Lugas “ Puķainais peldkostīms” apraksts

Autors:   Rūta Žeina (Biruta Zujāne).

Žanrs:   drāma.

Apjoms:   18 lpp.

Auditorija:   pieaugušie.

Lomu skaits:   4 ( 2 sieviešu, 2 vīriešu) un Radio diktora balss.

Tēma: laukos paliek tikai vecie ļaudis, pārtrūkst paaudžu saikne. Nodevībai vienmēr ir kāds “pareizs” attaisnojums.

Sižets: dziļos laukos ezera krastā ir divi pamesti ciemi.  Vienā krastā dzīvo Rozālija (86 gadi), viņa šajā ciemā ir ieprecējusies. Viņa palikusi viena savā mājā ar vecu ābeļu dārzu, dārgāko piemiņu no mirušā vīra, un kaimiņienes Dusjas dāvāto kazu. Tiesa, māja gan “norakstīta” mazdēlam. Otrā krastā dzīvo Dusja (82 gadi). Viņa ir izbijusi zootehniķe,  iebraucēja šajā pusē, iedzīvojusies un kļuvusi par savējo. Palikusi ciemā viena ar savu āzi. Mežā starp abiem ciemiem, vecās mežsarga mājās dzīvo Juoņs (85 gadi), kurš, pusaudzis būdams, strādājis par izsūtāmo puisi mazpilsētiņā pie ebreja veikaliņā, tagad dzer un nevar aizmirst pagātni.  Viņi trīs turas kopā. Viņi klausās radio. Tieši tagad translē jaunu humoristisku stāstu par pilsētnieku nedienām.

Mazdēls Gusts (25 gadi) audzis laukos pie vecmammas, bet vēlāk aizbraucis pie mātes uz pilsētu, kur tik daudz iespēju.  Pēc daudziem gadiem Gusts beidzot ir atbraucis uz laukiem un visādi cenšas pierunāt vecmammu pārbraukt dzīvot uz pilsētu.

Gusts apciemo Juoni. “ Dzīve tev taču sākās tikai, kad aizbēgi no šejienes… Lielā dzīve. Krutoi! Pilsētnieks. Ko tu atbrauci, ko tev te vajag? Māte mirdama teica – pat, ja aiziesi, atstāj māju, kur atgriezties! Lai jumts netek. Neaizslēdz durvis!  Tu aizbēgi. Pat naktī caur silu nebija bail skriet… Tagad domā, ka metīšos ap kaklu? Gustiņš atgriezies!”   Gusts satiek arī Dusju. Krutas džinsenes, visu pasūtīšana “vienu māju tālāk” – Gust, tas ir normāli. Bet tas jau nemaina tavu būtību. Tas bija laiks, kad hormoni trako.   Tavam ”es” vajag spēku. Un tavs spēks jau ir te. Te! Šite!  Kad mūsu vairs nebūs, mājas sabruks, bet šī vieta paliks tevī. Tu atbrauci satikt pats sevi. (Pauze). Nē, Gust, mēs nemelojam. Mēs te dzīvojam. Dzīvojam! Tu melo. Tu! Rozālija nekur nebrauks. Tu gribi, lai viņa brauc. Tev vajag, lai viņa brauc. Tev vajag. Viņai nevajag! Un viņa nebrauks. Velti centies viņu pierunāt. Velti. No savas mājas viņu tikai iznesīs.“ Gusts vēl neatlaidīgāk mēģina pierunāt Rozāliju braukt uz pilsētu.
Bet kā tad zeme, ābeļdārzs?  Tavs “vectēvs savu pēdējo pavasari dārzā vien nosēdēja. Pats balts, un ābeles baltas. Necērt ābeles! Nebūs cilvēku, kam ēst ābolus, zvēri noēdīs. Dažām jau vidi izpuvuši, bet necirtīšu. Nokaltīs vai nolūzīs, mūžs būs nodzīvots. Cik varu, tik kopju. Zāli pati izpļauju, kritušos ābolus kaudzē sagrābju…. Parunājos. Padziedu. Man patīk, kā vējš trako ziedošās ābelēs”.   Bet mazdēls ir izdomājis savādāk. Un ne tikai izdomājis…. Bet puķainais peldkostīms? ja nu sāks atgriezties ļaudis pamestajos ciemos – pa pliko peldēties nevarēs….

Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: sarežģīta.

Darbības vieta:   lauki.

Norises laiks:   mūsdienas.

Stils/virziens:   reālisms.

Teātra veids:  drāmas teātris, radioteātris.

Luga uzrakstīta :   2015. gads.

Apbalvojumi: lugas ieguva veicināšanas prēmiju Latvijas Nacionālā teātra konkursā, 2016. gadā.

 Kā iegūt lugas tekstu: biruta.zujane@gmail.com

Iestudēšanas noteikumi:  ir saistības ar AKKA/LAA. Lūgums paziņot autorei, ja luga tiks iestudēta.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *