Darbs, kurš uzrakstīts profesionāliem aktieriem un tautas dziesmu-deju kolektīviem pēc režisora Intara Rešetina pasūtījuma spēlēšanai brīvdabā par padzīvojuša vīrieša precību vai iepazīšanās piedzīvojumiem. Par pastāvīgu dramaturģisku darbu autors šo materiālu neuzskata.
Eiropas parlamenta vēlēšanu dienā sociālajos tīklos parādījās ziņa, ka kādā pagastā nobalsojuši 3 vēlētāji… Skečā – versija par notikušo!
Apjoms: skečs, 4 lpp.
Žanrs: komēdija.
Auditorija: pieaugušie.
Lomas: 3 sieviešu lomas (iespējams papildināt.)
Luga uzrakstīta: 2024.gada 8.jūnijā.
Luga iestudēta: Birzgales amatierteātrī (pirmizrāde 2024.g.20.jūlijā.). Foto no izrādes šeit.
Kā izlasīt lugas tekstu: to var izlasīt izdevuma “Jaunā Gaita” 2024.g. rudens numurā šeit.
Iestudēšanas atļauja: lai lugu iestudētu, vai citādi izmantot, jāraksta autorei kkrrii@inbox.lv (autorei nav saistības ar AKKA/LAA!). Maksa par iestudēšanu 20 eur pēc nodokļu nomaksas.
Tautas namā izmisīgi gaida jaunus dalībniekus amatierkopās.
Autors: Vēsma Petruševica.
Apjoms: izrādes ilgums līdz 10 min.
Žanrs: komēdija.
Auditorija: pieaugušie
Lomu skaits: 4 personāži.
Darbības vietas: viena telpa.
Norises laiks: mūsdienas.
Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: var spēlēt arī brīvdabā
Luga uzrakstīta: 2022. gadā.
Lugas iestudējumi: 2022. gadā Vecumnieku pagasta AT “Vecmuiža” .
Kā iegūt lugas tekstu: Vēsma Petruševica, t. 22443931, vesmapetrusevica@inbox.lv]
Iestudēšanas nosacījumi: atļauju sniedz autors. Obligāti jāpaziņo autoram, ja skečs tiks iestudēts, publicēta u.tjpr.
Fragments:
Kultūras cēlāji.
(uz skatuves uznāk tautas nama vadītāja un mākslinieciskās daļas vadītāja)
Vadīt.: Tu uzvarēji, Benitiņ!
Māksl. d.: Es taču tev teicu – neceri uz brīnumiem!
Vadīt.: Tā nevar būt! Es visas derības savā dzīvē esmu vinnējusi!
Māksl. d: Nu tad šitā reize būs izņēmums!
Vadīt.: Man ir stipra intuīcija – derības slēdzu tikai tad, ja zinu, ka uzvarēšu!
Māksl. d.: Bet toties man ir stipra loģiskā domāšana! Dod naudu – es aizskriešu pēc tava zaudētā šampja!
Vadīt.: Man maciņš palika mājās! Atdošu rīt!
Māksl.d.: Nu tad- es skrienu?
Vadīt.: Bet vēl ir veselas 7 minūtes laika!
Māksl. d.: Nu, priekšniec, kādas vēl 7 minūtes, ja bija veselas 7 nedēļas, kad to varēja izdarīt!
Vadīt.: Nu tu jau arī kā mākslinieciskā daļa varētu izrādīt lielāku interesi par šito visu!
Māksl. d.: Nu ko tu tā satraucies, priekšniec! Amatierkopas darbojas! Nu labi – mazos sastāvos, – bet… Galvenais – mums ir alga!
(aiziet caur skatītāju zāli)
Vadīt.:(izmisusi) Neviens pats no visa pagasta neatnāca! Pat nepiezvanīja! Neviens! (pa zāles eju uz skatuves uznāk manāmi iereibuši, ļoti vienkārši ģērbušies pusmūža vīrietis un sieviete)
V. S.: Labdien!
Vadīt.: Labdien!
S: Kur mums jāiet, lai varētu…
Vadīt.:(nelaipni) Tualete pa koridoru uz priekšu. Sievietēm pa kreisi, vīriešiem pa labi!
Jaunsudrabiņa dramaturģijā ievērojamākā luga – satīriskā traģikomēdija, kurā izskan dziļi cilvēciska līdzjūtība cietējiem un apsūdzība cietsirdīgai un divkosīgai sabiedrībai. Ar karā neārstējami ievainoto Bubulu iepazīstas jauna, skaista dāma Ralla, kas grib viņu sapost un apprecēt… Bet vai tā ir īstenība vai dzejnieka fantāzija? Dzīve vai izrāde, kurā galvenais lugas varonis uzaiicināts spēlēt?
Lomu skaits: 15 vīriešu un 6 sieviešu lomas, kā arī epizodiskas lomas. Vairākas vīriešu lomas var attēlot vīrieši.
Luga uzrakstīta: 1934.g.
Luga iestudēta: Dailes teātrī 1934.g. un 1976.g., amatierteātros.
Lugas teksts: pieejams publikācijās, tajā skaitā J.Jaunsudrabiņa kopoto rakstu 13.sējumā (var iegādāties lietotu grāmatas eksepmlāru “Dramaturgu asociācijā” par 5 eur (+ sūtīšana). Sējumā ir arī citas lugas- “Baltā grāmata“, “Jo pliks, jo traks” , “Ezermaļu krokodils” u.c. . Raksiet uz lugas@lugas.lv
Autortiesības: autortiesību termiņš beigsies 2033.g. Šobrīd autors ir AKKA/LAA pārstāvēto autoru sarakstā.
Ir Jāņu laiks… un viss ir iespējams… Jo tu vēl esi šai pusē velēnai! Notikumi risinās ciemata mājas pagalmā. Visa centrā ir enerģiska mājas saimniece un viņas kaimiņi. Ierodas televīzijas šova veidotāji, atklājas pagātnes notikumi, bet beigās – trīs pāri dabonas! Gandrīz kā “Sroderdienās”!
Autors: Vēsma Petruševica.
Apjoms: 46 lpp. skaits (A4). Viencēliens. Izrādes ilgums 1h20 min.
Žanrs: komēdija.
Auditorija: pieaugušie.
Lomu skaits: 13 personāži. Minimālais aktieru skaits – 10 (viens var spēlēt vairākas lomas). Viena galvenā sieviešu loma – divas vīriešu lomas. Viena pusaudža loma (var arī nebūt). Bet 3 lomas var spēlēt arī neatkarīgi no dzimuma.
Darbības vietas: viena telpa (pagalms)
Norises laiks: mūsdienas.
Stils/virziens: reālisms.
Teātra veids:lugā ir arī dziedāšana un dancošana.
Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: var spēlēt arī brīvdabā .
Luga uzrakstīta: 2021. gads.
Lugas iestudējumi: iestudēta 2022. gadā Vecumnieku pagasta AT “Vecmuiža” . Izrādes ieraksts pieejams, sazinoties personīgi ar autoru.
Iestudēšanas nosacījumi: Atļauju sniedz autors, lūdzu sazināties personīgi. Tel. nr. 22443931. Noteikumi lugas izmantošanai: obligāts uzaicinājums uz pirmizrādi, obligāti jāpaziņo autoram, ja luga tiks iestudēta, publicēta u.tjpr.
Cita informācija:
Pieejamas autora konsultācijas iestudēšanas procesā.
*****
Fragmenti:
(uznāk Zenta, skatās apkārt)
Zenta: Skaidra! Skaidra! Tev vēstule! Skaidra! (pastaigā, skatās apkārt) Kur tu esi? Skaidra!
(uznāk Skaidra ar nūjām no zāles)
Skaidra: Ko tu bļausties? Kur esmu?! Tepat vien esmu!
Zenta: Atkal slēpo? Ko!?
Skaidra: Nē, Zentiņ! Nūjoju!
Zenta: Dakteris ieteica, ja?
Skaidra: Nē – meita! Viņa man ir gudra! Rūpējas par manu veselību!
Zenta: Vai ta tu jau tik slima, ka šitā jānēsājas ar tām nūjām pa pagastu? Cilvēki smejas par tevi!
Skaidra: Lai tak smejas veseli! Vai ta man žēl! Bet zini – tev arī šitas (demonstrē) nenāktu par ļaunu! Mutes virināšana – kaut bieži un ilgi – kā to dari tu, Zentiņ – nenodrošina smadzenes ar pietiekošu skābekļa daudzumu! Tā man meita teica! Esot jāvingrina arī krūšu kurvis un diafragma!
Zenta: O! Nu gan tevi samācījusi! Redz ko nozīmē pilsētas dzīve!
Skaidra: Labi, Zenta! Ko tu gribēji?
Zenta: Es? Ā! Tev vēstule! Ierakstīta!
(ienāk Jānis)
Jānis: Labrīt, Skaidra!
Zenta: Es arī te esmu!
Jānis: Labrīt!
Zenta: Labrīt!
Skaidra: Labrīt, Jāni!
Jānis: Esmu ieradies, lai paziņotu, ka šodien ap pulksten vieniem tavas mājas kanalizācija tiks pieslēgta centrālajam vadam.
Skaidra: Cik oficiāli! Pats komunālo priekšnieks mani pagodinājis! Paldies par ziņu!
Zenta: Vai ta pie pārējiem arī jau biji? Ko? Es tā dzirdēju, ka pieslēgšot arī visas pārējās mājas uz šitās ielas!
Jānis: Jā! Pieslēgs gan! Un dome apmaksās pieslēgumu, jo beidzas Eiropas projekta termiņš, kurā visiem ir…
Skaidra: …jābūt vienā trubā!
Jānis: Nu, ja tev tā patīk – lai būtu trubā! Un tā kā tava māja ir pēdējā uz ielas, tad tev vajadzēs sniegt īsu interviju novada avīzei. Būs žurnāliste un fotogrāfs!
Skaidra: Tu ko? Dulls, vai? Ko es varu pastāstīt par kanalizāciju? Un es…es… neesmu fotogēniska!
Zenta: Muļķe! Tiksi avīzē! Riktīgi uzkrāsojies un nekāda vaina! Neliks tak bildi pa visu lapu!
Skaidra: Nē! Kategoriski nē! Intervējiet tautas nama vadītāju – viņa trīs mājas pirms manis dzīvo! Smuka, gudra!
Jānis: Bet žurnālisti būs pie tavas mājas!
Skaidra: Nu tad pasaki Jūsmai, lai viņa vienos ir te! Ko viņi zina – kur kurš dzīvo!
Zenta: Viņa jau no divpadsmitiem sēdēs, lai tikai tiktu avīzē!
Jānis: Labi, Skaidra! Pateikšu! Bet man tomēr ir žēl, ka tā nebūsi tu! Varbūt mēs abi būtu tikuši kopīgā bildē!
Skaidra: Tas laiks, Jāni, sen ir pagājis, kad mums abiem kas bija kopīgs! Uz redzēšanos!
Jānis: Uz redzēšanos! Skaidra!
Zenta: Es arī te esmu!
Jānis: Uz redzēšanos! (aiziet)
Zenta: (domīgi) Jā! Var redzēt, ka viņš tevi vēl aizvien nav aizmirsis!
Skaidra: Kas bijis – bijis! A kas tev tur ir ar to vēstuli?
Zenta: Ā! Še! Paraksties! Nevarēju labi saprast – vai no policijas, vai zemes dienesta!
Skaidra: Neuzminēji! No meitas, Zentiņ! Tā ir no meitas!
Zenta: Ta jau atkal būs kārtējās gudrības! Cerams, ka nesāksi uz galvas stāvēt! (aiziet)
Skaidra: Ko gribēšu, to darīšu! Tā jau nu nebūs tava darīšana!
(Skaidra apsēžas pie galda, atplēš vēstuli, lasa, padzeras)
Skaidra: Nu ko tu neteiksi, ko?! Kas to būtu domājis! Nu šitas jau nu gan, meit, nav un arī nekad nebūs mans hobijs! Bet, ja nu tu tā domā…
(atskan telefona zvans)
Skaidra: Jā! Būšu, būšu! Kā norunājām – pati pirmā pēc svētkiem! Jā, jā – apgriezt nagus un pote pret trakumsērgu! Kāds svars? Man? Ā, sunim! Septiņi kilogrami! Uz redzēšanos, dakter! Priecīgu jums līgošanu! (apsēžas pie galda, noliek vēstuli) Tā… Paga, paga! Kā viņa man tur rakstīja? Vertikāli – kad stāv, bet horizontāli – kad guļ. Nu tik stulba jau es neesmu! Tā – pirmais pa horizontāli! Aktiera…
(uznāk Velta ar olu groziņu rokās un somiņu)
Velta: Sveika, Skaidra! Es tev oliņas atnesu! Vistas sākušas dēt kā trakas! Taviem pilsētniekiem tak garšo!
Skaidra: Nu kā ta negaršos, ja pašiem nav jāpērk! Un rīt jau šie visi būs klāt! Tak Jāņu vakars!
Velta: A ko tu tāda nervoza?
Skaidra: Ko nervoza!? Meita man te raksta, ka atslēgšot Jāņos televizoru, jo es tikai blenžot visādus seriālus un stulbus šovus! Neesot ar mani vairs par ko parunāt!
Velta: Nu kā ta nav par ko? Par “Mīlas viesuli”, par “Bez tabu”!
Skaidra: Tas ir – mēs abas varam! Meita man jau pagājušajā reizē prasīja – vai es kaut reizi kādu teātra izrādi vai latviešu filmu arī noskatoties?
Velta: Tak nav ko savu laiku tam tērēt!
Skaidra: Nu man jau arī labāk tie – meksikāņi, brazīļi, spāņi! Kupli mati, balti zobi…
Velta: Un spalvainas krūtis!
Skaidra: Bet tā jau nu nav, ka es pavisam neko no latviešiem neskatos! Tā jau nu gan nav! Tā jau nu gan nav, Veltiņ!
Velta: Kas tas tev tur par papīru? Tikai nesaki, ka lasi avīzi!
Skaidra: Tu ko! Kas man tagad nav ko citu darīt? Tikko Zenta man atnesa specsūtījumu no meitas! Lai es līdz pulksten divpadsmitiem atrisinu krustvārdu mīklu par latviešu aktieriem! Meita pati esot sastādījusi! Ja nē – televizors Jāņos nost! Bet es nesaprotu priekš kam tās krustvārdu mīklas vispār vajadzīgas! Tikai tukša sava dārgā laika tērēšana!
Velta: Lasi! Gan jau mēs pa abām tiksim kaut kā galā!
Skaidra: Tātad! Klausies! Aktiera Dumpja vārds! Piecas rūtiņas!
Velta: Ģirts! Tak Ģirts Dumpis un Uldis Jakovļevs! Kurš ta to nezina!
Skaidra: Tu esi droša? Ka tik nebija otrādi!
Velta: Raksti, ka es tev saku!
Skaidra: Točna! Der! Es rakstu tā kā tu saki!
Velta: Es tak tev teicu, ka palīdzēšu! Lasi tālāk!
Skaidra: Tu klausies uzmanīgi! Lugas “Ugunī” autors!
Velta: Rainis! Nu tā ir par to nu…nu… Lāčplēsi!
Skaidra: Eu! Velns! Šitas neder! Trīs rūtiņas paliek pāri! Ka tik nebija par to dzērāju! Nu par to Edgaru! Ko? Un Kristīni!
(atnāk Marga, rokās bļodiņa ar zemenēm)
Marga: Sveikas, meitenes!
Skaidra: (aizņemti) Sveiki, sveiki!
Marga: Es tev pirmās zemenītes atnesu pagaršot! Jaunā šķirne! “Saldais skūpsts”!
Vilma: Nāc labāk palīgā! Tu tak skolā strādāji! 20 gadus!
Skaidra: Klausies, Marga! Lugas “Ugunī” autors!
Marga: Tu ko!? Es biju apkopēja nevis kurinātāja!
Skaidra: Skola paliek skola!
Marga: Bet skaties, Skaidra! Pret tavu māju apstājas ātrā palīdzība!
Skaidra: (satraukta) Kurš maita izsauca!?
Velta: Skaidriņ! Nu ne jau es!
Marga: Nē, nē! Laikam tomēr nav dzeltens! Oranžs! Jā, oranžs busiņš!
Skaidra: Tu, Marga, točna atrausies! Kas tu krāsas neatšķir!
Velta: Nomierinies! Tevi nekur nevedīs!
Marga: Viņi nāk šurp! Veseli trīs!
Skaidra: Ka tik nav no sociālā dienesta!
Velta: Kas tu galīgi glupa! Tu tak neesi no nelabvēlīgas ģimenes!
Skaidra: A malku ta dome man iedeva!
Marga: Nu tev tač pensija ir maza!
Skaidra: Maza!? Tā mana malka jau sen tavā pečkā, draudzenīt, nokurināta! Jo man malka ir septiņiem gadiem sagādāta! Šķūnim durvis nevar aiztaisīt! A tu mož kādam jau izpļāpāji? Ko!?
Marga: Nu ko tu,Skaidra! Nevienam!
(Uznāk Verita un Sigita, Teodors paliek aiz krūma )
Verita: Labdien, jūsmājās!
Sigita: Sveicinātas, kundzes!
Skaidra: Jūs no sociālā dienesta?
Verita: Nē! No televīzijas!
Skaidra: (atviegloti) Fū! Paldies dievam!(satraukti) Kā – no televīzijas!?
Verita: No Zemgales reģionālās! Mēs veidojam jaunu šovu -“Es tevi atradu!”!
Marga: Vai jūs lūdzu nevarētu sīkāk pastāstīt?
Skaidra: Tu pagaidi – sīkāk! A pričom pie manis atbraucāt?
Velta: Nu, nomierinies! Tiksi televīzijā!
Skaidra: Kas te šodien notiek? Avīze, televīzija!
Verita: Mēs gribam kādu puisi beidzot padarīt laimīgu!
Sigita: (ieved) Lūk! Mūsu šova varonis!
Skaidra: (vīlusies) Jūs sakāt – puisis?
Marga: Nu klusu, Skaidra!
Verita: Esmu Verita, šī šova lieliskā producente un režisore!
Sigita: Sigita! Šis būs mans pirmais projekts!
Skaidra: Skaidra!
Velta: Velta!
Marga: Marga!
Verita: Tātad – mūsu projekta varonis ir pirmā šova “Saimnieks meklē sievu” dalībnieks, kurš arī pēc 10 gadiem diemžēl vēl ir viens. Bet viņš joprojām ilgojas pēc maiguma un siltuma!
Skaidra: A kas viņam – malkas nav?
Sigita: Kundze! Es redzu, ka jums ļoti patīk humors!
Skaidra: Kāds tur humors! Es varu bez veča iztikt, bet bez malkas gan nē!
Verita: Tātad – mēs ar galveno varoni ciemojamies pie Zemgales vientuļajām, aktīvajām dāmām, kuras mums iesaka pagastu sociālais dienests!
Skaidra: Es tak jums teicu, ka sociālie ir iejaukti!
Marga: Nu tak paklusē beidzot!
Verita: (Teodoram) Lūdzu! Stādieties priekšā!
Teodors: Es- ā?
Sigita: Jūs! Jā! Jūs!
Teodors: A kas -ā man jāsaka?
Skaidra: Nu kā tevi sauc? Kasā jāsaka!?
Teodors: Mani?
Skaidra: Nu ta ne jau mani!
Teodors: Nū… Teodors!
Skaidra: Jā, skaists vārds! Es esmu Skaidra!
Teodors: Šodien?
Skaidra: (dusmīgi) Muļķis! Mans vārds ir Skaidra!
Marga: Viņa vispār nelieto alkoholu!
Velta: Par ko tu strādā?
Teodors: Es- ā?
Velta: Tu-ē, tu-ē!
Skaidra: (Veltai) Tu domā, ka strādā? Viņš tak noēdies kā vepris!(ja aktieris ir dūšīgs. Citam tipāžam izdomā savu apzīmējumu)
Verita: Teodors 20 gadus strādāja skolā par sargu! Šogad aizgāja pensijā!
Sigita: Un viņa hobijs ir – tamborēšana!
Skaidra: Nu tad viss ir skaidrs – dienā guļ, bet naktīs tamborē, lai neaizmigtu! Un vēl algu saņem! Nu super!
Marga: Cik jauki, Teodor! Es arī 20 gadus strādāju skolā! Un savā darbā biju neaizvietojama!
Velta: Nu tak nekaries viņam kaklā!
Verita: Teodors ir dzimis Kurzemes pusē!
Marga: Cik romantiski! Es arī kādreiz dzīvoju Kurzemes pusē Es varu vienu dzejoli noskaitīt!
(skaita dzejoli ventiņu izloksnē)
Ja tev pilset vaļigs brītiš
Atbrauc paciemot pie mān,
Tā kā zīddrān laukes rītiš,
Putneņ nāv ar meldiš skop,
Stipre gaiss kad elpe plaušes
Aizmirstas tad visas sāps!
Sigita: Cik jauki, kundze!
Skaidra: Tu ko!? Tur tak nevienu vārdu nevarēja saprast!
Teodors: Bet man gan ļoti patika! Es sajutos gandrīz kā mājās! Kā jūras krastā kur viļņi skrien un kaijas…
Skaidra: O! Viņš tomēr prot runāt!
(Teodors kaut ko čukst Veritai)
Verita: Mūsu šova varonis ļoti vēlētos tuvāk iepazīties ar jums, Margas kundze! Vai jums nekas nebūtu pretī?
Marga: (pārsteigta) Tiešām!? Ko jūs sakāt!?
Skaidra: Tad tik brauciet visi uz Margas mājām! Tad tik brauciet prom!
Verita: Vai jūs, kundze, neiebilstat?
Marga: (priecīgi) Nē! Ko jūs! Ar lielāko prieku! Ar lielāko prieku! Man ir zemenītes salasītas! Vafelītes saceptas! Putukrējumiņu sakulšu!
Latvijā ir Covid-19 laiks. Kādas lauku sētas saimniece piekrīt izpalīdzēt savai krustmeitai būt par pārdevēju ezotērikas lietu veikaliņā, kuru viņa nesen atvērusi, bet pati diemžēl ir bijusi kontaktā ar saslimušu personu… Un tieši šodien ir izsludinātas lielas atlaides akmeņu cenām… Ierodas pircēji ar ļoti dažādām vēlmēm. Šīs dienas laikā krustmāte kļūst ne tikai par ezotērikas lietu konsultanti, ekstrasensi, bet arī par kāda šova zvaigzni… Bet viņa tomēr zina, kas ir īstās dzīves vērtības.
Autors: Vēsma Petruševica.
Apjoms: 24 lpp. skaits (A4). Viencēliens. Izrādes ilgums 50 min.
Žanrs: komēdija.
Auditorija: pieaugušie
Lomu skaits: 12 personāži. Minimālais aktieru skaits – 8 (viens var spēlēt vairākas lomas). Viena galvenā sieviešu loma – dziedoša; septiņas sieviešu lomas; trīs vīriešu lomas (bet var spēlēt arī sievietes, pamainot tekstu); viena loma – pusaudzis vai jaunietis (var pārveidot arī uz pieaugušā lomu).
Darbības vietas: viena telpa.
Norises laiks: mūsdienas.
Stils/virziens: reālisms
Lugas piemērotība specifiskiem spēlēšanas apstākļiem: var spēlēt arī brīvdabā
Luga uzrakstīta: 2021. gads.
Lugas iestudējumi: 2022. gadā Vecumnieku pagasta AT “Vecmuiža” un 2025. gadā iestudēta Skujenes pagasta AT. Izrādes ieraksts pieejams, sazinoties personīgi ar autoru.
Iestudēšanas nosacījumi: Atļauju sniedz autors, lūdzu sazināties personīgi. Noteikumi lugas izmantošanai: obligāts uzaicinājums uz pirmizrādi, obligāti jāpaziņo autoram, ja luga tiks iestudēta, publicēta u.tjpr.
Lugas valodas: Lugā izmantota latviešu valoda, vienai lomai puse teksta ir krievu valodā. Lugā ietverta arī dziesma (divi panti) krievu valodā, kuru dzied galvenā varone.
Cita informācija: Pieejamas autora konsultācijas iestudēšanas procesā.
*****
Foto no lugas autores arhīva.
Lugas fragmenti:
1.
(ienāk Vendija, pārspīlēti smalka dāma, runā ar amerikānisku akcentu)
Vendija: Labdien!
Herta: Labdien! Lūdzu, lūdzu!
Vendija: Esmu Vendija – ezotērikas lietu gurū! Ilgus gadus dzīvojot Amerikā,
man ļoti tuvi kļuvuši ajūrvēdas principi un fen šui māksla.
Herta: Ko jūs šujat?!
Vendija: (aizvainoti) Fen šui – tā ir lietu un darbību kārtība pēc gadsimtiem senas
austrumu tradīcijas, kura…
Herta: Ak tā?!?
Vendija:(azartiski, pamācoši) Un arī šajā telpā es jums, kundze, ieteiktu nedaudz
pamainīt mēbeļu izkārtojumu. (pieķeras pie galda, grib vilkt, Herta neļauj)
Galds būtu jānovieto logam, lai saules enerģija brīvi plūstu un bagātinātu
akmeņu spēku. Pēc fen šui…
Herta: Ak tā!!! (paiet uz skatuves priekšpusi) Tagad man beidzot skaidrs – kāpēc
tās cūkas tai tālākajā aizgaldā neaug! Rīt ta rij, bet nebarojas, tikai vilna
aug! Tak vajadzēja to kūti pēc tā šen fui iekārtot!
Vendija: Es atvainojos! Es gribētu iegādāties topāzu!
Herta:(nesapratnē) Topāz…
Vendija: Ko jūs tā brīnāties?
Herta:(lepni) Nu man mājās 3 ir, bet kurš no tiem āžiem šogad ir topā, es tiešām
nezinu. Visi gan vienādi – čurā bārdās un briesmīgi smird!
Vendija: Ko jūs tur runājiet?! Jūs esat transā!? Es runāju par topāzu – mīlētāju
akmeni. Pēc fen šui…
Herta:(satraukta) Lūdzu, Lūdzu! (taustās gar ausīm) Man laikam dzirdes aparāts
bija izkritis. Kādu vēlaties – zilu, dzeltenu, rozā? Lūdzu!
Vendija: No katra pa diviem! Jo pēc fen šui – priekšmetu pāris pastiprina enerģiju
sinerģiju…
Herta: Lūdzu, kundze, lūdzu! (ber akmeņus maisiņā) Divi rozā, divi dzelteni, divi
zili… Lūdzu!
Vendija: Pateicos! (prom ejot.. atgriežas) – un ziniet, tā lakata krāsa Jums atņem
sievišķo enerģiju… pēc fen šui vajadzētu izvēlēties ko daudz, daudz
saulaināku!
Herta:(aizgriezusies) Kāds bija, tādu uzsēju! (saka Vendijai) Paldies par padomu!
Vendija: Uz redzēšanos! Ceru, ka Jums mani ieteikumi noderēs!
(Vendija aiziet)
Herta: Noderēs, noderēs…. Topāzi…nu gan tu vecā sēta izgāzies! Pēc šen fui –
riktīgi izgāzies! Akmeņi, akmeņi… Vai tad tiešām tur ir tā laime? Bet es, muļķe, domāju, ka tā ir cilvēka sirds – tur ir gan miers, gan mīlestība, gan maigums, gan…
2.
(ienāk Izidors, dusmīgs)
Izidors: Kur ir Erna? Kur ir Erna?
Herta: Labdien, cienītais!
Izidors: Netēlo smalko! Kur ir mana vecene? Atbildi!
Herta: Apsēdieties, lūdzu, kungs! Un nomierinieties!
Izidors:(sašutis) Viņa mani apzaga! Viņa mani apzaga! Savu pašas vīru apzaga!
Herta: Nu vai tad sieva var apzagt savu vīru? Manta taču ir kopīga!
Izidors: Kopīga?? Visas bābas uz vienu roku! Kopīga!!
Herta: Atvainojiet, bet es neesmu nekāda bāba! Es esmu ezotērikas meistare no
Rīgas – Hermīne!
Izidors: Rīga! Ha! Zini kur man tā tava Rīga? Tu nedzirdēji, vai? Mani apzaga!
Herta: Un ko tad jūs gribējāt par šo, kā jūs sakāt, nozagto naudu, tādu vērtīgu
Pagājušā gadsimta padsmitajos gados latvieši cīnās par neatkarību no Krievijas impērijas, bet īri – par neatkarību no Britu imperijas. Šie notikumi neiet secen Dublinā dzīvojošā latvieša, uzņēmēja un izgudrotāja Kārļa Pētersona ģimenei. Kārļa sieva Annija un brāļadēls Konrāds aktīvi iesaistās īru atbrīvošanās cīņās, bet Pētersonu dzimtenē tiek proklomēta Latvijas Republika.
Izrādes stāsts ir balstīts uz Kārļa Pētersona, Annijas Pētersones un Konrāda Pētersona biogrāfiskajiem faktiem, tostarp Raiņa vēstulēm, kas šajā laikā ceļo virzienā Dublina – Kastaņola – Dublina. Raiņa un Konrāda draudzību raksturo dzejnieka patiesais prieks par jaunā cilvēka panākumiem. Viens no piemēriem ir kāda vēstule, kad Konrāds četrās īru studentu biedrībās tiek ievēlēts par prezidentu. Rainis 1911. gada 2. oktobrī par Konrādu raksta Aspazijai: ”Atkal liela uzvara! Ievēlēts par prezidentu! Cēzaram bij veni, vidi, vici. Konrādam uz vienas vietas tikai vici, vici, vici. Brašs zēns!”
Ja Jūs rakstāt lugu vai spēlfilmas scenāriju un Jums nepieciešami profesionāli padomi vai arī jūtatiesgana profesionāls, bet noderētu skats no malas uz Jūsu darbu, tad esat aicināti izmantot “Dramaturgu asociācijas” dramaturģijas konsultantus!
Biruta Zujāne – mākslas zinātņu doktore, dramaturģe, vairāku iestudētu un publicētu lugu autore, rakstījusi gan bērniem, gan pieaugušajiem, piecu lugu krājumu mākslinieciskā redaktore, lektore tiešsaistes un klātienes semināros par dramaturģiju.
Lelde Stumbre– dramaturģe un prozaiķe, Rakstnieku savienības biedre, vairāku profesionālajos un amatierteātros iestudētu lugu autore, rakstījusi gan bērniem, gan pieaugušajiem, vadījusi dramaturģijas meistarklases un bijusi lektore tiešsaistes un klātienes semināros par dramaturģiju.
Inese Tālmane– humanitāro zinātņu maģistra grāds rakstniecībā, vairāku iestudētu un publicētu lugu autore, pasniegusi radošo rakstniecību vidusskolā.
Egīls Šņore – beidzis Maskavas augstākos divgadīgos scenāristu un režisoru kursus, vairāku profesionālajos un amatieru teātros iestudētu lugu un ekranizētu kinoscenāriju autors, pasniedzis dramaturģiju Literārajā akadēmijā.
Anna Kalniņa – scenāriste un dramaturģe. Specializējas psiholoģiskajā drāmā un sieviešu stāstos, kuros realitāte savijas ar mitoloģiju un ekoloģiskiem motīviem. Scenārija autore spēlfilmai Mana brīvība (2023), attīstījusi vairākus seriālu projektus un piedalījusies starptautiskās attīstības laboratorijās (MIDPOINT, ScriptEast). Latvijas Kultūras akadēmijas audiovizuālās mākslas maģistre. Konsultē spēļfilmu un TV seriālu scenāriju attīstībā.
Viņas darba zelta baušļi:
Arhitektūra sākumā, dizains pēc tam.
Tēma balsta ideju, ideja atklāj tēmu unikālā veidā.
Paradokss veido stāstu, varoni veido pretruna.
Esi godīgs ar tekstu un teksts sāks skanēt tavā balsī.
Ja nepatīk tas, kas sanāk, atgriezies pie arhitektūras.
Ja kāds no konsultantiem pārāk aizņemts, piedāvājam citus. Samaksa par pakalpojumu – 50 eur par stundu pirms nodokļu nomaksas.
Konsultācija ietver: Jūsu iesūtītā teksta izlasīšanu, rakstiskus komentārus, zvanu vai videozvanu, ja nepieciešams. Konsultācijas notiek arī brīvdienās un pēc darba laika.
Kas svarīgāk – domāt par kopīgo labumu vai katram vispirms parūpēties par sevi, tā būvējot kopējo laimi? Vai dalībai gājienos un plakātu nešanai ir jēga vai tā ir tukša izrādīšanās?
Luga jauniešiem, kura rosina diskusijas ne tikai par šīm tēmām. Luga, kurā var iejusties ne tikai lomās, bet arī citā laikā, reizē par to daudz ko uzzinot un iemācoties. Par intensīvu un piesātinātu laiku, kurā dzīvoja viņu vecāki un vecvecāki.
Lai arī lugas darbība norisinās Liepājā, tajā skartas tēmas, kas aktuālas ikvienā pasaules nostūrī.
Tēma: par būšanu miljonu pūlī, kurā būšana nemaina neko, bet tomēr ikvienam ir liela nozīme. Bet varbūt nav? Par ideāliem, kas spārno, un piezemēšanos. Par jaunību un mīlestību.
Luga uzrakstīta: 2025.g.
Apbalvojumi: 2.vieta lugu konkursā “Ceļā uz Liepāju.” Krājums pieejams grāmatnīcās – J.Roze, “Globuss”.
Kontaktinformācija lugas iestudēšanai: kkrrii@inbox.lv . Autorei nav saistību ar AKKA/LAA.
Lai veicinātu daudzveidīgu satura attīstību skatuves mākslas vidē, biedrības “Dramaturgu asociācija” rīko pilna apjoma lugu konkursu, kurā iesniegto darbu izvērtēšanā būtu iesaistīti profesionālo teātru pārstāvji. Šoreiz žūrijā – četri profesionālo teātru režisori un viens teātra kritiķis.
Kopš 2008.gada Latvijā vairs nenotiek Nacionālie lugu konkursi, kas ietvēra arī pilna apjoma lugu kategoriju. Pēc tam lugu konkursu rīkošana bijusi decentralizēta – profesionālo teātru lugu konkursi notiek neregulāri un tajos atzinību guvušās lugas lielākoties nav pieejamas citiem teātriem, kaut arī, iespējams, varētu tiem interesēt. Konkursus neregulāri rīkojušas arī dažādas citas organizācijas, piemēram, noslēgušies “Dramaturgu asociācijas” un izdevuma “Avīzes nosaukums” lugu konkursi. Tomēr, lai arī tajos ir dažas pilna apjoma lugas un garāki viencēlieni, kas būtu iestudējami profesionālajos teātros, dominē neliela apjoma lugas, kuras vairāk līdz šim bijušas noderīgas, piedzīvojot vairākus iestudējumus amatierteātros un izglītības iestādēs. Šis “Dramaturgu asociācijas” rīkotais konkurss – pilna apjoma lugām, kas iepriekš nav sūtītas uz Latvijas lugu konkursiem, atšķiras ar to, ka uzvarējušās lugas būs pieejamas visiem Latvijas profesionālajiem teātriem, līdz ar to lielāka iespēja, ka to autori agrāk vai vēlāk piedzīvos to iestudējumus uz to skatuvēm.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai uzlabotu portāla lietošanas pieredzi un nodrošinātu ērtāku darbību. Turpinot lietot portālu, Tu apliecini, ka piekrīti sīkdatņu izmantošanai.
