” Leo.Es viņu, nu, savu sievu, neprātīgi mīlēju…Viņa bija mana mūza… (Skaļi.) Mū -za!Tikai es gribēju viņu bez galvas, jo tā galva visu laiku runāja, pat miegā murmināja. Viņa man neticēja, pārmeta , ņirgājās… Es gribēju viņu klusumā. Lai ir tikai viņas kustības, viņas stāja, žests, plūstošas līnijas…Tu zini, kas ir mūza…!!!!
Jā, es gribu, lai esam laimīgi, lai nav nekā, kas traucē,…es neticu, ka tev viss ir labi…Neizliecies.(Pauze.) Tev laiks līdz pusnaktij!”
Skumja pasaka pieaugušajiem. Darbība notiek iedomātā vietā – kādas Kundzes garderobes Skapī, darbojošās personas ir dažādi apģērba gabali, visur esošās zeķes un mūžam skrejošās tupelītes. Mazliet fantāzijas, mazliet skumju pārdomu, mazliet humora un daudz alegoriju mūsu valsts simtgadē. Jebkuras līdzības ar reālām personām vai situācijām ir nejaušas!
Autors: Harijs Ammers (īstajā vārdā Aldis Pommers), dzimis 1964. gada 16. jūlijā, raksta kopš sešu gadu vecuma, kad iemācījās pirmos burtus. Kopš tā laika dzejoļu, nelielu prozas darbu, impresiju un īso stāstu rakstīšana, teātris un dramaturģija vienmēr bijuši Aldim tuvi.
2016.gadā tapusī pirmā luga „Uzmanību – ziemeļmeitas” ir iestudēta neatkarīgajā Dramaturgu teātrī un Naukšēnu amatierteātrī, otrā luga „Atmiņas zudumi” tapusi 2017. gadā un ir tikusi iestudēta Dramaturgu teātrī un Smārdes teātra studijā „Kāre”.
Izrādes ilgums: 40 minūtes (lasot); līdz 80 min. (ja iestudē pilnā apmērā)
Žanrs: skumja pasaka pieaugušajiem (mazliet skumja komēdija ar mistisku pieskaņu).
Auditorija: jaunieši, pieaugušie, seniori.
Lomu skaits: kopējais lugas personāžu skaits – 12, no tām 5 – caurviju un epizodiskas.
Sieviešu lomu skaits – 8 (pieaugušo, jauniešu vai senioru lomas).
Vīriešu lomu skaits – 4 (pieaugušo, jauniešu vai senioru lomas).
Minimāli nepieciešamo aktieru skaits – 12
Tēma: attiecības starp cilvēkiem, vientulība pūlī, sabiedrībā valdošais apjukums un neziņa, ironija un humors pāri visam.
Piemērotība specifiskam pasākumam: luga nav piemērota nevienam specifiskam pasākumam.
Sižets: simtgadīgā ozolkoka skapī valda satraukums –
Kundze grasās veikt lielas pārmaiņas. Kādas tās būs – to neviens
nezina, tomēr ir skaidrs, ka vecā dzīve ir beigusies. Visiem laiks
beidzot izrunāt to, kas sakrājies, bet dažiem – valdošajā apjukumā arī
mēģināt iekarot varu!
Dekorāciju, rekvizītu u.c. sarežģītības pakāpe: vienkārša (izrādei nepieciešamie rekvizīti, tērpi ir viegli pieejami – skapis, krēsli, mūsdienu apģērbs, apavi u.c.).
Darbības vietas: garderobes skapis, „šķīstītava”
Norises laiks: tuvākais laiks, 2018. gada rudens.
Stils/virziens: reālisms un sirreālisms.
Teātra veids: bez īpašas specifikas.
Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: piemērota spēlēšanai telpās, kas nav teātris, kā arī – teātra telpās
Luga uzrakstīta: 2018. gada jūlijā.
Lugas apbalvojumi: luga iekļuva 13 labāko lugu skaitā lugu konkursā 2024.g. , tāpēc paredzēta tās publicēšanas lugu kopkrājumā “Cilvēklaiks”.
Luga iestudēta: Dramaturgu teātrī 2019.gadā, režisors A.Pommers.
Iestudēšanas nosacījumi: kontaktēties ar autoru- aldis.pommers@gmail.com
Kādā lauku viensētā taisās braukt ciemos radiniece – viešņa no ārzemēm- bet, ak vai, tieši tad sākusies slavenā Koronavīrusa pandēmija un skaidrs, ka atpakaļ uz savu mītnes zemi viņa netiks… Kā viņu sagaidīs, ko ar viņu darīs un kādi komiski pārpratumi radīsies? Vai kāds saslims un vai ieradīsies skroderis, kas šuj sejas maskas? Nozīmīga loma lugā ir arī pirtij…
Lomu skaits: lugā darbojas 1 vīrietis, 6 – 7 sievietes, vienu no sieviešu lomām var spēlēt arī vīrietis. Lugai ir arī versija senioru kolektīvam , kurā var spēlēt 1-3 seniori un 4- 6 seniores, kopā 7 lomas (no tām vienu var spēlēt 1 un tas pats aktieris vai aktrise.)
Norises vieta un laiks: mūsdienas, lauku viensētas istaba. Ja lugu spēlē brīvdabā- atsevišķas darbības (par kurām tikai tiek runāts istabā) var izspēlēt arī kā ārskatus.
Luga uzrakstīta: 2020.g.
Luga iestudēta: 2020.g. Kārķu amatieru teātrī – pirmizrāde Līgo vakarā Kārķos. Nākamā izrāde 17.07.2020. Vijciemā. Luga iestudēta arī Ventspils pensionāru biedrības „Liedags” teātra pulciņā „Vitamīns” 2024.g., Bergenas latviešu amatierteātra „LATiBergen” lasījums tiešsaistā 2025.g. šeit. , 2025.g. iestudēta arī Vecpils un Lēdmanes amatierteātros, 2026.g. Tukuma un Mores teātros.
Lugas apbalvojumi: luga iekļuva 13 labāko lugu skaitā “Dramaturgu asociācijas” lugu konkursā, tā tiks publicēta lugu krājumā “Cilvēklaiks”.
Lugas teksts un iestudēšanas atļauja: sazinoties ar autori.
Autortiesības: lugas autores kontaktinformācija – kkrrii@inbox.lv, autorei nav saistību ar AKKA/LAA, atļauju iestudēt izsniedz pati autore.
Žūrija lugu krājumam izvēlējās 13 lugas, kuru autoru vidū jau zināmi, iepriekš publicētu autoru vārdi, gan arī debitanti dramaturģijā:
M. Bortņikovs “Vasara ar Venēras acīm”
B. Zujāne “Vīrieši”
L.Stumbre “Vecums”
Dž. Andersone “Dubļi”
S. Lāszils “Vilkatis”
M .Indāne “Žubītes testaments”
H.Paukšs “Kurzemes hercogiene”
Kr.Štrāle Dreika “Mūsu novadā vīrusa nav”
H.Ammers “Skapī”
L. Jauja “Kas notika alā, paliks alā”
I. Ķestere “Skaidrīte skaidrā”
I.Tālmane “Laimes formula”
I. Salgrāve “Miglas, biedējošās miglas”
Lugu krājuma izdošana plānota ne ātrāk kā šī gada beigās. Šis būs noslēdzošais lugu projekta “Lugu konkurss – lugu krājums” krājums. Laika posmā no 2020.- 2023. iznākuši 4 jaunāko lugu krājumi, kuru saturu atlasījusi profesionāla žūrija.
Kā zināms, katrai sevi cienošai pilij ir savs spoks – Dāma. Kas notiktu, ja šīs Dāmas reiz satiktos? Par ko runātu, par ko spriestu, ko darītu? Un kā viņas katra kļuvusi par spoku? Vai arī spokiem ir kādas vēlmes, cerības, ilgošanās? Vai spoki prot arī priecāties? Un kas ir pats galvenais jautājums, un kuru ik pa reizei ir jāatbild…
Notikumi risinās attālā lauku tautas namā. Kultūras dzīve gandrīz mirusi, bet darbinieki ir ļoti apmierināti – alga nāk! Bet tad mierīgo dzīvi satricina negaidīts telefona zvans… Sākas aktīva rosība.
Autors: Vēsma Petruševica.
Apjoms: 44 lpp. skaits (A4). Viencēliens. Izrādes ilgums 1h30 min.
Žanrs: komēdija.
Auditorija: pieaugušie.
Lomu skaits: 13 personāži. Viena galvenā sieviešu (dziedoša) loma. Vienu lomu var spēlēt neatkarīgi no dzimuma. Piecas (četras) vīriešu lomas.
Darbības vietas: viena telpa.
Norises laiks: mūsdienas.
Stils/virziens: reālisms.
Teātra veids:lugā ir arī dziedāšana un dancošana.
Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: var spēlēt arī brīvdabā.
Luga uzrakstīta: 2016. gads.
Lugas iestudējumi: iestudēta 2017. gadā Vecumnieku pagasta AT “Vecmuiža” . Izrādes ieraksts pieejams, sazinoties personīgi ar autoru.
Kā iegūt lugas tekstu un iegūt atļauju iestudēšanai: Vēsma Petruševica, tel. nr.: 22443931, e-pasts: vesmapetrusevica@inbox.lv
Noteikumi lugas izmantošanai: obligāts uzaicinājums uz pirmizrādi, obligāti jāpaziņo autoram, ja luga tiks iestudēta.
Lugas valodas (šo sadaļu izmantojiet pēc nepieciešamības): Lugā izmantota latviešu valoda. Dziesma itāliski – divi panti.
Cita informācija: pieejamas autora konsultācijas iestudēšanas procesā.
Foto no lugas autores arhīva.
*****
1.daļa
(atvērts priekškars, tukša skatuve. Skatuves priekšplānā Modris krāso sienu, kustēdamies mūzikas ritmā. Skan paskaļa mūzika no Modra radio
(Pa zāles eju nāk vadītāja un celtnieks Uģis)
Ugis: Nu, lūdzu, priekšniec, lūdzu…..
Vadītāja: (stingri) Es jau vakar jums skaidri pateicu – nekādas papildus brīvdienas man vairs neprasiet!
Uģis: Bet, priekšniec, vēl šo pēdējo reizīti! Lūdzu….
Vadītāja: (ironiski) Kāds tad nu iemesls šoreiz tai pēdējai reizītei?
Uģis: Drauga māsai sestdien ir dzimšanas diena – un pirmdienu tā kā gribētos brīvu dabūt!
(Modris krāso sienu)
Vadītāja: Ak šoreiz māsai!? (Modrim dusmīgi) Tak izslēdz vienreiz to pļerkšķi! (izslēdz radio) Un ko tu tur skrāpē?
(Modris: Ko jūs, priekšniec, es gruntēju sienu! Tad krāsa labāk turēsies klāt!
Vadītāja: Cik apzinīgs pēkšņi kļuvis! Jūs labāk pabeidziet remontu manā kabinetā, lai beidzot tieku iekšā! Tā dzīve uz skatuves jau sāk apnikt!
Uģis: Mums vairs tikai logs ir jāieliek un tad pēcpusdienā varēsiet sēdēt jau savā kabinetā!
Vadītāja: Kāpēc sēdēt? Es strādāju!!
Modris: (nedaudz aizgriezies) To jau mēs divas nedēļas redzam – strādā…
Uģis: (lūdzoši) Bet kā tad būs ar to brīvo pirmdienu, priekšniec?
Vadītāja: Jūsu brīvdienu limits jau sen ir izsmelts! Remonts bija jāpabeidz jau vakar, bet jums – vēl nedēļai darba pietiek, ja čakli strādāsiet!
Modris: (nedaudz aizgriezies) Vot, čūska tāda!
Vadītāja: Ko tu tur teici?
Uģis: Nē.. nē…neko! Laikam logus atveda!
Vadītāja: (dusmīgi) Kur ir mans galds un krēsli?
Modris: Tūlīt atnesīsim! Tūlīt!
Uģis: (lepni) Mēs vakar pārlakojām! Tagad izskatās kā jauni!
Vadītāja: Nu tad nesiet šurp!
Modris: (atnes nelielu galdiņu) Lūdzu, kundze!
Uģis: (atnes divus krēslus) Lai jums laba sēdēšana!
Vadītāja: Paldies! Ceru ka laka ir nožuvusi!(patausta galda virsmu)
(Celtnieki aiziet pa sānu durvīm. Uznāk apkopēja uz skatuves.)
***
Vadītāja: No skata jau liekas – šitādi varētu kalnus gāzt, bet kad pie darba – tad guļ dziļā ielejā!
Vilma: Labrīt, priekšniec!
Vadītāja: Labrīt, Vilmiņ!
Vilma: Kāda tad šodien pašsajūta?
Vadītāja: Kāpēc tu tā prasi?
Vilma: Man likās, ka tu sarunājies pati ar sevi. Tīri vai bail palika!
Vadītāja: Ko tu, Vilmiņ, ko! Es vienkārši pieliku punktu sarunai ar tiem abiem slaistiem!
Vilma: Ak tu par tiem celtniekiem? Tad jau ar tavu veselību viss ir kārtībā!
Vadītāja: Klausies, Vilmiņ, vai tu neesi pārdomājusi to savu lēmumu par došanos pensijā?
Vilma: Nē, priekšniec! Es jau gribētu gan te vēl pastrādāt! Kā nekā 30 gadus kopā esam sabijušas- bet nevaru. Meitai spīdošs darba piedāvājums – un man būs jāpieskata mazbērni. Sola jau man pie pensijas piešpricēt kādu simtiņu!
Vadītāja: Nu es tevi, Vilmiņ, tāpat neapskaužu – jo ar dvīņiem tev būs ko noņemties! Es domāju, ka būsi vairāk piekususi kā te – pa mūsu tautas namu.
Vilma: Vai tad te bija darbs! Tā taču bija gandrīz vai atpūta! Sevišķi jau pēdējos piecus gadus.
Vadītāja: Tā jau es varētu teikt arī par sevi. Zini, šitāds darbs jau kaulus nelauž! Es ar te raušu līdz pensijai!
Vilma: Bet cikos tad šodien nāks tās pretendentes uz manu vietu?
Vadītāja: Es noteicu – ap pusē diviem- kad būsim paēdušas pusdienas un padzērušas kafiju. Tad varēsim viņas tā labāk novērtēt!
Vilma: Bet uzvarētāja, lai manas atlikušās divas darba dienas staigā man visur līdzi. Es viņai ierādīšu darbu, jo no pirmdienas jau būšu dvīņu gūstā!
Vadītāja: Oi, Vilmiņ, cik labi, ka tev ar humoru vēl viss ir kārtībā! Bet tu taču atstumsies ar tiem saviem dvīņiem kādu reizīti ciemos arī pie mums?
Vilma: Protams, mīļo priekšniec, protams, ka atstumšos! Bet kur tad mūsu Sarma šodien tā kavējas?
Vadītāja: Viņa? O!! Viņai šodien pirmais vietējā skaistumsalona apmeklējums!Tak gaidīja veselas trīs nedēļas rindā!
Vilma: Tad tu pasauc mani arī, kad viņa atnāks! Varbūt, ka man arī jāpiesakās uz kādu procedūru?
Vadītāja: Pa kuru laiku, Vilmiņ? Tev taču būs jāvaktē dvīņi!
Vilma: Ak, kungs, es jau aizmirsu!
Vadītāja: Tad tagad man tev jājautā – kāda tev pašsajūta šodien, mīļā?
Vilma: Laba, pat ļoti laba! Bet nu gan iešu ko darīt, jo jau pēc stundas sāksies pensionāru biedrības “Sūnas” valdes sēde. Un man atkal ir jāstāv pie ārdurvīm ar lupatu rokās, lai pierādītu, ka durvju stikli nav vis netīri, bet gan tonēti!
Vadītāja: Nu tad, Vilmiņ, turi cieši mūsu kanti!
(Vadītāja apsēžas, izņem žurnālus, konfektes no somiņas, noliek plecu lakatu uz krēsla. Šķirsta ,lasa un ēd konfektes . Zvana telefons).
Vadītāja: Trimpēnu tautas nams! Labrīt! Kas zvana!? (izspļauj konfekti) Lūdzu, vai jūs nevarētu mazliet lēnāk? Nē, nē…ar dzirdi man viss ir kārtībā! Laikam vads atvienojies… Es klausos!(runā lēni) Kultūras ministrijas reģionālo tautas namu un lietišķās mākslas studiju uzraudzības nodaļa…(ienāk Sarma, stipri uzkrāsojusies un neikdienišķu frizūru .Paņem konfekti, ēd un diezgan garlaikoti klausās) Nē, nē, e-es… nebrīnos… Pirmo reizi gan par tādu dzirdu… Ak varēsim iepazīties!? Par ko tad mums tāds gods!?.. Ak sūdzība!? ..Par mums!? ..Nē (klepo), pie mums ir ļoti aktīva kultūras dzīve… Ak, vajadzēs pierādīt? ..Kad?.. Pēc divām dienām!?.. Kaut nepilnos sastāvos!?(kasa galvu)(ar nolemtību balsī) Labi – piektdien – pulksten 19-tos Trimpēnu tautas namā. Uz redzēšanos! (Atslīgst krēslā un nokar galvu)
Sarma: Priekšniec, tev slikti? Runā taču! Saki kaut ko!
Vadītāja: Nu ir beigas…Visam.
Sarma: Es atnesīšu tev siltu tējiņu ar cukuru!
Vadītāja: Nē, nē, atnes labāk balzāmiņu. Upeņu! Un pasauc Vilmu arī!(skumji) Nosvinēsim mūsu atvadības.
Sarma: (paiet uz skatuves malu) Vilma! Vilma! Nāc ātri šurp! Un atnes balzāmiņu! Un glāzītes arī!
Vilma: (uznāk ar prasīto) Vai, cik tu priša tai salonā esi iztaisīta! Bet vai tik nevelk uz to vieglo pusi? (ar mazu smiekliņu) Nez vai tavs vecais šitādas pārmaiņas sapratīs!
Vadītāja: (atmet ar roku) Vilmiņ, to visu var nomazgāt!
Sarma: (lepni) Nu nē! Es par to stilistam samaksāju gandrīz trešdaļu algas! Un manējam tieši šitāds stils patīk!
Vadītāja: Nu žēl gan! Tā bija tava pēdējā, ko tu te saņēmi!
Vilma: Tak runā, lai ko var saprast! Man te būs pēdējā alga, jo aizeju pensijā, bet kāpēc gan Sarmai?
Vadītāja: Apsēdieties! Ielej! (Vilma lej balzāmu, visas iedzer) Tikko man zvanīja no Kultūras ministrijas… Vispār… īsāk sakot – paziņoja- ka par mūsu tautas nama darbību vai, pareizāk sakot, bezdarbību ir saņemta sūdzība no pagasta iedzīvotājiem, ka namā nekas saistīts ar kultūru nenotiekot un darbinieki izšķērdējot novada budžeta tā jau trūcīgo naudu.
Sarma: Vot, nelieši!
Vilma: Es zinu – tā būs vecā Krampiene! Viņa vienu dienu te bija atvilkusies un man prasīja, vai tad deju kopa “Ūdenslēpes” neatjaunošot savu darbību pēc četru gadu klusēšanas! Es teicu, ka klusēsim pilnu piecgadi, un, lai pienāk nākošgad, ja spēs!
Vadītāja: Bet ziniet, es atkal domāju, ka tas būs klibais Jurks! Viņš pirms divām nedēļām te ārā grozījās pie sludinājumu dēļa un ieprasījās, ka gribot spēlēt teātri, jo esot atcerējies savas jaunības dienas, kad te pilnā zālē esot spēlējis Ābramu!
Sarma: Un ko tu viņam teici?
Vadītāja: Ka novads nevar atļauties algot režisoru monoizrādes iestudēšanai!!
Vilma:(nesaprotot) Kādas izrādes!?
Vadītāja: Nu tādas, kad visu izrādi nospēlē viens pats aktieris!
Vilma: Ak tā-a!?
Sarma: Nu tad viss ir skaidrs! Viņi abi taču ir tuvākie kaimiņi! Bet ko tu tur runāji par piektdienas vakaru?
Vadītāja: Ā! Nu ja. Pārbaudes komisija ieradīsies pie mums piektdien 19:00. Un, ja mūsu tautas namā darbojoties kolektīvi vai kā to tagad saka – kopas, tad mums nebūšot nekādu problēmu visus saorganizēt- kaut nepilnos sastāvos, un viņiem – tas ir, komisijai- parādīt koncertu.
Šodien, 15.maijā, bibliotēkas telpas bija ļaužu pilnas: visiem pat nepietika krēslu, kur sēdēt, un nācās klausīties notiekošo caur grāmatplauktiem.
Pasākums notika ciklā “Latviešu grāmatai 500” un šoreiz bija veltīts latviešu dramaturģijai.
Lasītāji varēja apskatīt jaunāko biedrības “Dramaturgu asociācija” izdotos lugu krājumus: “Cilvēksvelme” (2023), “Cilvēkspārns”(2022), “Cilvēktīkls” (2021), “Cilvēkzvērs” (2020) un tikties ar to autoriem. Bija ieraušies četri no daudzajiem krājumu autoriem: Egīls Šņore, Baiba Zīle, Marika Pudule-Indāne un Kristiāna Štrāle Dreika.
Foto no lugas.lv arhīva.
Vispirms autoriem bija sevi jāatpazīst pēc viņu darbu citātiem, kurus bija sagatavojusi bibliotekāre. Tas ne visiem izdevās uzreiz, it sevišķi, ja teksts bija tapis sen. Pēc tam autori pastāstīja par sevi- kā iesākuši rakstīt lugas, kā izvēlas tēmas, par sadarbību ar teātriem, “Dramaturgu asociāciju”, kā arī par to, kāda ir viņu pamatnodarbošanās.
Liela daļa atnākušo bija no pamatskolas “Būsim”. Viens no šīs skolas 5.klases skolēniem – Reinis Zvirgzdiņš- ne tikai pats raksta dzeju un lugas, spēlē to uzvedumos, bet arī daudz lasa. Viņa mīļākie autori ir R.Blaumanis, K.Vonnegūts un M.Zīverts, kura lugu krājumu viņš izlasījis pavisam nesen un tas ļoti paticis. Pasākuma noslēgumā 5.klase spēlēja vienu no R.Zvirgzdiņa sarakstītajām lugām.
Vai ar tehnoloģiju straujo attīstību var atrsināt visu? Vai var aizbēgt no neizbēgamā? Luga saduras dažādi pasaules uzskati, raksturi, paaudzes un vērtības. Ironisks skats arī uz mūsdienās, šķiet, visbiežāk lietoto vārdu – “ilgtspēja”… Kā tad ir ar pašu cilvēku ilgtspēju?
Norises laiks un vieta: mūsdienas, uz ielas, autobusā, pie muižas.
Lomu skaits: 7 sieviešu lomas, 5 vīriešu lomas, ar iespēju pievienot epizodiskas lomas bez teksta (ir lugas versija ar 5 vīriešu un 8 sieviešu lomām.)
Sižets: kādas IT firmas darbinieki pulcējas, lai dotos uz korporatīvo pasākumu. Tā norises vieta un formāts iecerēta kā pārsteigums, un patiešām – neviens nebija gadījis to, ko ierauga galamērķī… Kamēr daži iekļūst komiskos pārpratumos, citi izdomā bēgt… Vai viņiem tas izdosies? Kas patiesībā izrādīsies viņu sagaidītāja – pasākuma vadītāja?
Luga uzrakstīta: 2021.g.
Piezīmes: luga iekļuva Latvijas Nacionālā lugu konkursa pirmajā pieciniekā 2021.g. un tā publicēta Latvijas Nacionālā kultūras centra izdotajā lugu krājumā “Lugas” (2022). Par krajuma iegādi interesēties LNKC un “Dramaturgu asociācijā”(lugas@lugas.lv).
Lugas teksts pieejams: sazinoties ar autori – kkrrii@inbox.lv (autore nav AKKA/LAA autoru pulkā, iestudēšanas atļauju iestudēšanai dod pati personīgi.)
Trīs bērnības draudzenes satiekas pēc divdesmit gadiem. Reiz visas trīs mīlējušas vienu puisi , kurš toreiz tā arī neticis ne vienai. Satikšanās ir nejauša un ekstrēmos apstākļos uz ezera salas. Apskāvienu un priecīgu čalu vietā valda piesardzība un vēsums. Katra sieviete cer, ka pirmā tiks prom no salas, jo kaut kur krastā taču gaida VIŅŠ. Tomēr tumsa, negaiss un nelaimes gadījums, sagrauj šīs cerības. Aukstums, sāpes, bailes un kādu sirdi spiež sens noslēpums.
Kopš Aristofana rakstītajiem notikumiem pagājuši aptuveni 2400 gadi. Toreiz bija sūri laiki. Aiz cēliem vārdiem par demokrātiju, pie varas turējās par pilsoņiem vienaldzīgs oligarhāts, bagātie pilsoņi kļuva bagātāki, nabagie cīnījās par to vien, kā savilkt galus kopā. Vai kas ir mainījies? Joprojām visur valda vīrieši, bez kauna un līdzjūtības uz savu tautu. Laiks sievietēm atkal ņemt varu savās rokās, lai radītu jaunu, taisnīgu sabiedrību! Godīgu, brīvu, bez skaudības un savtības! Laimīgo pilsoņu zemi, kur vecie var justies kā jauni un jaunie – kā sirmgalvji. Lai visi ir laimīgi! Kā tas notika patiesībā, viss godīgi pierakstīts, tikai taisnība, no pirmā burta līdz pēdējam punktam – nāc, ņem, lasi un spēlē!
Autors: Nameixe. Adaptācija mūsdienu pasaulei paralēlā dimensijā, radusies, lasot un skatoties Aristofana lugas “Sievietes tautas sapulcē” dažādu valodu tulkojumus un iestudējumus.
Apjoms: 24t zīmes, vidēji saspiestā formā 10gb A4 lappuses, 30 līdz 40 minūtes spēles.
Žanrs: komēdija nobriedušiem cilvēkiem.
Auditorija: 18+, jaunieši ar vecāku atļauju.
Lomu skaits: 8 sieviešu, 5 vīriešu. Galvenās lomas varone ir simpātiska 49 gadu sieviete(tas vēlami jāņem vērā, jo sižetam var būt amizants turpinājums, jo īpaši, ja pašiem patiks to spēlēt) , ar vairākiem monologiem dažādos tempos. Jaunākā sieviešu loma – 21 g. jauna sieviete. Jaunākā vīrieša loma 24. Citu, nosacīti jauniešu, lomu lugā nav. Vecākā loma, enerģiska 71 gadus jauna sieviete. Nav redzējuma izpildīt vairākas lomas vienam aktierim.
Tēma: Vai utopija ir reāla?
Piemērota specifiskam pasākumam: Visos valsts svētkos un pirms priekšvēlēšanu kampaņām.
Darbības vieta: no skatuves izkārtojuma visas ainas satur iekšpagalmu, divu māju sienu kontūras ar logu un durvīm dažādos apgaismojumos, sētiņu ar vārtiem, krēslus un/vai soliņus, zemos galdiņus.
Norises laiks: Nosacīti paralēla realitāte 2020to gadu sākumam.
Stils un virziens: Reālisms ar romantiski utopiskiem pavērsieniem.
Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: Gandrīz nav ierobežojumu, ja vien iespējams improvizēt iekšpagalma sajūtu.
Luga uzrakstīta: 2024. gada janvārī.
Kā iegūt lugas tekstu: sazinieties ar Nameixe feisbukā- https://www.facebook.com/nameixe
Iestudēšanas nosacījumi: Zvēriet pie Zirgiem un Delfīniem ka aktieru ar iedvesmu jums pietiek, lugu lasīsiet ar izpratni, spēlēsiet ar degsmi – ar to būs gana. Protams, ja uzskatīsiet autora darbu par pateicības vērtu, konta numuru jums atsūtīs.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai uzlabotu portāla lietošanas pieredzi un nodrošinātu ērtāku darbību. Turpinot lietot portālu, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanai.
