Ir Jāņu laiks… un viss ir iespējams… Jo tu vēl esi šai pusē velēnai! Notikumi risinās ciemata mājas pagalmā. Visa centrā ir enerģiska mājas saimniece un viņas kaimiņi. Ierodas televīzijas šova veidotāji, atklājas pagātnes notikumi, bet beigās – trīs pāri dabonas! Gandrīz kā “Sroderdienās”!
Autors: Vēsma Petruševica.
Apjoms: 46 lpp. skaits (A4). Viencēliens. Izrādes ilgums 1h20 min.
Žanrs: komēdija.
Auditorija: pieaugušie.
Lomu skaits: 13 personāži. Minimālais aktieru skaits – 10 (viens var spēlēt vairākas lomas). Viena galvenā sieviešu loma – divas vīriešu lomas. Viena pusaudža loma (var arī nebūt). Bet 3 lomas var spēlēt arī neatkarīgi no dzimuma.
Darbības vietas: viena telpa (pagalms)
Norises laiks: mūsdienas.
Stils/virziens: reālisms.
Teātra veids: lugā ir arī dziedāšana un dancošana.
Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: var spēlēt arī brīvdabā .
Luga uzrakstīta: 2021. gads.
Lugas iestudējumi: iestudēta 2022. gadā Vecumnieku pagasta AT “Vecmuiža” . Izrādes ieraksts pieejams, sazinoties personīgi ar autoru.
Kā iegūt lugas tekstu: Vēsma Petruševica. Tel. nr.: 22443931, vesmapetrusevica@inbox.lv
Iestudēšanas nosacījumi: Atļauju sniedz autors, lūdzu sazināties personīgi. Tel. nr. 22443931. Noteikumi lugas izmantošanai: obligāts uzaicinājums uz pirmizrādi, obligāti jāpaziņo autoram, ja luga tiks iestudēta, publicēta u.tjpr.
Cita informācija:
Pieejamas autora konsultācijas iestudēšanas procesā.
*****
Fragmenti:
(uznāk Zenta, skatās apkārt)
Zenta: Skaidra! Skaidra! Tev vēstule! Skaidra! (pastaigā, skatās apkārt) Kur tu esi? Skaidra!
(uznāk Skaidra ar nūjām no zāles)
Skaidra: Ko tu bļausties? Kur esmu?! Tepat vien esmu!
Zenta: Atkal slēpo? Ko!?
Skaidra: Nē, Zentiņ! Nūjoju!
Zenta: Dakteris ieteica, ja?
Skaidra: Nē – meita! Viņa man ir gudra! Rūpējas par manu veselību!
Zenta: Vai ta tu jau tik slima, ka šitā jānēsājas ar tām nūjām pa pagastu? Cilvēki smejas par tevi!
Skaidra: Lai tak smejas veseli! Vai ta man žēl! Bet zini – tev arī šitas (demonstrē) nenāktu par ļaunu! Mutes virināšana – kaut bieži un ilgi – kā to dari tu, Zentiņ – nenodrošina smadzenes ar pietiekošu skābekļa daudzumu! Tā man meita teica! Esot jāvingrina arī krūšu kurvis un diafragma!
Zenta: O! Nu gan tevi samācījusi! Redz ko nozīmē pilsētas dzīve!
Skaidra: Labi, Zenta! Ko tu gribēji?
Zenta: Es? Ā! Tev vēstule! Ierakstīta!
(ienāk Jānis)
Jānis: Labrīt, Skaidra!
Zenta: Es arī te esmu!
Jānis: Labrīt!
Zenta: Labrīt!
Skaidra: Labrīt, Jāni!
Jānis: Esmu ieradies, lai paziņotu, ka šodien ap pulksten vieniem tavas mājas kanalizācija tiks pieslēgta centrālajam vadam.
Skaidra: Cik oficiāli! Pats komunālo priekšnieks mani pagodinājis! Paldies par ziņu!
Zenta: Vai ta pie pārējiem arī jau biji? Ko? Es tā dzirdēju, ka pieslēgšot arī visas pārējās mājas uz šitās ielas!
Jānis: Jā! Pieslēgs gan! Un dome apmaksās pieslēgumu, jo beidzas Eiropas projekta termiņš, kurā visiem ir…
Skaidra: …jābūt vienā trubā!
Jānis: Nu, ja tev tā patīk – lai būtu trubā! Un tā kā tava māja ir pēdējā uz ielas, tad tev vajadzēs sniegt īsu interviju novada avīzei. Būs žurnāliste un fotogrāfs!
Skaidra: Tu ko? Dulls, vai? Ko es varu pastāstīt par kanalizāciju? Un es…es… neesmu fotogēniska!
Zenta: Muļķe! Tiksi avīzē! Riktīgi uzkrāsojies un nekāda vaina! Neliks tak bildi pa visu lapu!
Skaidra: Nē! Kategoriski nē! Intervējiet tautas nama vadītāju – viņa trīs mājas pirms manis dzīvo! Smuka, gudra!
Jānis: Bet žurnālisti būs pie tavas mājas!
Skaidra: Nu tad pasaki Jūsmai, lai viņa vienos ir te! Ko viņi zina – kur kurš dzīvo!
Zenta: Viņa jau no divpadsmitiem sēdēs, lai tikai tiktu avīzē!
Jānis: Labi, Skaidra! Pateikšu! Bet man tomēr ir žēl, ka tā nebūsi tu! Varbūt mēs abi būtu tikuši kopīgā bildē!
Skaidra: Tas laiks, Jāni, sen ir pagājis, kad mums abiem kas bija kopīgs! Uz redzēšanos!
Jānis: Uz redzēšanos! Skaidra!
Zenta: Es arī te esmu!
Jānis: Uz redzēšanos! (aiziet)
Zenta: (domīgi) Jā! Var redzēt, ka viņš tevi vēl aizvien nav aizmirsis!
Skaidra: Kas bijis – bijis! A kas tev tur ir ar to vēstuli?
Zenta: Ā! Še! Paraksties! Nevarēju labi saprast – vai no policijas, vai zemes dienesta!
Skaidra: Neuzminēji! No meitas, Zentiņ! Tā ir no meitas!
Zenta: Ta jau atkal būs kārtējās gudrības! Cerams, ka nesāksi uz galvas stāvēt! (aiziet)
Skaidra: Ko gribēšu, to darīšu! Tā jau nu nebūs tava darīšana!
(Skaidra apsēžas pie galda, atplēš vēstuli, lasa, padzeras)
Skaidra: Nu ko tu neteiksi, ko?! Kas to būtu domājis! Nu šitas jau nu gan, meit, nav un arī nekad nebūs mans hobijs! Bet, ja nu tu tā domā…
(atskan telefona zvans)
Skaidra: Jā! Būšu, būšu! Kā norunājām – pati pirmā pēc svētkiem! Jā, jā – apgriezt nagus un pote pret trakumsērgu! Kāds svars? Man? Ā, sunim! Septiņi kilogrami! Uz redzēšanos, dakter! Priecīgu jums līgošanu! (apsēžas pie galda, noliek vēstuli) Tā… Paga, paga! Kā viņa man tur rakstīja? Vertikāli – kad stāv, bet horizontāli – kad guļ. Nu tik stulba jau es neesmu! Tā – pirmais pa horizontāli! Aktiera…
(uznāk Velta ar olu groziņu rokās un somiņu)
Velta: Sveika, Skaidra! Es tev oliņas atnesu! Vistas sākušas dēt kā trakas! Taviem pilsētniekiem tak garšo!
Skaidra: Nu kā ta negaršos, ja pašiem nav jāpērk! Un rīt jau šie visi būs klāt! Tak Jāņu vakars!
Velta: A ko tu tāda nervoza?
Skaidra: Ko nervoza!? Meita man te raksta, ka atslēgšot Jāņos televizoru, jo es tikai blenžot visādus seriālus un stulbus šovus! Neesot ar mani vairs par ko parunāt!
Velta: Nu kā ta nav par ko? Par “Mīlas viesuli”, par “Bez tabu”!
Skaidra: Tas ir – mēs abas varam! Meita man jau pagājušajā reizē prasīja – vai es kaut reizi kādu teātra izrādi vai latviešu filmu arī noskatoties?
Velta: Tak nav ko savu laiku tam tērēt!
Skaidra: Nu man jau arī labāk tie – meksikāņi, brazīļi, spāņi! Kupli mati, balti zobi…
Velta: Un spalvainas krūtis!
Skaidra: Bet tā jau nu nav, ka es pavisam neko no latviešiem neskatos! Tā jau nu gan nav! Tā jau nu gan nav, Veltiņ!
Velta: Kas tas tev tur par papīru? Tikai nesaki, ka lasi avīzi!
Skaidra: Tu ko! Kas man tagad nav ko citu darīt? Tikko Zenta man atnesa specsūtījumu no meitas! Lai es līdz pulksten divpadsmitiem atrisinu krustvārdu mīklu par latviešu aktieriem! Meita pati esot sastādījusi! Ja nē – televizors Jāņos nost! Bet es nesaprotu priekš kam tās krustvārdu mīklas vispār vajadzīgas! Tikai tukša sava dārgā laika tērēšana!
Velta: Lasi! Gan jau mēs pa abām tiksim kaut kā galā!
Skaidra: Tātad! Klausies! Aktiera Dumpja vārds! Piecas rūtiņas!
Velta: Ģirts! Tak Ģirts Dumpis un Uldis Jakovļevs! Kurš ta to nezina!
Skaidra: Tu esi droša? Ka tik nebija otrādi!
Velta: Raksti, ka es tev saku!
Skaidra: Točna! Der! Es rakstu tā kā tu saki!
Velta: Es tak tev teicu, ka palīdzēšu! Lasi tālāk!
Skaidra: Tu klausies uzmanīgi! Lugas “Ugunī” autors!
Velta: Rainis! Nu tā ir par to nu…nu… Lāčplēsi!
Skaidra: Eu! Velns! Šitas neder! Trīs rūtiņas paliek pāri! Ka tik nebija par to dzērāju! Nu par to Edgaru! Ko? Un Kristīni!
(atnāk Marga, rokās bļodiņa ar zemenēm)
Marga: Sveikas, meitenes!
Skaidra: (aizņemti) Sveiki, sveiki!
Marga: Es tev pirmās zemenītes atnesu pagaršot! Jaunā šķirne! “Saldais skūpsts”!
Vilma: Nāc labāk palīgā! Tu tak skolā strādāji! 20 gadus!
Skaidra: Klausies, Marga! Lugas “Ugunī” autors!
Marga: Tu ko!? Es biju apkopēja nevis kurinātāja!
Skaidra: Skola paliek skola!
Marga: Bet skaties, Skaidra! Pret tavu māju apstājas ātrā palīdzība!
Skaidra: (satraukta) Kurš maita izsauca!?
Velta: Skaidriņ! Nu ne jau es!
Marga: Nē, nē! Laikam tomēr nav dzeltens! Oranžs! Jā, oranžs busiņš!
Skaidra: Tu, Marga, točna atrausies! Kas tu krāsas neatšķir!
Velta: Nomierinies! Tevi nekur nevedīs!
Marga: Viņi nāk šurp! Veseli trīs!
Skaidra: Ka tik nav no sociālā dienesta!
Velta: Kas tu galīgi glupa! Tu tak neesi no nelabvēlīgas ģimenes!
Skaidra: A malku ta dome man iedeva!
Marga: Nu tev tač pensija ir maza!
Skaidra: Maza!? Tā mana malka jau sen tavā pečkā, draudzenīt, nokurināta! Jo man malka ir septiņiem gadiem sagādāta! Šķūnim durvis nevar aiztaisīt! A tu mož kādam jau izpļāpāji? Ko!?
Marga: Nu ko tu,Skaidra! Nevienam!
(Uznāk Verita un Sigita, Teodors paliek aiz krūma )
Verita: Labdien, jūsmājās!
Sigita: Sveicinātas, kundzes!
Skaidra: Jūs no sociālā dienesta?
Verita: Nē! No televīzijas!
Skaidra: (atviegloti) Fū! Paldies dievam!(satraukti) Kā – no televīzijas!?
Verita: No Zemgales reģionālās! Mēs veidojam jaunu šovu -“Es tevi atradu!”!
Marga: Vai jūs lūdzu nevarētu sīkāk pastāstīt?
Skaidra: Tu pagaidi – sīkāk! A pričom pie manis atbraucāt?
Velta: Nu, nomierinies! Tiksi televīzijā!
Skaidra: Kas te šodien notiek? Avīze, televīzija!
Verita: Mēs gribam kādu puisi beidzot padarīt laimīgu!
Sigita: (ieved) Lūk! Mūsu šova varonis!
Skaidra: (vīlusies) Jūs sakāt – puisis?
Marga: Nu klusu, Skaidra!
Verita: Esmu Verita, šī šova lieliskā producente un režisore!
Sigita: Sigita! Šis būs mans pirmais projekts!
Skaidra: Skaidra!
Velta: Velta!
Marga: Marga!
Verita: Tātad – mūsu projekta varonis ir pirmā šova “Saimnieks meklē sievu” dalībnieks, kurš arī pēc 10 gadiem diemžēl vēl ir viens. Bet viņš joprojām ilgojas pēc maiguma un siltuma!
Skaidra: A kas viņam – malkas nav?
Sigita: Kundze! Es redzu, ka jums ļoti patīk humors!
Skaidra: Kāds tur humors! Es varu bez veča iztikt, bet bez malkas gan nē!
Verita: Tātad – mēs ar galveno varoni ciemojamies pie Zemgales vientuļajām, aktīvajām dāmām, kuras mums iesaka pagastu sociālais dienests!
Skaidra: Es tak jums teicu, ka sociālie ir iejaukti!
Marga: Nu tak paklusē beidzot!
Verita: (Teodoram) Lūdzu! Stādieties priekšā!
Teodors: Es- ā?
Sigita: Jūs! Jā! Jūs!
Teodors: A kas -ā man jāsaka?
Skaidra: Nu kā tevi sauc? Kasā jāsaka!?
Teodors: Mani?
Skaidra: Nu ta ne jau mani!
Teodors: Nū… Teodors!
Skaidra: Jā, skaists vārds! Es esmu Skaidra!
Teodors: Šodien?
Skaidra: (dusmīgi) Muļķis! Mans vārds ir Skaidra!
Marga: Viņa vispār nelieto alkoholu!
Velta: Par ko tu strādā?
Teodors: Es- ā?
Velta: Tu-ē, tu-ē!
Skaidra: (Veltai) Tu domā, ka strādā? Viņš tak noēdies kā vepris!(ja aktieris ir dūšīgs. Citam tipāžam izdomā savu apzīmējumu)
Verita: Teodors 20 gadus strādāja skolā par sargu! Šogad aizgāja pensijā!
Sigita: Un viņa hobijs ir – tamborēšana!
Skaidra: Nu tad viss ir skaidrs – dienā guļ, bet naktīs tamborē, lai neaizmigtu! Un vēl algu saņem! Nu super!
Marga: Cik jauki, Teodor! Es arī 20 gadus strādāju skolā! Un savā darbā biju neaizvietojama!
Velta: Nu tak nekaries viņam kaklā!
Verita: Teodors ir dzimis Kurzemes pusē!
Marga: Cik romantiski! Es arī kādreiz dzīvoju Kurzemes pusē Es varu vienu dzejoli noskaitīt!
(skaita dzejoli ventiņu izloksnē)
Ja tev pilset vaļigs brītiš
Atbrauc paciemot pie mān,
Tā kā zīddrān laukes rītiš,
Putneņ nāv ar meldiš skop,
Stipre gaiss kad elpe plaušes
Aizmirstas tad visas sāps!
Sigita: Cik jauki, kundze!
Skaidra: Tu ko!? Tur tak nevienu vārdu nevarēja saprast!
Teodors: Bet man gan ļoti patika! Es sajutos gandrīz kā mājās! Kā jūras krastā kur viļņi skrien un kaijas…
Skaidra: O! Viņš tomēr prot runāt!
(Teodors kaut ko čukst Veritai)
Verita: Mūsu šova varonis ļoti vēlētos tuvāk iepazīties ar jums, Margas kundze! Vai jums nekas nebūtu pretī?
Marga: (pārsteigta) Tiešām!? Ko jūs sakāt!?
Skaidra: Tad tik brauciet visi uz Margas mājām! Tad tik brauciet prom!
Verita: Vai jūs, kundze, neiebilstat?
Marga: (priecīgi) Nē! Ko jūs! Ar lielāko prieku! Ar lielāko prieku! Man ir zemenītes salasītas! Vafelītes saceptas! Putukrējumiņu sakulšu!
Teodors sniedz elkoni Margai, visi aiziet)
Marga: Čau, meitenes! (pamet ar roku)
Skaidra: Paldies dievam! Viņi ir prom!
Foto no lugas autores arhīva.
