Lomu skaits: 5 (3 vīrieši, 2 sievietes) + autors (prologā).
Norises laiks: 1942.g.
Norises vieta: kādas lauku mājas, Carnikavā.
Tēma: vai cilvēkam ir tiesības izlemt par dzīvības atņemšanu citam? Lai kāds būtu iemesls – atriebība, atbrīvošana no ciešanām…
Sižets: kad pērkona negaisa laikā policijas leitnanta Ģirta Akmens viesistabā ierodas misteriozais Dr.Sauleskalns, nav grūti uzminēt, ka Ģirta dzimšanas dienas svinībām būs neparastas beigas. Drīz atklājas, ka visiem svinību dalībniekiem ir kāds rūpīgi glabāts noslēpums, kas izrādās viens ar otru saistīti. Viesībās ieradies arī viņa dēls ar draudzeni. Atklājas, ka viņa nemaz nav dēla iecerētā, bet ieradusies uz pavisam citā nolūkā. Vai Dr.Sauleskalns ir psihiatriskās slimnīcas ārsts vai Tā Kunga enģelis, autors skaidru atbildi nedod. Viss izriet no tā, kā luga traktēta. Viņš ir ieradies pie Akmeņiem, lai viņi paņemtu nedziedināmi slimo meitu Daci atpakaļ mājās, bet Ģirts to atsakās darīt. Viņa Ģirtu nošauj. Vai Terēze apzinās, ko viņa dara, grūti spriest, bet viņas beidzamie vārdi ir: “Tā, Ģirt, tagad braksim pēc Daces.”
Luga uzrakstīta: 1984. gads (rakstīta kultūras dienām Tasmānijā).
Luga izrādīta: pirmizrāde 1984.g. 34. Austrālijas latviešu Kultūras dienās Launcestonā. Uzvesta ASV, Kanadā, Anglijā, Zviedrijā, Latvijā.
Luga publicēta: Jaunā Gaita nr. 173, jūnijs 1989 , V.Hausmaņa “Trimdas lugas II” 1995.g.,”Latviešu preses biedrības Austrālijas kopa” un “SLB apgāds” Sidnejā, 1984.g.un apgāds “Ievanda” 1998.g.
Lugas teksta versijas: latviski un angliski (“Even stones cry”).
Lugas teksts (latviski): http://www.zagarins.net/jg/jg173/JG173_Silins.htm
Kontaktinformācija: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv
Vēres:“Ja SLT uzvedumā, ja arī šur tur iezogas pa liekvārdībai, tad visa galvenā norise ir tik dzīva, intemsīva un koncentrēta, ka viss, kas būtu izravējams, gandrīz aizmirstas. Skatuviskai darbībai vielas nav daudz, bet dialogu mērķtiecība to atsver. Dramatiskie efekti labi izmantoti. Iespaidīgu, kontrastiem bagātu tēlu deva lugas autors U.Siliņš. Inscinējums bija labi sagatavots, rūpīgi iestudēts, teicami izmantotas kāpinājuma iespējas, tāpat smalkjūtīgi doti atspaidi skatītājam izbudīt tīri asprātīgo komisko elementu, kss ir raksturīgi U.Siliņa darbos.(Ploriņa A., AL 1984.g. 27.dec.)
Saka, ka vairākkārtīgi uzsildītās zupas esot tās labākās, ne tā ar lugām. Šeit ievietotā luga nav uzsildīta, bet pārvārīta. Šis tas pielikts un šis tas atmests, pamatā ņemot versiju “Even Stones Cry”, kas ir “Ir akmeņi raud” oriģināls angļu valodā.
Autors: Uldis Siliņš
Apjoms: 2 cēlieni. 39 lpp.
Žanrs: komēdija/drāma.
Auditorija: pieaugušie.
Norises laiks: 1980.gadi. Pasaules drošības un sadarbības konferences laikā.
Norises vieta: viesnīcas istaba Mehiko pilsētā.
Lomu skaits: 4 (2 vīrieši, 2 sievietes)
Tēma: cilvēkam ir iespējas. Būt varonim, paveikt lielas lietas… Vai arī neko…
Sižets: Kāds laulāts pāris ierodadies kādā viesnīcā Meksikā. Viņus apkalpot ierodas viesnīcas darbinieks, kurš, izrādās, prot latviski un sagādā pārim ne mazums stresa un pārsteigumu… Kas viņš ir: spiegs, čekists? Kāpēc viņš grib, lai Daumants nošauj kompartijas sekretāru, kas apmeties viesnīcā iepretim? Notikumi norisinās spraigi, atrisinājums – negaidīts.
Luga publicēta: “Jaunā Gaita” (1983, nr.143-144).
Luga iestudēta: Sidnejā 1982.g. ar viesizrādēm Melburnā un visbeidzot ASV Rietumkrasta dziesmu svētkos, Portlandē.
Lugas teksts: http://www.zagarins.net/jg/jg143/JG143_Silins.htm#Uldis_Siliņš_ Publicēta arī: Latviešu preses biedrības Austrālijas kopa un SLB apgāds, 1984.g., apgāds “Ievanda” 1998.g.
Vēres: luga tiek vērtēta kā viens no nozīmīgājiem autora darbiem, un tur risinātās problēmas tiek pieminētas pat arhibīskapa A.Lūša svētrunā. Rakstnieks J.Klīdzējs savā avīžu rakstā nosauc autoru par “dziļa smēluma rakstnieku.”
“Ar izpratni zīmētais Silabekas tēls ir spējīgs skatītāju noskaņot pašanalīzei: kā es būtu rīkojies šajā brīdī? Lugā notiekošo varētu nosaukt par ēnu spēli sirdsapziņas spogulī. Luga speciāli rakstīta 1982.g. ASV Rietumkrasta dziesmu svētkiem Portlandē ar U.Siliņam piemītošu humoru. sarkasmu, veikliem dialogiem un asprātībām. Konvenciālai darbībai rit līdzi arī paralēla teātra spēle cīņa par dzimtenes brīvības atgūšanu, kādas metodes lietot. Temats mūsdienīgs, aktuāls. Dramatiskā cīņa nenorisinās tikai starp šeit un tur dzīvojošiem tautiešiem, bet pacelta simboliskā plāksnē. Tā ir cīņa, kas mums jāizcīna katram pašam sevī. Jo sevišķi smagu šo cīņu padara nenovēršama patiesība, ka kautkur ir jāatrod atbilde, kāpēc mēs esam šiet un nevis Latvjā.
Autors pasmaida par dažu tautiešu ultranacionālo stāju, kam bieži trūkst seguma, ja vārdi kādreiz jāapliecina darbiem. Režisors Imants Sveilis bija prasmīgi līdzsvarojis traģisko ar grotesko, izveidojot vieglas komēdijas formu. Interesanti bija redzēt, kā ar Siliņa tekstu pats autors un J.Ķauķis brāļu Avotu lomās ik izrādē pavirzīja patesību uz vienu vai otru pusi.” IZSKATĀS, KA TAS IR NO PILSOŅA AVOTA LIETA!(Zariņš A “Treji vārti”.)
Gadu noslinkojis, es uzrakstīju lugu 2 nedēļās Tādos apstākļos dzima mans nozīmīgākais sabiedriskais komentārs. Patiesībā jautājums mūsu sabiedrībai un pašam sev, ko mēs darītu, ja mums savi vārdi būtu jāapliecina ar darbiem.
Vēl viena atsauksme no recenzentes, kuras favorīts es nebūt nebiju, par abu brāļu spēli: aina esot tā labākā, kādu viņa esot jebkad redzējusi uz Sidnejas latviešu teātra skatuves.
Kontaktinformācija: autora atraitnes epasts agritaka@inbox.lv
Vairāk par sižetu:
Prologs.
Sniga sniegi sniga. Ledaina auka,
Kad, bāliņ, pārnāksi no kara lauka?
Kumeļš bez pakava, vāli grauž ķirmis,
Pats balts kā ābele, kā dieviņš sirmis.
Vai, bāliņ, neredzi div’dūjas gaisā?
Tās tavas māsiņas, sen vietu taisa.
Velti, velti pūti bērztāsu taurē,
Vēja gaudieniem neskan tā cauri.
Velti, velti vicini ozola vāli,
Sirotājs sveikā, sitiens ķer brāli.
Sniegi sniga, sniga, ledaina auka,
Kad, bāliņ, pārnāksi no kara lauka,
Kumeļš bez pakava, vāli grauž ķirmis,
Pats balts kā ābele, kā dieviņš sirmis.
Pasaules Drošības un sadarbības konferences laikā Meksikā 1980.gados latviešu sabiedriskajam darbiniekam un patriotam Daumantam Silabekam, kas ar dziļu pārliecību savās svētku runās vienmēr apliecinājis savu gatavību nest upurus Latvijas labā, šāda iespēja arī rodas. Lugā notiekošo varētu nosaukt par ēnu spēli sirdsapziņas spogulī.
Viņi ar dzīvesbiedri apmetas kādā viesnīcā, kur viņus apkalpo kāds viesnīcas darbinieks, kurš uzdodas par lietuvieti, bet prot arī latviski un sagādā pārim ne mazums stresa un pārsteigumu… Kas viņš tāds ir: pretkomūnisma cīnītājs? Čekists? Kāpēc viņš grib, lai Daumants nošauj kompartijas sekretāru, kas apmeties viesnīcā pāri ielai? Notikumi norisinās spraigi, atrisinājums – negaidīts. Cilvēkam ir iespējas būt varonim, paveikt lielas lietas, vai arī nedarīt neko.
Vai tas galugalā tikai nav bijis Silabekas laulātās draudzenes murgs? Nav noslēpums, ka viņa mīl ieskatīties glāzē. Autors uz to drošu atbildi nedod.
Luga sākas ar bērēm, beidzas ar kāzām… Tam pa vidu notikumi, sadzīve tenkas un dažādie laucinieku raksturi.
Autors: Pauls Putniņš.
Žanrs: tautas luga.
Auditorija: pieaugušie.
Apjoms: 91 grāmatas lpp.
Lomu skaits: 13 sieviešu lomas, 17 vīriešu lomas un vairākas epizodiskas lomas.
Norises laiks un vieta: padomju laiks, kolhozs.
Luga iestudēta: 1. reizi – Nacionālajā teātrī 1972.g., vēlāk- Lielvārdes pensionāru biedrības senioru teātrī 2015.g., Sēlpils amatierteātrī 2018.g. u.c.
Luga uzrakstīta: 1967.g.
Luga publicēta: 1975.g. autora lugu krājumā.
Lugas teksts: pieejams šeit.
Autortiesības: autors ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā (2020).
Absurda spēle par zeltu kā totēmu. Lugas uzrakstīšanu iedvesmojis M.Zīverta ceļojums uz Austrāliju.
Autors: Mārtiņš Zīverts.
Auditorija: pieaugušie.
Žanrs: drāma.
Apjoms: 60 grāmatas lpp.
Lomu skaits: 1 aina: 1 sieviešu un 3 vīriešu lomas; 2.aina: 1 sieviešu un 4 vīriešu lomas.
Darbības vieta: tuksnesis, viesnīcas restorāns.
Sižets: pļāpādams ar diviem klaidoņiem, Ants nejauši atrod zeta gabalu. Ants uzaicina līdzi meiteni Mairu un iet iepazīt pilsētas dzīvi.
Luga uzrakstīta: 1970.g.
Luga iestudēta: 1971.g. Austrālijas latviešu teātrī u.c.
Luga pieejama: “Kāds, kura nav un citas trimdas lugas” 2002.g., publicēta arī Austrālijā 1972.g.
Luga tikusi dēvēta par padomju Indrāniem. Lai arī luga attēlo 20.gs.70.gadu realitāti, kad daudzi pārcēlās dzīvot uz pilsētām, tēma aktuāla joprojām. Tāpat kā paaudžu attiecības un attiecības starp laulātajiem.
Autors: Harijs Gulbis
Žanrs: drāma.
Auditorija: pieaugušie.
Apjoms: 59 grāmatas lpp. 4 ainas un 1 starpbrīdis.
Lomu skaits: 6 sieviešu lomas, 3 vīriešu lomas.
Norises vieta un laiks: pie „Cīrulīšu”mājām, 20.gs. 70.gadi.
Sižets: Zelma visu mūžu nodzīvojusi savās lauku mājās “Cīrulīši”. Nu viņai jāpārvācās uz citu dzīvesvietu pie viena no saviem bērniem, kuri ierodas viņai pakaļ. Katram no viņiem ir savas problēmas un nav skaidrs, pie kura no bērniem Zelma brauks un vai vispār pametīs laukus…
Luga uzrakstīta: 1974.g.
Luga iestudēta: pirmizrāde Drāmas teātrī 1975. g., Madonas R.Blaumaņa tautas teātrī 2010.g., Dailes teātrī 2011.g., Nacionālajā teātrī 2018.g. , Strazdumuižas drāmas un dzejas teātrī 2019.g., Kokneses amatieru teātrī 2019.g. u.c. 1980.g. pēc lugas motīviem uzņemta filma „Cīrulīši”.
Luga pieejama: H.Gulbja lugu krājumā „Lugas par mājām”, Liesma, 1986.g., H.Gulbja rakstu 2.sējumā, izd. Mansards, 2019.g., kā arī tiešsaistē šeit.
Recenzija: https://jaunagaita.net/jg166/JG166_gramatas_Vavere.htm
Filma:
Autortiesības: H.Gulbis ir AKKA/LAA pārstāvēts autors – vairāk šeit- http://www.akka-laa.lv/lv/autoru-darbu-lietotajiem/teatris/ievads/
Autors: Gunārs Priede
Žanrs: drāma.
Apjoms: 1 cēliens no 3 (33 lpp).
Lomu skaits: 5 (3 vīrieši, 2 sievietes).
Norises vieta: veranda.
Norises laiks: 20.gs. 60.-70.gadi.
Sižets: jaunieši Didzis un Rudīte vēro čigānus, kas sakurinājuši ugunskuru, lejā pie stacijas. Nosodīt viņus par dzīvošanu uz citu rēķina vai apskaust par brīvību?
Luga publicēta: 1972.g.
Luga publicēta: Jaunā Gaita nr. 102, 1975
Luga iestudēta: Jaunatnes teātrī.
Lugas teksts: http://www.zagarins.net/jg/jg102/JG102_Priede.htm
Autortiesības: G.Priede ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā-
http://www.akka-laa.lv/files/autoru_saraksts_02_2019.pdf
Vairāk informācijas –
http://www.akka-laa.lv/lv/autoru-darbu-lietotajiem/teatris/ievads/
Autors: Harijs Gulbis.
Žanrs: drāma.
Auditorija: pieaugušie.
Apjoms: 62 grāmatas lpp.
Lomu skaits: 3 lomas: 2 sievietes, 1 vīrietis.
Norises vieta un laiks: mājas halle, 20.gs. 70.gadi.
Sižets: Armīns iet bojā nelaimes gadījumā, bet atgriežas, lai risinātu attiecības ar divām sievietēm, ar kurām dzīvojis zem viena jumta.
Luga uzrakstīta: 1976.g.
Luga iestudēta: Nacionālajā teātrī 1977.g., J.Ziemeļnieka Strenču Tautas teātrī 2010.g., Tērvetes novada kultūras nama amatierteātrī „Trīne” , Sanfrancisko Mazajā teātrī u.c.
Luga pieejama: H.Gulbja lugu krājumā „Lugas par mājām”, Liesma, 1986.g., H.Gulbja rakstu 2.sējumā, izd. Mansards, 2019.g., kā arī tiešsaistē šeit.
Recenzija: https://jaunagaita.net/jg166/JG166_gramatas_Vavere.htm
Autortiesības: H.Gulbis ir AKKA/LAA pārstāvēts autors – vairāk šeit- http://www.akka-laa.lv/lv/autoru-darbu-lietotajiem/teatris/ievads/
